Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

24.aprīlī - Lielā Talka 5

Pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008.gada 3.maijā. 2010.gada Lielā Talka notiks sestdien, 24.aprīlī.

Projekta mērķis ir 10 gadu laikā padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, to attīrot no plastmasas pudelēm, gumijas riepām, indīgām krāsu bundžām un citiem atkritumiem. Izklausās neiespējami? Pamēģināsim! Viss notiekošais ir mūsu pašu rokās un tieši mēs esam tie, kas veidosim labāku nākotni...Projekta realizēšana - gadskārtējs pasākums ar mērķi panākt līdz Latvijas 100.dzimšanas dienai, ka Latvija ir vistīrākā valsts pasaulē.Vēsture. Šogad notiks jau trešā Lielā Talka. Ar aktīvu nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts institūciju līdzdalību pirmā Talka tika noorganizēta 2008. gada 13. septembrī Latvijas 90. dzimšanas dienas pasākumu ietvaros. Savukārt 2009. gadā Latvijas aicinājumam organizēt Talku atsaucās arī mūsu kaimiņvalstis - Lietuva, Igaunija, Polija un Sanktpēterburgas apgabals. Iedzīvotāju atsaucība bija pārsteidzoši liela.Lielās Talkas patrons ir Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš pagaidām ir vienīgais pasaulē zināmais Valsts prezidents, kurš kopā ar savu tautu piedalās vides sakopšanā.Lielajā Talkā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kam rūp ilgtspējīga valsts attīstība un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē.2010.gada Lielās Talkas akcents ir talkošanas daudzveidība. Šogad Lielajā Talkā aicina ne tikai vākt atkritumus, bet darīt arī citus labus darbus – stādīt kokus, radīt brīnišķīgas puķu dobes, izgatavot putnu būrīšus, atjaunot žogus, soliņus, tiltiņus... Talkas izcelsme, nozīme, tradīcijasTalka, kad vienkopus sanāk radi, draugi, kaimiņi, tuvi un tāli apkārtnes ļaudis, lai īsākā laikā kopā paveiktu lielos un smagos darbus, ir ļoti sena tradīcija, kas pazīstama ne tikai pie latviešiem. Par to liecina arī paša vārda fonētiska līdzība gan ar tuvākiem, gan tālākiem kaimiņiem (lietuviski - talka, igauniski – talgud, baltkrieviski, krieviski - toloka, dienvidslāvu – tlaka jeb tluka). Latviešiem talkas līdztekus Jāņiem, Dziesmu svētkiem, pirtij, kapu svētkiem, puķu audzēšanai un dāvināšanai ir kļuvušas par nacionālo tradīciju, ko apliecina ne tikai latviešu tautas dziesmas, kas ir vienas no senākajām, bet arī ieražas un  rituāli, kas iespējams dažviet Latvijā ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Parasti talkas tika rīkotas saistībā ar dabas cikla noteiktajiem lauku darbiem. Tā pavasarī tika rīkotas  mēslu talkas, vasarās – siena talkas, rudeņos – labības, kartupeļu, lina talkas, ziemās – malkas ciršanas talkas. Senākie talkas noslēguma rituāli bija cieši saistīti ar auglības mistēriju, kurā ietilpa ne tikai mielasts, bet arī uzvedums vai īpaša rotaļa. Vēlākos laikos neiztrūkstošas bija pēc talkas svinības ar klātu galdu talciniekiem, muzikantiem, dančiem, dziedāšanu un apdziedāšanos, kā arī dažādām ēverģelībām.      Vienu no spilgtākajiem un izteiksmīgākajiem latviešu talkas attēlojumiem ir radījusi filmu studija «Anmācijas Brigāde», kas multfilmā «Poem par kulšen» iemūžinājusi Friča Dziesmas (1906–2004) 1937.gadā sarakstīto poēmu, kas 1947.gadā Vācijā izdota grāmatā ar Reiņa Birzgaļa ilustrācijām. Filmas režisors Jānis Cimermanis ne tikai spējis pilnībā attēlot talkas būtību un garu, bet arī piešķirt multfilmai īpašu skanējumu izmantojot ventiņu dialektu.Kopdarba lielo nozīmi apzinājās arī komunisti, un pirmajos padomju varas gados Krievijā tika rīkotas sakopšanas talkas jeb kā tās nodēvēja vēlāk «subotņiki». Vēlākajos gados padomju propaganda šīs sestdienas talkas izmantoja kā ideoloģisku ieroci. Domājams, ka ikviens, kas skolā mācījās padomju laikos atceras sestdienas talkas, kas vienmēr tika rīkotas par godu Ļeņina dzimšanas dienai 22.aprīlī. Tomēr neskatoties uz padomju varas centieniem uzurpēt šo tautas tradīciju, Latvijas laukos vēl aizvien notika siena un kartupeļu talkas, kurās dzīvību zaudēja ne viens vien tā gada gailēns, bija svaigi cepti pīrāgi, dziedāšana un dejošana lauku muzikanta pavadībā.90.gadu sākumā talku vietu aizpildīja «zaļās» kustības aizmetņi, bieži vien studentu inspirēti. Ar cirvjiem un lāpstām apbruņojušies jaunieši  un  citi aktīvisti tīrīja grāvjus un sakopa kultūrvēsturiskas vietas. