Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

16.marts Lestenē

Pelēks un drūms pār Jelgavu uzausa 16.marta rīts. Domās es un pārējie Jelgavas bijušie leģionāri esam Rīgas Doma baznīcā, lai pēc dievkalpojuma ietu gājienā uz Brīvības pieminekli.

Tur Latvijas iedzīvotāji dodas, lai dziļā cieņā, bez skaļiem vārdiem noliektu savas galvas tautas svētku un sēru dienās. Tā domājam mēs. Bet, par dziļu nožēlu visai Latvijai, ir dažas cilvēku grupas, kas ar savu skaļo uzstāšanos, trokšņošanu un pat pretvalstiskām runām vēlas Brīvības pieminekli pārvērst par skaļu mītiņu un protestu vietu.Braucot cauri mūsu karavīru kauju laukiem un atceres vietām, debesis pamazām sāka skaidroties. Daži autobusā, kuru vadīja mūsu LR ZS 52.kājnieku bataljona veterānu rotas komandieris ZS virsleitnants, Nacionālo karavīru biedrības Jelgavas nodaļas vadītājs, Jānis Melnis, smiedamies teica: «Re, kā, interfrontiešiem tomēr neizdosies sabojāt mūsu saietu.»Tiešām, lietainais un dzestrais laiks saudzēja neskaitāmos 16.marta un kritušo atceres dienas notikumu apmeklētājus, kas bija ieradušies Lestenē no visiem Latvijas novadiem. Valstī pieaugošo inflāciju simbolizēja tikai daži lielie autobusi, ko vecie karavīri, viņu ģimenes locekļi, draugi finansiāli nav spējīgi izmantot. Bet par lielo atsaucību liecināja neskaitāmo vieglo automašīnu rindas visos ceļos ap Lesteni.Kad no Rīgas atbrauca gājiena dalībnieki, Lestenes baznīcas zvans aicināja pavadīt pēdējā gaitā 19.divīzijas 13.rotas komandieri virsleitnantu Teodoru Kalnāju, kurš par varonību kaujās pret boļševismu saņēmis daudzus augstus apbalvojumus. Augstākais no tiem - ieraksts vācu armijas Goda grāmatā. Svinīgā procesijā guldījām urnu ar varonīgā virsnieka pīšļiem goda vietā pie lielās piemiņas plākšņu sienas no pieminekļa kreisajā pusē līdzās vairākiem, citiem urnu apbedījumiem. Dievkalpojumā godinājām leģionāru varonību kauju laukos un kritušo piemiņu.Noslēgumā greznojām ziediem kritušo biedru kapu kopiņas, stalto pieminekli un neskaitāmās plāksnes ar kritušo un pazudušo vārdiem un uzvārdiem.Kā ierasts, pulcējāmies «Rumbās» pie lielā ugunskura, kur visus laipni sagaidīja DVL Dobeles nodaļas vadītājs Laimonis Ezergailis. Nākošā tikšanās Lestenē būs 8.maijā, kad notiks kritušo pārapbedīšana. Paredzēts apbedīt arī 2007.gada vasarā Jelgavā, Tērvetes ielā atrastos, nežēlīgi noslepkavotos divus nezināmos leģionārus.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti