Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par spīti cilvēku trūkumam, Jēkabnieku Kultūras nams turas (FOTO) 2

Jelgavas novada Svētes pagasta Jēkabnieku Kultūras nams uzcelts padomju laikā – 1975. gadā –, taču pēc neatkarības atgūšanas tas 25 gadus netika izmantots. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, radās iespēja piesaistīt Eiropas projektu līdzekļus un ēku renovēt, un 2012. gada 16. martā atklāja atjaunoto Jēkabnieku Kultūras namu, kuru, tāpat kā visu Svētes pagasta kultūras darbu, vada Sandra Jākobsone.

Sandra kultūras dzīvi Svētes pagastā kūrē kopš 2009. gada, kad nācies aizvietot bērna kopšanas atvaļinājumā aizgājušo kultūras darbinieci, bet pirms tam pašvaldībā rēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli. Vadīt Jēkabnieku Kultūras namu uzaicinājis pagasta pārvaldes vadītājs. Tad 2011. gadā Sandra iestājusies Latvijas Kultūras koledžā, lai iegūtu kultūras menedžeres specialitāti ar reklāmas un sabiedrisko attiecību novirzienu.

“Nekad nebiju domājusi, ka mana dzīve varētu būt saistīta ar kultūru. Mana pirmā profesija ir konditore – kādreiz strādāju RAF konditorejas cehā. Esmu ļoti gandarīta, ka varu būt noderīga šajā jomā, jo ļoti patīk darbs ar cilvēkiem,” turpina Sandra, atklājot, ka ir dzimusi svēteniece, bet 20 gadu nodzīvojusi Jelgavā. Viņa pati veido kultūras nama interjera noformējumu. Vēl kultūras namā strādā apkopēja un sētnieks uz pusslodzi. Bet krāšņā puķu dobe pie kultūras nama ir vadītājas uzrakstītā projekta rezultāts.

Sākas otrā dzīve
Atjaunotais kultūras nams ir plašs, gaišs un skaists, taču Sandrai mazliet žēl, ka viņa nav bijusi klāt remonta laikā, jo, skatoties šodienas acīm, dažas lietas, viņasprāt, vajadzējis darīt citādi, piemēram, izvietot gaismas lielajā zālē, jo tās esot par maz. Lielajā zālē nepieciešamas papildu gaismas – tā ir viena no kultūras dzīves vadītājas nākotnes iecerēm.

Sākot strādāt atjaunotajā namā, Sandra jutusies ļoti labi un nekad nav varējusi iedomāties, ka būs saimniece lielā ēkā, kur pašai būs jātiek ar visu galā. “Atklāšana bija fantastiska. Cilvēki nebija gaidījuši, ka būs tik labi. Var darboties pašdarbības kolektīvi, un atkal tiks rīkotas balles. Mūsu kultūras nams ir pazīstams ar savām ballēm, uz tām brauc cilvēki arī no citiem pagastiem un Jelgavas,” ieminas kultūras nama vadītāja.

Līdz tam pagasta pašdarbības kolektīvi mājvietu bija raduši Svētes pamatskolas telpās. Pirmā balle kultūras namā aizvadīta ar grupu “Kantoris 04”, un ieskatu atklāšanas pasākumā var gūt, arī aplūkojot fotogrāfiju galeriju pie vienas no nama vestibila sienām.
Pašlaik Jēkabnieku Kultūras namā darbojas pieci pašdarbības kolektīvi: vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sānsolis”, izveidots 2002. gadā, senioru deju kolektīvs “Brūklenājs” (2003. g.), sieviešu vokālais ansamblis “Nianse” (1998. g.), Svētes amatierteātris (2007. g.) un folkloras kopa “Dālava” (2011. g.), bet sestais ir rokdarbu pulciņš. Deju kolektīvus vada Guna Stankēviča, sieviešu vokālo ansambli – Svētes pamatskolas mūzikas skolotāja Daiga Gorbunova, amatierteātra režisore ir Lūcija Ņefedova, bet folkloras kopu “Dālava” Sandra dēvē par savu iniciatīvu – to vada Anita Jansone, kura izaugusi folkloras kopā “Dimzēns”. Abi deju kolektīvi gatavojas Vispārējiem latviešu XXVI Dziesmu un XVI Deju svētkiem, bet folkloras kopa – starptautiskajam folkloras festivālam “Baltica 2018”.

