Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jānis – tātad latvietis 3

“Līgo vakars un Jāņi svinēti vienmēr. Tas mūsu tautai ir dziļi,” teic Jānis Micāns, ko Zemgalē atceras kā bundzinieku, kurš spēlējis estrādes ansambļos Jelgavā, Dobelē un Jaunpilī. Nu jau ilgāku laiku, būdams vecs vīrs, viņš uz spēlēm nebrauc. Taču svētki ir sirdī. 

Svēto Rakstu un arī mīlestības vārds


Jānis Micāns domā, ka Jāņa vārds viņam ticis tādēļ, ka māte bija ticīgs cilvēks. “Gan Jānis, gan Pēteris, kā nosauca manu tieši desmit gadu jaunāko brāli, ir vārdi Svētajos Rakstos,” teic Jānis Micāns. Par Jāni sauca arī viņa tēvu. Viņš nācis no Micānu sādžas Latgalē, Bērzgales pagastā. 30. gadu sākumā jaunībā Jānis Micāns vecākais apprecējis skaisto bārenīti un lielo tautas dziesmu teicēju Anas­tasiju. Pēc tam centies dabūt darbu un iekārtoties Rīgā. Diemžēl 1934. gadā, kad vadonis Kārlis Ulmanis uzurpēja varu, tika noteikts, ka tiem agrākajiem lauciniekiem, kuri Rīgā dzīvo mazāk nekā trīs gadus, ir jābrauc atpakaļ uz laukiem. Tā Jānis Micāns kļuva par sekmīgu jaunsaimnieku. Ģimenē auga meitas Zīna un Astra, kā arī dēls Jānis, kas piedzima 1937. gadā.  
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā komunistiskās represijas Micānu ģimeni neskāra. Viņu jaunsaimniecībai pat tika pievienots zemesgabals no kaimiņa vecsaimnieka laukiem. Tas tika ņemts ļaunā, un 1941. gada vasarā, kad Latvijā ienāca vācu karaspēks, kaimiņš Jāni Micānu vecāko nosūdzēja par komunistu. Viņu apcietināja un nosūtīja spaidu darbos uz Vāciju. Par tēvu ģimenei nebija nekādu ziņu visu kara laiku, taču kara beigās viņš atgriezās. Māte ar bērniem tad bija apmetusies Jelgavā, Zirgu ielā, pie māsas. Tur arī ģimene laimīgi satikās. Jānis Micāns, tolaik astoņgadīgs zēns, atceras, ka tēvs no kara izpostītās Eiropas atveda šaha galdiņu. Pēc tam ģimenē un rados šī prāta spēle spēlēta gadus trīsdesmit.

Visu rakstu lasiet 20. jūnija "Zemgales Ziņās"

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Pat Ulmanis saprata, ka laucinieki ir III šķiras c

" ... tika noteikts, ka tiem agrākajiem lauciniekiem, kuri Rīgā dzīvo mazāk nekā trīs gadus, ir jābrauc atpakaļ uz laukiem."

pirms 27 dienām, 2019.06.25 11:34

ļoti pareizi

Ulmanis ļoti pareizi darīju visur, kur darīja.
Mans tēvs stāstīja, ka 2 saimnieki no pagasta saimniecības izdevuši rentniekiem, paši aizbraukuši uz Rīgu un iestājušies bezdarbniekos. Ja pareizi atceros, tad laikam saņēmuši pa 2 lati dienā. Vai tad tas nav vājprāts? Ulmanis pateicis, ka jāatgriežas saimniecībās vai šīs saimniecības atdos tiem rentniekiem. Abi saimnieki atgriezušies. Latvijas ziedu laiki sākās ar to, ka Ulmanis, redzēdams visu ļembastu, kas bija varā ar 50 vai cik tur partijām, atlaida to baru, apturēja izsaimniekošanu, deva zemi un naudu tiem, kas gribēja strādāt un sakārtot savu saimniecību apkārtni. Tā arī notika.

pirms 27 dienām, 2019.06.26 07:40

jonas

Tikai viens latvietis Jelgavā/Kam šāda reklāma?

pirms 24 dienām, 2019.06.28 11:41

Kultūra un izklaide