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā lielākas vai mazākas talkas tiek rīkotas laiku pa laikam gan lai sakoptu apkārtējo vidi, nozīmīgas kultūrvēsturiskas vietas, gan lai veidotu jaunas atpūtas vietas.21.gadsimtā plašāku tautas atbalstu ieguvušas divas nozīmīgas akcijas – Lielā Talka, kas pirmoreiz notika 2008.gada 13.septembrī, un talka Likteņdārza veidošanā, Koknesē, Krievkalna salā.Lai arī kāda nebūtu cilvēku motivācija – radīt tīrāko vietu pasaulē, izveidot pieminekli savas tautas pagātnei vai gluži vienkārši novākt rudens ražu, vai palīdzēt kaimiņiem, talka joprojām ir viena no latviešu tautas tradīcijām, kas kopjama un lolojama tāpat kā Dziesmu svētki, rudzu maize, latviešu raksti, amatniecības tradīcijas un tautas dziesmas. FaktiTalkas popularitāte: Aptaujā, kurā piedalījās 40 000 portāla draugiem.lv lietotāju, 57%  aptaujāto atzina, ka Lielā Talka ir kļuvusi par nozīmīgu mūsu valsts tradīciju. No visiem aptaujas dalībniekiem trešā daļa uzskata, ka Lielā Talka ir tikpat nozīmīgs pasākums kā Dziesmu svētki, 27% to pielīdzina Jāņu svinēšanas tradīcijai, 22% aptaujāto Lielo Talku salīdzina ar hokeja čempionātu.• Pirmā Lielā Talka notika 2008. gada 13. septembrī Latvijas 90 dzimšanas dienas pasākumu ietvaros, ar devīzi «Par tīru un zaļu valsti. Dāvana Latvijas 90 gadadienai». Tajā piedalījās vairāk nekā 110 000 brīvprātīgo.• 2008.gada 13.septembrī tika sakoptas 512 vietas, 364 pašvaldības teritorijas, un talkas laikā tika savākti 260 000 maisu ar atkritumiem• 2008.gadā Lielajai Talkai pievienojas igauņi, kas kustības «Let’s do it!» ietvaros izplata publisku aicinājumu pierobežas iedzīvotājiem, iesaistīties latviešu Lielajā Talkā, ko atbalsta Latvijas Igaunijas pierobežas iedzīvotāji. • 2009.gadā Lielajā talkā piedalās 374 pašvaldības, 12 augstskolas, 147 organizācijas un uzņēmumi, ka arī 265 Latvijas skolas, kā arī 1800 karavīru un zemessargu kopā ar ģimenēm.Talkas kustība ārzemēs• 2003.gada 19.aprīļa talkā Maskavā talkoja 250 tūkstoši iedzīvotāju, un tās laikā tika iestādīti 200 tūkstotis koku.• 2008.gada 3.maijā vides sakopšanas talkā Igaunijā piedalījās 50 tūkstoši brīvprātīgo, kas savāca 10 tūkstošus tonnas nelegāli izgāztu atkritumu. Talcinieki 5 stundās veica darbu, kas valsts iestādēm prasītu trīs gadus un 22,5 miljonus eiro. Šī lielā vides sakopšanas akcija Igaunijā izmaksāja 0,5 miljonus eiro.• 2009.gada 4.aprīlī vides sakopšanas talkā Krievijā piedalījās 2,5 miljons iedzīvotāju. Talkas laikā pašvaldības iestādes notīrīja 30 tūkstošus māju fasādes. Pārsvarā talkošana notika māju pagalmos, parkos, bērnudārzos. Talkas laikā tika stādīti koki, krūmi un izveidotas puķu dobes.• Talkas idejai atsaukušās arī citas valstis, kas kustības «Let’s do it!» ietvaros plāno vides sakopšanas aktivitātes savās valstīs. Lietuvā un Slovēnijā talka plānota 2010. gadā 17. aprīlī, Portugālē – 2010. gada 20. martā. Mazāka mēroga talkas plānotas Igaunijā, Polijā, Sanktpēterburgā, Rumānijā un citur.Kultūras Talka• Talku pirmsākumi folklorā vienmēr saistīti ar dziesmu, tāpēc Lielās Talkas kustība šogad, sagaidot X Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus, aicina uz dziesmotām kultūras talkām. Rīgā, Mežaparka estrādes apkaimē talcinieki tiks aicināti iekārtot estrādi gaidāmajiem svētkiem un palīdzēt parka tīrīšanas darbos, citur Latvijā arī Dziesmusvētku kustības dalībnieki tiek aicināti apzināt visas vietas, kas saistās ar Dziesmusvētkiem – estrādēm, komponistu piemiņas vietām u.c. Kori, deju kolektīvi, folkloras kopas, orķestri tiek aicināti iesaistīties arī citās talku