Kultūras namā tiek rīkoti gan pagasta, gan novada pasākumi, telpas izīrētas gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Pirmajā stāvā atrodas lielā zāle ar 250 vietām, mazā zāle ar 70 vietām, aktieru istaba, ir divas kamīntelpas. Otrajā stāvā novusa un tenisa galdus var izmantot jaunieši, iekārtota pieņemšanas telpa sociālajai darbiniecei, kā arī ir vēl daudz brīvu telpu.

Cilvēki nāk un arī nenāk 
“Cilvēki nāk, ja ir “lielāki” mākslinieki, bet to piesaistīšana maksā lielu naudu,” Sandra teic par kultūras pasākumu apmeklējumu, atklājot, ka uz teātra izrādēm, koncertiem vidēji ierodas 60–70 cilvēku. Iecienīti ir arī pašdarbības kolektīvu koncerti valsts svētkos un Ziemassvētkos. Savukārt mākslinieki gan neesot jāmeklē – viņi paši e-pastā atsūta savus piedāvājumus.

Pēdējais no koncertiem Jēkabnieku Kultūras namā izskanējis 4. maijā, kad uzstājusies dziedošā Igauņu ģimene no Gaigalavas. Koncertu apmeklējuši arī daudzi atbraucēji no citurienes. “Tā sajūta, ka ir pilna zāle, ir lieliska,” atzīst kultūras nama vadītāja, atceroties arī gadījumu, kad uz operas mākslinieku koncertu atnākuši vien astoņi skatītāji. Rīgas mākslinieki tad mierinājuši: ”Ne jau pie jums vienīgajiem ir tā...”

Reizēm grūti pateikt, kāpēc cilvēki neatnāk uz labiem koncertiem un viņus neinteresē pazīstamu izpildītāju uzstāšanās – piemēram, pēc sporta svētkiem rīkoto Viktora Zemgala koncertu Svētes pamatskolā vēlējušies baudīt vien 20 skatītāju. Tajā pašā laikā daudzi ir gatavi braukt uz Rīgu un maksāt bargu naudu, bet, kad piebrauc klāt, tad neatnāk.

Sandra domā, ka viens no kultūras pasākumu neapmeklēšanas iemesliem varētu būt vecākās paaudzes lielā vilšanās sajūta, jo cilvēki nav sagaidījuši to, uz ko bija cerējuši, – atmodai nesekoja gaišā un skaistā nākotne. Tas viņus nomāc, un negribas nekur iet.
Jēkabnieku Kultūras namā notiek Jelgavas novada deju kolektīvu skates – tad gan tur valda liela rosība un tukšās telpas pārtop par dejotāju ģērbtuvēm. “Tad iet ņiģu ņegu. Martā un aprīlī mana darbadiena sākas deviņos no rīta un beidzas vienpadsmitos vakarā,” teic Sandra. Jēkabnieku un Līvbērzes kultūras nami ir plašākie Jelgavas novadā, tādēļ tur nereti notiek lieli novada sarīkojumi, piemēram, uzņēmēju godināšana u.c.

Sliktāk ir ar izstādēm – tās Jēkabnieku iedzīvotājus interesējot maz. Rokdarbu izstādi sarīkot vēl nav lielu problēmu, bet, kad mēģināts noorganizēt ražas izstādi, neviens neko nav atnesis...

Tomēr, gatavojoties Latvijas simtgadei, Sandra valsts svētkos iecerējusi rīkot pasākumu “Svēte cauri gadu simtiem” un aicina iedzīvotājus dalīties atmiņās par pagasta vietām, kādas tās izskatījušās pirms 100 gadiem, arī atgādināt par vietām, kas ir zudušas. Atsaucība ir – cilvēki uz kultūras namu nes senas fotogrāfijas.

Slikta “ģeogrāfija” un maz jauniešu
Jēkabnieku Kultūras nams atrodas 17 kilometru no Jelgavas, un pilsētas tuvumam sasniedzamības ziņā vajadzētu būt plusam, taču tas tā nav. ”Mums ir ļoti slikta “ģeogrāfija”. Pagasts sastāv no trim atsevišķām daļām – dārzkopības sabiedrības “Atpūta”, Svētes centra un Jēkabniekiem. Šīs vietas viena no otras atrodas deviņu kilometru attālumā. Uz pasākumiem tiek organizēts transports, bet gadās, ka neatbrauc neviens, un man ir žēl autobusa šoferīša,” stāsta Sandra Jākobsone, piebilstot, ka ne tikai Svētes centra ļaudis nebrauc uz Jēkabniekiem, bet arī Jēkabnieku iedzīvotāji neizrāda interesi doties uz Svēti.

Savukārt pilsētas autobuss Jēkabniekos iegriežas trīsreiz dienā. Jelgavas tuvuma dēļ cilvēki uz pilsētu dodas ne tikai iepirkties, bet arī apmeklēt kultūras pasākumus. Jēkabnieku četrās daudzdzīvokļu mājās lielākoties dzīvo gados veci krievu tautības ļaudis. Ir vēl nedaudz privātmāju, taču arī Svētes pagastu skārusi visā Latvijā vērojamā tendence – jauniešu izbraukšana no valsts.

Kultūras nama vadītāja priecātos par jauniem pašdarbības kolektīvu dalībniekiem, taču cilvēkus piesaistīt ir ļoti grūti. “Nezinu, ko darīsim pēc Dziesmu svētkiem, ja jau tagad kopā ar deju kolektīvu vadītāju esam braukājušas pa mājām, aicinot pulkā, lai kolektīvi varētu pastāvēt. Bet tad pēkšņi notiek brīnums – jaunajā gadā atnāk un piesakās divi dalībnieki, pēc tam vēl viens. Tā mēs turamies,” Sandras balsī ieskanas skumja nots.

“Jauniešu nav. Paziņojumus par dalībnieku uzņemšanu esmu izlikusi visur, arī bērnudārzā, pie veikala un citur, bet tas cilvēkus neuzrunā. Ļoti daudzi jaunieši aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Lai gan priecē, ka bērnudārzs Svētē ir pārpildīts, pusaudžu ir mazāk, bet tie, kuriem ap 20, – izbraukuši,” konstatē kultūras dzīves vadītāja. 

Par spīti visam, ir sapņi
Līdzīgi ir ar pasākumu apmeklēšanu – katrs iedzīvotājs ir jāuzrunā, jāuzaicina. Ar ielūgumu rakstīšanu, lapiņu mešanu pastkastītēs nepietiek, stāsta Sandra, piemetinot, ka viņai gribētos, lai uz pasākumiem vairāk nāktu visa ģimene kopā ar bērniem.

Vasaras periodā kultūras nams “atpūšas”, jo pasākumi tiek rīkoti ārā. Tad tiek mazgāti logi un aizkari, pārbīdīti krēsli, pārkrāsota, lakota un vaskota grīda, kuru lielajā zālē nodejojuši dejotāji.

Divi lieli pasākumi tiek rīkoti kopā ar citām pagasta iestādēm – ar Svētes pamatskolu maijā piemiņas pasākums Daugavgrīvas zemessargu cīņām Ruļļu kalnos, bet jūlijā ar sporta halles vadītāju – ģimenes atpūtas un sporta diena. Notiek balles, ekskursijas un nūjošanas aktivitātes senioriem.

Vēl Svētes pagastā darbojas tautas izglītības un attīstības centrs “Agape”. Tur rosās keramikas darb­nīca, kuru vada keramiķe Madara Rubene, notiek folkloras kopas mēģinājumi un kopā ar pagasta jaunatnes darba organizatoru Jāni Zariņu tiek rīkotas dažādas aktivitātes jauniešiem.

“Kultūra neko nepelna, mūs dotē. Vēl neviens pasākums nav “nosedzies” ar biļetēm,” noslēgumā atzīst Sandra. Viņa mēģinājusi rādīt arī kino, bet neviens neatnāca... Tomēr Sandrai ir sapnis savam kultūras namam iegādāties projektoru un lielo ekrānu.


Foto: Raitis Puriņš

Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2018 atbalstu

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Biruta

Kad būs balle? Ļoti laba deju zāle! Lai veicās!

pirms 3 mēnešiem, 2018.07.08 16:02

Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”