Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kultūras dzīvi Zemgalē pērn bagātinājusi 60 projektu ieviešana

Ieviešot Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKF) un akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži (LVM) atbalstīto Zemgales Kultūras programmu (ZKP) - 2018, Zemgales plānošanas reģionā pērn īstenoti 60 projekti, informē Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.

Visvairāk no tiem, pavisam 19, vērsti uz dažādu festivālu un koncertu organizēšanu reģionā, bet 14 – uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Līdztekus tam 14 citos projektos atbalstu guvusi vairāku simpoziju, meistarklašu un laikmetīgās mākslas izstāžu norise, kā arī grāmatu izdošana un tām veltītu svētku rīkošana. Līdzīgi kā citus gadus, atsevišķos projektos zemgalieši pievērsušies arī sakrālā mantojuma saglabāšanai un seno amata prasmju popularizēšanai.

Ar ZKP atbalstu divi vērienīgi pasākumi notikuši Jelgavā. Augustā pirmajā Kultūras vēstnieku festivālā savas prasmes rādīja un ar zināšanām dalījās 17 vēstnieki kopā ar kādu no sava novada kolektīviem, pavisam ap 200 dalībniekiem.

Mazliet vēlāk – septembrī, ar programmas atbalstu notika Baltu vienības dienas  divdaļīgs noslēguma koncerts “No vienas jūras, no viena koka” ar kamerorķestra, kora un bigbenda piedalīšanos. Savukārt Rundālē un Bauskā, arī septembrī, izskanēja Zemgales Stāstnieku 7. festivāls, šoreiz akcentējot rožu tematiku literatūrā, dārzos un izstāžu zālēs.

Turklāt, pateicoties biedrības “Meistars Gothards” īstenotajam projektam, baušķenieki piedzīvoja vēl vienu skaistu notikumu – vecpilsētā, Strautnieku ielā pie Mēmeles tika atklāts oriģināls vides objekts – mozaīkas tehnikā izstrādāts panno “Sarunas pie upes”.

Pavasara plaukumā, plašāk kā jebkad agrāk, Dobelē, Dārzkopības institūta dārzā un vēl tālākā apkaimē izskanēja tradicionālie Ceriņu svētki ar glezniecības plenēriem, tematisku izstādi Pētera Upīša piemiņas muzejā, teātra un dzejas uzvedumiem, operas un operešu, kā arī kora mūzikas koncertiem ceriņos.

Latvijas jubilejas gadā par nozīmīgu kultūrvēsturisku notikumu kļuva pagājušā gadsimta vidus mākslinieces un rakstnieces Hildas Vīkas romāna “Dobeles karalis” atvēršanas svētki. Grāmata izdota pēc Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma manuskripta, tajā saglabāta autores leksika un rakstība, kā arī izmantoti Hildas Vīkas zīmējumi.

 Jelgavas novadā ar ZKP atbalstu notikusi Zaļenieku muižas kādreizējā īpašnieka Alekša fon Šepinga pasūtītā un 1864. gadā Berlīnē gleznotā viņa dēla, toreiz sešgadīgā Karla Dītriha Alekša portreta kopijas izgatavošana. Glezna, kuras oriģināls glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, uzskatāma par vienu no skaistākajiem 19. gadsimta bērnu portretiem.

ZKP mērķis ir veicināt Zemgales reģiona tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu un pieejamību plašai sabiedrībai, tostarp veicināt zemgaļu un sēļu materiālās un nemateriālās kultūras daudzveidības saglabāšanu, vienota Zemgales tēla veidošanu, atbalstīt jaunrades un pētniecības procesus kultūras jomā, sekmēt reģiona līdzsvarotu attīstību kultūras nozarē. Minēto 60 projektu ieviešanai pērn pavisam bija atvēlēti 120 000 eiro.

Foto: dobele.lv

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide