Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Jelgava 94” ir filma par pieaugšanu (FOTO)

Interesentu pārpildītā zālē Jelgavas pilsētas bibliotēkā vakar notika tikšanās ar grāmatas “Jelgava 94” autoru Jāni Joņevu un filmas režisoru Jāni Ābeli. Pēc sarunas jelgavniekiem bija iespēja noskatīties filmas bezmaksas seansu.

Saruna noritēja vieglā un pozitīvā gaisotnē, par ko bija parūpējušies bibliotēkas darbinieki, iepriekš sagatavojot gan informatīvus stendus par filmas tapšanu, gan dodot iespēju apmeklētājiem uz lapiņām uzrakstīt jautājumus režisoram un rakstniekam.

2013. gadā bibliotēkas eksemplārā J.Joņevs ierakstīja – “Bibliotēkai, kas kādreiz bija manas mājas”, tādēļ likumsakarīgs bija pirmais jautājums, kādas tagad Jānim ir attiecības ar bibliotēku. “Es agrāk daudz biežāk gāju uz bibliotēku. Grāmatā to esmu attēlojis kā pretējo pasauli realitātei. Tā ir miera un noslēpumu teritorija, kamēr ārpasaulē valda skarbums,” skaidroja Jānis. 

Pasākuma dalībnieki vēlējās uzzināt, kāda tad ir abu viesu Jelgava. “Pēc iespējas esmu to atbildējis grāmatā. Taču man būtisks liekas arī viena no grāmatas varoņu vēlākā laikā sacītais, ka Jelgava – tas ir prāta stāvoklis,” sacīja J.Joņevs.

Savukārt režisors J.Ābele Jelgavu saskata kā kontrastu pilsētu: “Pirmās brīvvalsts laikā Jelgava bija viena no skaistākajām pilsētām, tad to pārvērta Staļina arhitektūras veidojumi. Taču te vēl aizvien ir saglabājusies pils. Man tas šķiet diezgan fascinējošais aspekts. Pēc Jelgavā pavadītā filmēšanas laika varu teikt, ka droši vien uz visu atlikušo dzīvi es tagad neatgriezeniski jutīšos emocionāli daudz tuvāks šai pilsētai”.

Pasākuma vadītāja Baiba Īvāne vēlējās noskaidrot, kas notiek procesā, kad satiekas kino un literatūra kā divi mākslas veidi, kāda bija abu Jāņu sadarbība. Rakstnieks, piekrītot grāmatas ekranizācijai, izteicis savas šaubas par sižeta līniju, jo grāmata ir vairāk kā refleksija ar plūduma un klaiņošanas noskaņu, taču viņš to atstājis režisora J.Ābeles un scenārija autora Matīsa Gricmaņa rokās.

Savukārt J.Ābele grāmatas un filmas savienību aprakstīja šādi: “Principā jau pati grāmata nav Jāņa Joņeva tieša autobiogrāfija un filma vēl jo mazāk. Faktiski tā ir par mazu puiku, kurš dzīvo Jelgavā deviņdesmitajos gados un kuru sauc Jānis. Skaidrs, ka filmai bija nepieciešams skaidrāks sižets, dramaturģiskāks risinājums, koncentrētāki konflikti. Uzskatu, kas tas viss jau bija grāmatā, no kuras tika izspiesta esence filmas vajadzībām. Nekādas neprātīgas lietas no jauna mēs nedomājām. Šī filma nav objektīva grāmatas ekranizācija, tā drīzāk ir balstīta grāmatas motīvos. Tas ir kā mans un filmēšanas komandas grāmatas lasījums. Mēs mazāk pievērsāmies pusaudžu piedzīvojumiem, kuri skraidelē apkārt pa Jelgavu, bet vairāk tam, kā pieaudzis cilvēks atceras šo dzīves posmu. Jau pabeidzot akadēmiju, man bija skaidrs, ka vēlos uzņemt filmu par pieaugšanu. Kad izlasīju “Jelgavu 94”, sapratu, ka tur viss ir pateikts daudz labāk un interesantāk, nekā es pats spētu pie rakstāmgalda izdomāt.”

Runājot par nākotnes plāniem – J.Ābelem esot pāris ieceres. Savukārt J.Joņevam pavisam drīz iznāks nākamā grāmata: “Vēlējos paskatīties, vai es spēju kaut ko iztēloties, nevis tikai atcerēties. “Jelgavā 94” jau arī nebija tikai atmiņas, bet otrā grāmata būs vairāk iztēles virzienā, brīžam projām no ikdienas realitātes, bet brīžam arī tepat. Tas ir mēģinājums iet citā virzienā, jo es negribēju turpināt “Jelgavu 94”, bet kaut kādā ziņā jau tas tāpat notika.”

 

Foto: Eva Pričiņa

 

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide