Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sv.Annas baznīcā skanēs Svētās Hildegardes dziedājumi

Uz vokālās grupas “Putni” un ērģelnieka Jāņa Pelšes koncertu “Svētās Hildegardes dziedājumi” 6. oktobrī pulksten 16 aicina Jelgavas Sv.Annas baznīca.

Mūzikas programmas iestudējums “Sv.Hildegardes dziedājumi” tapis kā veltījums, atzīmējot neparastās sievietes 920 gadu jubileju un popularizējot viņas unikāli skaisto, bet Latvijā reti atskaņoto mūziku. Programmā iekļauti Hildegardes dziedājumi, kā arī dažas latviešu garīgās mūzikas kompozīcijas, kuru autori ir senās un baznīcas mūzikas pārzinātāji Georgs Pelēcis un Andrejs Selickis, informē baznīcas pārstāve Indra Soika-Dreimane.

Vācu mūķene un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste sieviete Bingenes Hildegarde (1098–1179) ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām. Vācijā un visā Eiropā viņa bija pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore.

Bingenas Hildegardes kompozīcijas rakstītas tik unikālā stilā, ka tās nepakļaujas muzikoloģiskai klasifikācijai. Viņas dziesmas ir bagātas formā un virtuozitātē, tās ietver sevī teju vai visu 11. gadsimta pazīstamo mūzikas žanru iezīmes (īpatnējo Karolingu dziedājumu stilu, “Cantus planus”, tautas mūzikas žanrus utt.). Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī dzejas autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlās dievišķajās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības. Mūzika viņai bija mistiska debešķīgās sfēru harmonijas atbalss. To apliecina arī kāda laikabiedra teiktais, klausoties Hildegardes mūķeņu dziedāšanā, ka “tā skanēja Paradīze pirms cilvēka grēkā krišanas”.

Hildegardes mūzika ir īsts izaicinājums izpildītājiem, jo prasa lielu iedziļināšanos un darbu, kas veltīts viņas opusu izpētei tiklab stilistisko nianšu interpretācijas meklējumos, kā sarežģītajā pārpasaulīgās izcelsmes satura atklāsmē.

Vokālā grupa “Putni” vairākkārt pievērsusies Svētās Hildegardes daiļradei.

Oktobrī sadarbībā ar festivālu “Zemgales ērģeļu dienas”, Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” atbalstu notiks trīs koncerti Zemgales baznīcās: 6. oktobrī pulksten 16 Jelgavas Sv.Annas baznīcā, 7. oktobrī pulksten 12 Zaļenieku baznīcā, bet 14. oktobrī pulksten 11.30 – Sesavas baznīcā.

Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Koncerti