Ar Edītes Pauls-Vīgneres viesošanos Sv.Trīsvienības baznīcas tornī noslēgusies izstāde «Vecās mežģīnes» (FOTO)

«Dažādu likstu un pārbaudījumu manā dzīvē nav trūcis,» atzina tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, savas personālizstādes «Vecās mežģīnes» noslēguma dienā tiekoties ar skatītājiem Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī. Tomēr saruna izvērtās daudzkrāsaina un optimistiska – kā pašas mākslinieces darbi.

No skatītāju puses netrūka labas veselības vēlējumu, savukārt māksliniece dalījās bērnības atmiņās, kā arī stāstīja, kā no lielizmēra gobelēniem nonākusi līdz «Vecajām mežģīnēm». «Lai kaut ko radītu, jābūt ierosinājumam, un šo darbu radīšanai mani iedvesmoja draudzenes, mākslinieces Dainas Dagnijas dāvinātās mežģīnes,» sacīja E.Pauls-Vīgnere. «Atlika tikai piegleznot sejas, veidojot dažādus tēlus.»

Vērīgākie pasākuma apmeklētāji pareizi atbildēja uz jautājumu, kā tomēr pietrūkst pretskatā gleznotajiem portretiem – izrādās, tiem nav degunu. «Man šķita, ka bez tiem izskatās labāk,» savu lēmumu pamatoja māksliniece.

E.Pauls-Vīgnere atklāja, ka mežģīņu periods gan beidzies, taču arī šodien viņa nesēž, rokas klēpī salikusi, bet pamazām reālu apveidu iegūst jauni tekstilmākslas darbi. «Lai arī pie kā Edīte ķertos klāt, tur kaut kas top,» mākslinieces daiļradi raksturoja Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.

Edīte Pauls-Vīgnere dzimusi 1939. gadā, absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, pēc tam – Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu un pamatoti uzskata sevi par Rūdolfa Heimrāta skolnieci. 1971. gadā kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības locekli, 1995. gadā — Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedri. 1987. gadā saņēmusi Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukumu, viņas sasniegumu sarakstā arī divas Latvijas Mākslinieku savienības balvas.

Foto: Aivars Eglītis

Pievieno komentāru

Izstādes