Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas zirgi Dabas muzejā (FOTO) 4

Latvijas Dabas muzejā Rīgā atklāta fotogrāfiju izstāde «Ar vējiem krēpēs». Tajā redzami mākslinieciski Pils salā mītošo zirgu uzņēmumi. Ar cēlo dzīvnieku ikdienas gaitām izstādes atklāšanā iepazīstināja Einārs Nordmanis – cilvēks, kurš salas zirgus pazīst vislabāk.

«Ziema zirgiem ir grūts pārbaudījumu laiks,» izklāstu uzsāk E.Nordmanis, stāstot, ka ziemā tiem jāspēj sadzīvot ar sniegu. Kaut bargākajā gada laikā zirgi tiek piebaroti ar sienu, ir pavisam normāli, ja tie zaudē 25–30 procentus svara. Pēc garās ziemas ļoti tiek gaidīts pavasaris. Tas gan vienmēr atnāk ar pamatīgiem plūdiem, kad turpat visa salas teritorija applūst. Taču ūdens zirgus nebiedē, kamēr vien tiem ir ko ēst. «Zirgi ir ēdelīgi dzīvnieki,» teic E.Nordmanis. Savukārt vasara ir pārpilnības laiks, bet rudenī zirgi kļūst rāmāki, jo sajūt ziemas tuvošanos.

E.Nordmanis stāstījumā pievērsās arī zirgu attiecībām ar cilvēku. Izrādās, makšķerniekiem jābūt piesardzīgiem un rūpīgi jāpieskata savas somas. Ir gadījies – kamēr viens visu uzmanību veltījis, lai nepalaistu garām lielo zivi, tikmēr četrkājainais viltnieks klusi pielavījies un gardu muti tiesā somā atrastu sviestmaizi. Diemžēl ik pavasari salā nākas rīkot talkas, lai savāktu ne vien to, ko atnesusi upe, bet arī pašu zivju mīļu atstāto drazu.

Salā zirgiem patīk, tāpēc tie netīko izzināt pasauli. Tomēr ir gadījušās reizes, kad ziņkārīgais Pūpols ar kārumu jāvilina atpakaļ pat no Pasta salas, jo nolēmis doties pastaigā pa pilsētu. Tomēr kopumā zirgiem ir izteikta teritorijas izjūta. Un, ja vien pretējā krastā neuzradīsies pievilcīga zirgu meitene, nevienam ērzelim pārpeldēt upi nenāks ne prātā, kaut tas tādiem stipriniekiem būtu nieks.

Savvaļas zirgi (tarpāni) reiz bija sastopami visā Eirāzijas teritorijā, bet jau 19. gadsimta beigās dzīvs nebija palicis neviens no tiem. 20. gadsimtā dabiskas selekcijas rezultātā radās pussavvaļas ganāmpulki, kuri dažādu dabas aizsardzības programmu ietvaros mūsdienās tiek izplatīti Eiropā.

Izstādē, kas pavasarī bija redzama arī Jelgavā, aplūkojamas dažādu autoru radītas fotogrāfijas. Zirgus iemūžinājuši Svetlana Petrova (Sanktpēterburga), Aleksandra Hruščova (Jūrmala), Jana Kovaļova (Rīga), Einārs Nordmanis (Jelgava) un Dzintars Malkauss (Jūrmala). Tā būs apskatāma līdz 30. aprīlim.

Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Rāmis

Paldies Eināram par viņa pašaizliedzību. Lepojamies ar viņu!

pirms 4 gadiem, 2015.01.09 11:06

Lauku darba zirgs

Apseglot krēpaino Eini un nojāt, tā kārtīgi.

pirms 4 gadiem, 2015.01.09 14:04

Izstādes