Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar 138 balsīm «par» neatkarību (FOTO)

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu, svētku priekšvakarā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi».

Izstāde aptver laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada augustam. To veido piecas daļas: «Soli pa solim pretim neatkarībai» (1987. gads – 1990. gada 4. maijs), «4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi» (1990. gada 4. maijs), «Mērķis sasniegts» (notikumi pēc 1990. gada 4. maija laikā līdz 1991. gada 21. augustam), «Notikumi Jelgavā atmodas laikā» (1987. gads – 1990. gads) un «Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads ar viņiem lepojas» (Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti, novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu).

Atklājot izstādi, atmiņās un tā laika sajūtās dalījās gan vēsturnieks un Jelgavas domes deputāts Andris Tomašūns, gan Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē Latvijā sākās tautas atmodas kustība, kas bija vērsta pret PSRS totalitāro mantojumu Latvijā. Tobrīd vēl piesardzīgi, bet tika apspriesta ideja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1989. gadā trīs Baltijas republiku – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – tautas nacionālās atmodas kustības, Tautas frontes, bija uzņēmušas ideoloģisko kursu uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu.

1990. gada aprīlī PSRS prezidents Mihails Gorbačovs piedāvāja Latvijas Augstākās padomes deputātiem veidot Latvijas attiecības ar PSRS uz konfederācijas pamata. Latvijas Tautas frontei tāds risinājums nebija pieņemams, jo Latvijas 20. gadsimta vēstures negatīvā kolektīvā atmiņa par atrašanos PSRS izslēdza iespēju samierināties ar iespēju palikt kaut nominālā atkarībā no PSRS. Vienīgā iespēja bija pilnīga valsts neatkarība.

1990. gada 3. maijā jaunievēlētā Augstākā padome sanāca uz savu pirmo sesiju, jau nākamajā dienā notika balsojums par Neatkarības deklarāciju. Par to nobalsoja 138 deputāti, tādējādi nosakot turpmāko Latvijas politisko kursu uz pilnīgu valsts neatkarību un simboliski novelkot robežu starp pagātnes smago vēsturisko mantojumu un Latvijas tautas 50 gadu cerību piepildījumu atkal dzīvot neatkarīgā valstī. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākajā padomē pieņemtā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija bija pirmais nopietnais solis pretim valsts pilnīgai neatkarībai un starptautiskai atzīšanai, lai gan iekšpolitiskā situācija bija nestabila un PSRS centrālās varas negatīvā nostāja pret Latvijas tautas neatkarības centieniem – neprognozējama, vēsta muzejs.

Izstādes autori – D.Kļaviņa, I.Šķiņķe, Gints Putiķis, dizainers – Uldis Zuters, māksliniece – Mārīte Leimane. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs par atbalstu izstādes organizēšanā izsaka pateicību Latvijas Valsts arhīvam un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam.

Foto: Santa Logina

Pievieno komentāru

Izstādes