Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar pašas rīkoto un sen loloto ērģeļu mūzikas Ziemassvētku koncertu Jelgavā viesosies dziedātāja Endija Rezgale (FOTO) 2

Kad saistībā ar 5. janvārī Jelgavas Sv.Annas baznīcā gaidāmo klasiskās mūzikas koncertu “Ziemassvētki cauri gadsimtiem” uz sarunu aicinām dziedātāju Endiju Rezgali, kurai kopā ar ērģelnieci Janu Zariņu, vijolnieci Līvu Tomiņu un flautisti Elzu Bleikšu šis būs priekšpēdējais tūrē, Endija mūs ielūdz pie sevis ciemos. Viesmīlībā viņa iespaidojusies no cilvēkiem Dienvidāfrikā, kur pavadīti septiņi gadi. Tāpat Endijai komunikācijā tuvāka ir “tu” forma. Dziedātājas (viņas repertuārā galvenokārt ir garīgā un klasiskā mūzika, dziesmas no kinofilmām un mūzikliem) sirsnību novērtē arī klausītāji, kas koncertos Endijai dāvina ziedus, par kuriem māksliniecei liels prieks.

Jau desmit gadu Endijas ikdiena pamatā saistīta ar Latviju. Agrākā salacgrīviete Murjāņu Sporta ģimnāzijas absolvente, kura Latvijā un ārpus valsts robežām sevi pieteikusi kā vidējo distanču (800, 1500 un 3000 metru) skrējēja un kuras skolas laika rekordi 1500 un 3000 metru distancē joprojām nepārspēti, uzsāka studijas Latvijas Universitātē. Drīz vien viņa saņēma sporta stipendiju un devās studēt uz Vičitas Universitāti ASV. Likteņa ceļi ir neizdibināmi, un mīlestība jauno sievieti aizveda uz Dienvidāfriku, kur pavadīti septiņi dzīves gadi. Mūzikas biznesa aizkulises Endija iepazina jau ASV. “Visi studenti meklē darbu, lai piepelnītos, jo stipendija ir tik liela, ka vari galu ar galu savilkt, bet nekam vairāk jau arī nesanāk. Man pat nebija tik daudz naudiņas, lai pēc pirmā gada varētu atbraukt uz Latviju. Pa vasaru paliku tur, meklēju darbu. Esmu strādājusi arī nelegāli, jo vajadzēja izdzīvot. Pa vasaru stipendiju nogrieza uz pusi. Kad samaksā par kopmītnēm, paliek sīknauda, izdzīvot ar to nevar. Citus studentus atbalstīja vecāki, man nebija tādas iespējas. Dabūju asistentes darbu mūzikas fakultātē. Jau toreiz iepazinos ar aizskatuvi. Organizējām kamerkoncertus, manā pārziņā bija divas koncertzāles. Iepazinu gan organizatorisko, gan tehnisko pusi,” atminas Endija. Viņa iestājās arī universitātes korī. Meitenes skaisto dabas doto balsi, kas iepriekš nebija īpaši kopta, pamanīja diriģents, kurš mudināja iet uz noklausīšanos pie dekānes – kas zina, varbūt uzņems vokālistos un iedos stipendiju. Par spīti toreizējam kautrīgumam, Endija saņēmusies un devusies pie dekānes, taču kabineta durvis bija ciet. Otrreiz meitene vairs nesadūšojās. Tagad Endija nožēlo savu kādreizējo biklumu, kas viņai būtu varējis palīdzēt straujāk tikt uz augšu.

Foto: Raitis Puriņš un no personīgā albuma. Visu rakstu lasiet 29. decembra “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Vai Vanags to zin ?

Annas baznīca tirgo biļetes. Luterāņi.

pirms 4 mēnešiem, 2018.01.03 12:56

.

Annas baznīcā daudzi koncerti par maksu, turklāt diezgan augstas biļešu cenas. Bet ienākumi jau nepaliek baznīcai, to nosaka izpildītājmākslinieki. J.Lūsēns, piemēram, ļoti kārs uz naudu.

pirms 4 mēnešiem, 2018.01.03 20:23

Koncerti