Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova: Pats svētākais dzīvē ir mīlestība (FOTO) 1

Rīt, 2. septembrī, Jelgavas Kultūras namā pirmizrādi piedzīvos Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisores Lūcijas Ņefedovas iestudējums “Ādolfa Alunāna divas komēdijas “Brīvnieks Olimpā” un “Šneiderienes”, pēc Lūcijas Ņefedovas padoma sagatavotas izrādīšanai”. Oktobrī tiks svinēta latviešu teātra tēva 170. gadadiena. Šogad zīmīga jubileja arī pašai L.Ņefedovai. Teātra svētku laikā Jelgavā, Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā mājīgā, sirsnīgā un ģimeniskā gaisotnē aizritēja tikšanās ar režisori, kura februāra sākumā atzīmēja savu 85. jubileju. Sarunu ar režisori vadīja teātra aktrise un agrākā Ādolfa Alunāna muzeja vadītāja Maija Matisa, kura kopā ar L.Ņefedovu pavadījusi pusgadsimtu.

“Mazie, nekādas pašdarbības!”
Savu kādreizējo studenti sveikt bija ieradies bijušais jelgavnieks literatūras un teātra zinātnieks profesors habilitētais filoloģijas zinātņu doktors Viktors Hausmanis, izsakot prieku, ka izdevies izaudzināt tik spēcīgu režisori. Viņš uzteica režisores prasmi no vienkārša cilvēka izveidot aktieri un to, ka viņa iemācījusi mīlēt un saprast teātri tiem, kuri nāk uz teātri, – skatītājiem. V.Hausmanis arī nolasīja Rīgas Latviešu biedrības apsveikuma rakstu režisorei ar novēlējumu: “Stāvi stipri un strādā droši!”

Arī M.Matisa atzīmēja L.Nefedovas nopelnus skatītāju audzināšanā, pašai kā mājasmātei sagaidot katru skatītāju, bet pirms izrādes iznākot skatītāju priekšā teikt dažus vārdus, tādējādi nodibinot personisku saikni ar publiku. “Mēs, aktieri, šajās reizēs klusiņām stāvējām aiz kulisēm un klausījāmies. Mums dažreiz kā zvīņas nokrita no acīm – režisores vārdi deva jaunu impulsu un izpratni par lomu,” atceras M.Matisa.

Arī ideja par Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja izveidi pieder L.Ņefedovai, un tas tapis ar Ā.Alunāna mazdēla Ādolfa Švānberga atbalstu. Muzeja tagadējais vadītājs Miks Vilnis uzsvēra, ka “nav iespējams nelikt kopā Ādolfu Alunānu ar Lūciju Ņefedovu”.

Stāstot savu dzīvesstāstu, L.Ņefedova bieži pieminēja savu skolotāju – režisori un skatuves mākslas pedagoģi Veru Baļunu, par kuru uzrakstījusi grāmatu. V.Baļunas iemīļotais teiciens bijis: “Mazie, nekādas pašdarbības!” Taču, kad padomju valdība un partija izdomājusi, ka Latvijā jādibina tautas teātri, skolotāja tomēr teikusi, ka jāiet strādāt uz tautas teātriem.

Šāds tautas teātris izveidots arī Jelgavā. V.Baļunai talkā nākusi teātra kritiķe un zinātniece Lilija Dzene, sakot, ka Jelgavas teātrī nav profesionāla cilvēka, kas strādā, bet Jelgava ir tik smalka pilsēta, tik smalki cilvēki tur dzīvo... Vai tiešām nav neviena, kas uzņemtos darbu teātrī? Tad L.Ņefedova piekritusi: “Labi, es eju!” A.Alunāna Jelgavas teātrī galvenā režisore L.Ņefedova ir kopš 1965. gada.

Viņa Jelgavas teātri pārvērta par studiju. Šurp mācīt brauca gan V.Baļuna, gan L.Ņefedovas kursabiedri. Skatīties brauca arī teātra dižgari Eduards Smiļģis un Alfreds Amtmanis-Briedītis. Tolaik bijis citādi – pastāvējusi cieša saikne ar profesionālajiem teātriem. Jelgavas teātrī bijis labs kolektīvs, augstā mākslinieciskā līmenī, kas gribēja strādāt no visas sirds, un tas valdzināja, atminas L.Ņefedova. 

Teātrim veltīti 50 gadi
Režisore, pati būdama vidzemniece, iemīlējusi Jelgavu teātrī ieguldītā darba un šejienes cilvēku dēļ, viņos mājo zemgaliešu gars – ja kaut ko apsola, tad arī izdara. “Pieradu lēni pie pilsētas, bet ātri pie kolektīva,” saka L.Ņefedova.

Bet kāda īsti ir L.Ņefedova? Vai vienmēr viņa ir stingrā un prasīgā režisore? “Pēc dabas esmu ļoti mīlīga. Gan mācoties skolotāju institūtā, gan Teātra fakultātē citiem palīdzēju. “Ja nemainīsi savu raksturu, strādāt par režisori nevarēsi. Tad jāiet uz partijas māju...” brīdināja V.Baļuna. Un tad es sevi lauzu, sāku prasīt...” atmiņās dalījās L.Ņefedova.

Jelgavā tapa tik augstā profesionālā līmenī iestudētas izrādes, ka galvaspilsētas teātri brīnījušies. Jelgavnieki savas izrādes spēlējuši Rīgā, Valmierā, Liepājā, arī Gruzijā un Maskavā. Jelgavas teātris ieguva LPSR Nopelniem bagātā kolektīva nosaukumu, bet L.Ņefedova kļuva par LPSR Nopelniem bagāto kultūras darbinieci.

“Ādolfa Alunāna vārds bija nogājis no skatuves. Jūs to pacēlāt,” atgādināja M.Matisa. Savukārt L.Ņefedova par to pateicās teātra ilggadējam scenogrāfam Edvīnam Kalneniekam, kurš viņai atnesis izrādes “Draudzes bazārs” skices. “Izejot no šīm dekorācijām, sapratu, ka man jātaisa Alunāns,” sacīja režisore.

Uz jautājumu, kuras ir jaukākās atmiņas no teātra, L.Ņefedova atbild vienkārši: “Es mīlēju tos cilvēkus, kuri mīlēja teātri.” Viņa atcerējās, kā aizsūtīta uz Rēzekni pacelt turienes teātri, un tapusi izrāde ”Kāzas Latgalē”. Uzvedums bijis kā dziesmusvētki, pirmoreiz aktieri runājuši dialektā, taču par izrādi aizliedza rakstīt presē, jo Latgale bija pieprasījusi autonomiju. “Neviens par izrādi nerakstīja, bet mēs to parādījām Talsos,” atcerējās pieredzējusī režisore, kura Alunāna Jelgavas teātrim veltījusi 50 darba gadu. 

Apbrīno sievišķību
Ā.Alunāna memoriālajā muzejā apskatāma arī izstāde “Veltījums režisores Lūcijas Ņefedovas 85 gadu jubilejai”, kurā apkopotas afišas no izrādēm, gleznas, fotogrāfijas, apbalvojumi un citas piemiņas lietas.

L.Ņefedovu bija ieradies sveikt Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra direktors Arvīds Matisons un aktieri, Jelgavas pašvaldības iestādes “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics, pārstāvji no Svētes un Lielvārdes amatierteātriem un vēl daudzi citi teātra mīļotāji un režisores talanta cienītāji.

LLU profesore Baiba Rivža režisori sveica kā vienkārša skatītāja, atceroties, ka laikā, kad bijusi jauna meitene, studente, viņa un citas meitenes L.Ņefedovu apbrīnojušas par viņas plandošajiem apmetņiem un uzskatījušas par sievišķības etalonu, uz kuru tiekties.Noslēgumā L.Ņefedova kā pašu svētāko un svarīgāko dzīvē nosauca mīlestību un aicināja ikvienu veidot mīlestību pret pasauli, saviem tuviniekiem un līdzcilvēkiem.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 1

hmm...

Ei, nu lūdzu atgādiniet, kā tur pašai Lūcijai bija ar to mīlestību? No kā viņai ir dēls?

pirms 11 mēnešiem, 2018.09.05 00:14

Teātri