Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Diždancis” jubileju nosvin ar prieku (FOTO)

“Mūsu sauklis pirms koncertiem ir “Ķeram kaifu!”. Tajā ir iekļauts viss – radīt prieku sev un arī skatītājiem. Mūsu mērķis vienmēr ir bijis to, ko darām, darīt ar prieku, nevis censties sasniegt augstus rezultātus. Tas nāk paralēli, bet nav pašmērķis,” teic Jelgavas Tautas deju ansambļa “Diždancis” mākslinieciskā vadītāja Ieva Karele. Ar koncertu, kurā piedalījās dažādu paaudžu dejotāji, kolektīvs nosvinējis 40. jubileju.

Koncerta pirmajā daļā pašreizējais pamatsastāvs izdejoja horeogrāfes un “Diždanča” dejotājas Santas Jankovskas veidotu uzvedumu “Kamēr es tevi mīlēju” ar grupas “Pērkons” mūziku. Tas veltīts visiem kolektīva dejotājiem, kas mīlējuši un mīl, – “Diždancī” satikušies 19 pāri.

Savukārt otrā daļa veda cauri kolektīva vēsturei, tuvāk iepazīstot tieši vadītājus. Jauniešu deju kolektīvu, kuram 1978. gadā piešķirts Tautas deju ansambļa “Diždancis” goda nosaukums, 1975. gadā Jelgavas rajona kultūras namā izveidoja Zemgales deju ķēniņš Vilis Ozols. “Skaisti kopā salikti vārdi vēl nav dzeja. Saliktas kopā kustības vēl nav deja. Katrā dejā jābūt kaut kam tādam, kā nav nekur citur. Tai ir jābūt dzirkstelītei, dvēselītei – sauc, kā gribi,” sacījis V.Ozols. Viņš radījis tādas arī koncertā izdejotas horeogrāfijas kā “Klabdancis”, “Ačkups”, “Garā sieva” un citas.

1982. gadā “Diždanča” vadību pārņēma Uldis Ozols. “Mana iekšējā enerģija ir ļoti mainīga. Tāpat kā mūzika – te tā plūst kā mierīga upe, te pēkšņi pārtop dārdošā rokmūzikā. Rakstura īpašības man ir ļoti mainīgas, bet viens ir skaidrs – esmu perfekcionists, prasīgs pret sevi un citiem,” sevi raksturo U.Ozols. “Deja man nozīmē atbrīvotību un pozitīvas emocijas, kuras es citādi nespēju gūt. Tā ir mana apzināta pašizpausme kustībā, mans pasaules redzējums un attieksme pret tautas tradīcijām,” tā viņš, piebilstot, ka “Diždanci” raksturo kolektīvais gars, un vēlot tam būt kolektīvam ar savu seju.

No 1991. līdz 2003. gadam ansambli vadīja Anda Zeidmane. “Kolosāla attieksme un kopā būšanas prieks – tas ir galvenais,” viņa teic un salīdzina deju ar dzīvi, kurā ir gan jautri un komiski, gan sadzīviski un skumji brīži. Koncerta dienā viņa “diždanciešus” sveica no Itālijas.

Pirms 15 gadiem pēc jubilejas koncerta no A.Zeidmanes “Diždanča” vadības grožus pārņēma pašreizējā vadītāja Ieva Karele. “Esmu pienākuma cilvēks ar augstu atbildības sajūtu, maksimālismu pret sevi un arī dejotājiem. Ja daru, tad ar pilnu jaudu un no visas sirds, ja nedaru, tad nedaru nemaz,” par sevi saka I.Karele. “No “Diždanča” saņemu visdažādākās emocijas, gandarījumu, mācību stundas, savstarpēju enerģijas apmaiņu. Ir lietas, ko mēs kā pedagogi mācām jauniešiem, bet ir lietas, ko viņi māca mums. Vēlos, lai visi esam uz viena viļņa un sajūtas, ka gribam būt kopā. Vispirms gūt prieku paši sev un tad to nest skatītājiem,” tā vadītāja. I.Karele saņēma gan kultūras ministres Daces Melbārdes parakstītu atzinības rakstu, ko pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra deju eksperte Maruta Alpa, gan pašvaldības pateicības rakstu.

“Ir lieliskas sajūtas atkal dejot kopā ar visu paaudžu cīņubiedriem – kā laika mašīnā varējām izbraukt no paša sākuma līdz šodienai,” teic Guntars Kosts, kurš “Diždancī” aizvadījis 13 gadu. Šajā laikā bijuši daudzi skaisti notikumi – to vidū gan koncerti Izraēlā, gan uzvedums “Lec, saulīte!”. “Mūsu devīze ir “Ķeram kaifu!”, un ļoti bieži to arī sanāk noķert. Šinī koncertā tas laikam bija stiprākais no visiem,” teic Guntars. Viņš ir arī viens no dejotājiem, kurš tika sveikts ar Jelgavas domes pateicības rakstu par ilggadēju un aktīvu dalību kolektīva attīstībā. Tāpat raksts piešķirts Santai Brokhuzenai, Sigitai Perminai, Raivim Kalniņam, Tomam Matusevičam, Inetai Greļevskai, Zandai Zeidmanei, Sandrai Lazdiņai, Anetei Eliņai, Raivim Skrindam un Jurim Leonovičam. Pateicības saņēma arī repetitore Sandra Kauranena un S.Jankovska.

“Bija priecīgi,” teic U.Ozola laika dejotāja Dace Anstrate. Abas ar deju biedreni Ingu Ķesteri koncertu vēroja skatītāju rindās. Savukārt Raimonds Leinis atminas, ka viņu laika kolektīvs bijis draudzīgs. “Dāmas rūpējās par savu kavalieru izskatu – krekli vienmēr bija izgludināti, vienmēr bijām appuišoti,” teic Raimonds. Tolaik kolektīvs izpildījis arī citu tautu dejas – ukraiņu, moldāvu, lietuviešu, igauņu horeogrāfijas, tarantellu, kadriļu. Dacei tā dažbrīd šodienas koncertos pietrūkst, bet Raimonds uzteic, ka jubilejas koncertu papildinājusi mūsdienu deja.

“Diždanča” sveicēju vidū bija arī Jelgavas deju apriņķa virsvadītājs Rolands Juraševskis un deju kolektīvi.

Savukārt Jelgavas Kultūras nama foajē aplūkojama fotoizstāde, kurā “Diždancis” redzams četros gadalaikos.


Foto: Nils Jaunsubrēns

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide