Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sv.Trīsvienības baznīcas tornī atklāta Mārča Stumbra gleznu izstāde (FOTO)

Dzimis, audzis un skolojies Rīgā, pēc Latvijas Mākslas akadēmijas neilgu periodu pavadījis Daugavpilī, Mārcis Stumbris (1942-2014) pārējos sava mūža 42 gadus pavadīja Jelgavā, «kļūdams patiess zemgalietis, kurš sajūt to īpašo gaisotni, kas raksturīga tikai un vienīgi Zemgalei un Jelgavai,» uzsver Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis. No 8.maija līdz 1.jūlijam Sv.Trīsvienības baznīcas tornī skatāma mākslinieka gleznu izstāde «Mana Zemgale».

Visbiežāk Zemgale gleznota vasarā un rudens pusē, bet netiek aizmirsta arīdzan ziema un pavasara palu laiks. Ik gleznā M.Stumbris Zemgali rādījis ar lepnumu, ar plašu vērienu un monumentāli spēcīgi. «Jelgavas jubilejas laikā radās vēlēšanās gleznotāju pieminēt tieši kā Zemgales dižuma atklājēju. Izstādē apkopota daļa darbu, kas atklāj M.Stumbri kā mūspuses daudzinātāju,» stāsta mākslas zinātnieks M.Brancis.

Ar pateicības vārdiem bijušo kolēģi atcerējās Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. Kopš 1996.gada līdz pat mūža pēdējām dienām strādājot muzejā par izstāžu iekārtotāju un fotogrāfu, savu iespaidu atstājusi īsti latviskā, zemnieciskā enerģija, kas ikdienā strāvojusi no Ģ.Eliasa gleznām. Bet ne tādā nozīmē, ka M.Stumbris būtu mēģinājis kaut kādā veidā atdarināt Eliasu.

Pirms divarpus gadiem savai 70 gadu jubilejai par godu sarīkotās personālizstādes Ā.Alunāna muzejā Mārcis Stumbris teica: «Katram māksliniekam savā dzīves ceļā jāizvēlas, pa kādu taciņu iet, jo mākslas teoriju ir bezgala daudz un dažādas. Man laimējās tādā ziņā, ka mantojumā no tēva (tautas deju pierakstītājs un horeogrāfs Jēkabs Stumbris, miris 1943.gadā – red.) mājās bija bagāta bibliotēka. Jau skolas laikā diezgan cītīgi lasīju grāmatas par kultūru, mākslu. Zentas Mauriņas apcerējumus, Jāņa Siliņa grāmatas par pirmskara Latvijas mākslu. Tas viss lielā mērā noteica manu tālāko ceļu glezniecībā, un es paliku par tādu tradicionālo reālistu.»

«Mākslas uzdevums ir uzrunāt dvēseli, nevis prātu,» uzskatīja M.Stumbris. «Ir mākslinieki, kuri ilustrē kaut kādu teoriju, otri strādā impulsīvi, dvēselei. Pa kuru nu katrs izšķiras iet, tas paliek paša mākslinieka ziņā. Negribētu, ka prevalē teoriju «ilustratori». Un apmeklētājam, ieejot muzejā, glezna jārisina kā tāda krustvārdu mīkla – ko autors domājis, ko viņš ar to gribējis pateikt?»

Foto: Roberts Ķesteris

Pievieno komentāru

Izstādes