Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Gleznā nav nenozīmīgu lietu” (FOTO)

Izcils profesionālisms un kvalitāte, kas piemīt ne visiem jaunajiem māksliniekiem. Šāds teksts no mākslas zinātnieku un praktiķu lūpām vairākkārt izskanēja gleznotāja Pauļa Postaža izstādes “Portreti” atklāšanā Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī. “Izstāde ir tāda, kāds Paulis ir,” vērtē mākslinieka tētis Jelgavā dzimušais gleznotājs Pēteris Postažs. Savukārt par izstādes krusttēvu saucams Indulis Landaus – tieši viņš Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājam Mārim Brancim ieteicis, ka Jelgavā būtu jāsarīko P.Postaža izstāde. I.Landaus un izstādes autora tēvs kopā mācījušies, studējuši un strādājuši. “Šī ir lieliska izstāžu telpa. Paulim ir intīma māksla, kas ļoti piemērota šai samērā nelielajai izstāžu zālei,” skaidro I.Landaus. Bet ko par saviem darbiem saka pats izstādes vaininieks?

– Jelgavnieki ir priviliģētā situācijā – tik bieži jūsu izstādes Latvijā nemaz nevar redzēt. 2017. gadā bija skatāma izstāde Kuldīgā.
Uz izstāžu rīkošanu esmu švaks, pats neorganizēju. Tā kā mani uzaicināja, piekritu. Izstāde Jelgavā ir pirmo reizi, bet, pateicoties manam tēvam, saikne ar Jelgavu ir diezgan liela.

–  Māksla jums vienmēr bijusi līdzās, tāpēc jautājums, kā izvēlējāties savu dzīves ceļu, droši vien ir lieks.
Abi vecāki (Lilita un Pēteris Postaži – red.) ir bijuši saistīti ar mākslu. Bet tā – vai nu tu esi piedzimis par mākslinieku, vai neesi. Ja esi piedzimis mākslinieku ģimenē, tas ceļš vienkārši ir vieglāks. 

– Kad sapratāt, ka esat piedzimis par mākslinieku?
Visu dzīvi esmu pavadījis darbnīcā, kur vecāki strādāja. Es vienmēr biju turpat, pa rokai. Zīmēt sāku, vēl pirms izteicu vārdu “mamma”. Māksla mani ir interesējusi kopš agras bērnības, un tas arī tika mērķtiecīgi attīstīts.

– No visiem mākslas veidiem esat izvēlējies gleznošanu, nevis, piemēram, grafiku.
Laikam jau mākslā diezgan grūti nodalīt, kurā vietā zīmējums pāriet gleznā vai glezna zīmējumā. Sevišķi mūsdienās, kad uz to visu skatāmies daudz elastīgāk. Varētu teikt, ka esmu gleznotājs.

Visu interviju varat izlasīt 7. novembra “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

 

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide