Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Turēties pie tā, kas tu esi

“Aizmirsti, vakar ka nācās tev alga, bet neguvi to. / Esi laimīgs. Nenožēlo nekā un negaidi itin nekā. / Tas, kam notikt ar tevi, ierakstīts grāmatā tajā, / Kuru, kā gadās, pašķirsta mūžības vējš.” Tā rakstījis 11. gadsimta persiešu astronoms, matemātiķis un dzejnieks Omars Haijāms. Lai arī viņam pārmesta vārdu vienkāršība un banalitāte, O.Haijāma četrrindes tulkotas daudzās valodās.
Austrumu krāsainības un noslēpumainības vilināta, māksliniece un pedagoģe Inita Vilks Jelgavas pilsētas bibliotēkā atklājusi izstādi “Haijāma dārzā”, kur austrumnieciskais savijas ar latvisko. Turklāt I.Vilks nupat nosvinējusi savu 50. dzimšanas dienu, kuru, kā pati saka, sagaidīt palīdzējusi gan veiksme, gan apdomīgums. “Ar laiku cilvēks paliek tāds drusku mierīgāks, vairs tā nesatraucas par sīkumiem. Kad biju mazs bērns, sēžot zobārsta krēslā, domāju – izaugšu liela, un tad man vairs nekas nesāpēs un es vairs ne par ko neuztraukšos. Tā jau nav, bet ar gadiem cilvēks uz visu sāk skatīties vairāk no malas,” nosmaida māksliniece.

– Kā sākās jūsu ceļš mākslā? Vai arī vecākiem ir kāda saistība ar to?


Tētis bija konstruktors rasētājs. Mammai bija kārtības un skaistuma izjūta, mājās vienmēr bija puķes vāzē. Dzimusi esmu Rīgā. Padomju laikam tipiski – tētim bija darbs RAFā, viņš tur dabūja dzīvokli. No 2. klases dzīvoju Jelgavā.
Man ļoti patika zīmēt. Vispirms apmeklēju kursus pie Ulda Rogas. 5. klasē izturēju eksāmenus un iekļuvu Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, braukāju uz Rīgu ar vilcienu. Tālāk nāca Mākslas akadēmija.
Haijāms man “aizķērās” jau sen. Viņš runā simbolos, un viņa tekstos ir dziļa jēga, zem kuras var parakstīties – tveriet mirkli, izbaudiet, nekas nav mūžīgs. To es sapratu, kad pirms sešiem gadiem iekļuvu autoavārijā. Biju reanimācijā, pamodos citām acīm. Mēs daudz uztraucamies par to, par ko nemaz nevajadzētu. Jāizbauda, ka esam šeit un tagad.

Visu interviju varat lasīt 9. maija “Zemgales Ziņās”

Foto: Jelgavas pilsētas bibliotēka

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide