Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mūžības māksla pieder tēlniekiem (FOTO)

Līdz jaunā gada janvāra vidum Jelgavas Mākslas skola aicina apmeklēt tēlnieces Ligitas Ulmanes-Franckevičas darbu izstādi, kas izvietota skolas pirmā stāva foajē. Mākslinieces darbos attēloti suņi, zirgi un citi dzīvnieki. Tie ir gan metālā, gan kokā, gan arī akmenī.  

Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies pārdesmit Mākslas skolas audzēkņu, ar kuriem māksliniece labi sapratās. Bērni droši jautāja izstādes autorei, kā viņa sākusi mākslinieces gaitas, kurš tēlniecības materiāls ir tuvāks. Savukārt pasniedzēja Nellija Skujeniece atzina, ka tēlnieces izstādes ideju lolojusi jau sen. Viņasprāt, ļoti pamācošs ir mākslinieces radīto darbu plastiskums.         

Izstādes autore bērniem stāstīja, kā veidojusi Latvijas Bankas īpašās monētas un kā tapuši viņas darbi, kas veltīti dzīvniekiem. Starp tiem ir arī akmens skulptūra, kas veltīta latviešu strēlnieku zirgiem, kas arī cieta karā. L.Ulmane-Franckeviča piebilda, ka viņas sabiedriski pazīstamākie darbi Rīgā ir Annas Kernas portrets pie dievnama un koncertzāles «Ave Sol», režisora Eduarda Smiļģa portrets pie Teātra muzeja, mākslinieka Vilhelma Purvīša un arhitekta Vilhelma Neimaņa portreti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Turklāt viņa ir autore dzejnieces Mirdzas Ķempes piemineklim Liepājā, kā arī aktrises Mirdzas Šmithenes portretam Nacionālajā teātrī. Tēlnieces darbs ir arī piemineklis atmodas darbiniecei Itai Kozakevičai. Viņasprāt, tēlniecība ir «mūžības māksla», kurā radītajiem darbiem jādzīvo ilgi.   

L.Ulmane-Franckeviča dzimusi 1947. gada 30. jūlijā Tukumā. Viņas dvīņubrālis ir aktieris un režisors Haralds Ulmanis. Pēc Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļas viņa studēja Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, kur mācījās arī pie tēlnieka Jelgavas Lāčplēša pieminekļa autora Kārļa Jansona. Izstādēs piedalās kopš 1973. gada, kad arī pabeidza studijas akadēmijā. Latvijas Mākslinieku savienībā uzņemta 1976. gadā, bet kopš 1996. gada ir starptautiskas medaļu mākslas organizācijas FIDEM dalībniece. Kopš 1994. gada sadarbojas ar Latvijas Banku jubilejas un pieminekļu monētu programmās. Veidojusi gandrīz pusi no Latvijas Bankas izlaistajām 96 monētām. Daudzkārt saņemta atzinība pasaules monētu skatēs atsevišķās gada labākās monētas nominācijās. 

Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Izstādes