norises vietās, līdzās darbam uzmundrinot talciniekus. Lielās Talkas un Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas aicinājumam aktīvi jau atsaukusies Dziesmusvētku biedrība, X Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku rīkotāji, brīvprātīgie, iesaistās Rīgas un citas Latvijas pašvaldības. Šogad pēc Talkas bērni tiks lūgti iesūtīt savus iespaidus par Lielo talku Latvijā zīmējumu veidā, kuri 4. maija svētku laikā tiks izrādīti Rīgā. • Viens no šī gada jauninājumiem ir aicinājums iedzīvotājiem un radošām spējām apveltītiem  brīvprātīgajiem sakopt un labiekārtot pagalmus pašu spēkiem. Šogad Rīgā sagaidāms šī aicinājuma pilotprojekts, sakopjot vairākus pagalmus, piesaistot māksliniekus un ainavu arhitektus.  Lielās Talkas atbalstītājiRakstniece Nora Ikstena talkos Ikšķiles apkārtnē:«Latviskas talkas tradīcijas skaistums, kuru mazliet paņurcīja padomiskais subotņiks, slēpjas nesavtīga darba kopā būšanas svētkos. Tā ir ļoti laba sajūta. Darīt kaut ko ne savā labā un piedzīvot prieku. Teiksim, ka upes krasts attīrīts no drazām. Un upei priecīga seja.»Dramaturģe Inga Ābele talkos Siguldā:«Talkoju gan pavasarī, gan arī nepavasarī. Man tas liekas pašsaprotami. Cilvēki taču ir apjēguši, ka vienīgā iespēja izdzīvot ir nepiesārņot dabu? Vai tomēr nē? Es pati esmu augusi vēl tajā laikā, pirms plastmasas. Bija tikai stikls. Bet tolaik gāza no lidmašīnām visādu ķīmiju mežiem un laukiem virsū. Katrā laikmetā ir kaut kāds specifisks cilvēku stulbums. Cilvēks jau tāds nepilnīgs radījums ir. Visvairāk to izjūtu staigājot pa Pierīgas mežiem - atved savus atkritumus un izgāž. Dīvānu, veco televizoru un ledusskapi. Un pēc tam brēc, ka dzīvē neiet. Lai tik neiet. Dabūs pats dzīvot zem egles savā vecajā dīvānā. Nav manī nekāda maiguma pret tādiem ēzeļiem.»Rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis:«Spēja novākt pašu radītos mēslus visplašākajā nozīmē un vēl jo vairāk - spēja uz šādu novākšanu piespiesties, kā arī šādas novākšanas nepieciešamības sajūta - manuprāt, ir iezīmes, kas cilvēku padara atšķirīgu no citiem dzīvniekiem. Varbūt pat var teikt, ka tieši šī spēja dod kaut nelielas tiesības sevi uzskatīt par cilvēku, tādējādi iezīmējot bieži vien miglaino robežu starp cilvēcisko un dabisko, kārtīgo un patvaļīgo, mākslīgo un haotisko.»Režisors, operators Ivars Seleckis talkos labā kompānijā:«Mani iemesli, kāpēc piedalos talkā, nav pārāk oriģināli. Ja ir iespēja izdarīt labu darbu un pavadīt laiku labā kompānijā, tad, kāpēc ne?»Aktrise Indra Burkovska talkos kopā ar ģimeni:«Mēs darām pāri mūsu Mātei Dabai. Jautājums jau nav tikai par talku. Es gribētu, lai visi autobraucēji nemestu ārā pa logu plastmasas krūzītes. Dažreiz brauc glauna mašīna, un tik lido ārā pa logu. Tas taču neko nemaksā, vai tad ir tik grūti tā nedarīt?»Dizainers Valdis Celms:«Sakārtot un attīrīt savu apkārtni no drazām nozīmē sakārtot un attīrīt Latviju. Tas nozīmē arī - sakārtot savu iekšējo domu pasauli, savu attieksmi pret sevi un līdzcilvēkiem, veidojot līdzatbildības un saimnieka stāju pašiem savā zemē.»Dizaineru savienības vadītāja, Anita Grase talkos Ķekavā:«Sakopsim sevi, un turēsim tīru Latviju! Tērēsim savas zināšanas, prasmes un enerģiju lietderīgi! Latvijas dizaineri 24.04 kops ar krūmiem un atkritumiem piegružoto Latvijas ainavu Ķekavā, pieaicinot pašvaldības darbiniekus, ainavu arhitektus un «Latvijas mežu» pārstāvjus.»Režisors Askolds Saulītis:«Prieks, ka lieliskā Annas Žīgures ideja radusi tik lielu atsaucību ne tikai Latvijas iedzīvotāju vidū, bet pasākums kļuvis jau starptautiski atpazīstams. Tā kā 2010. gada Lielās Talkas ideja ir daudzveidība, tad šī gada talkošanu esmu sācis ar zīlīšu barotavas izveidi un aktīvu paplašināšanu Lielā Sala laikā. Gaidām pavasari!» Filmu mākslinieks Jurģis Krāsons talkos Kinostudijas apkārtnē:«Talka ir ļoti latviska pēc būtības, agrākos laikos Latvijas laukos kaimiņi daudz darbu paveica kopā, palīdzot viens otram, trešajam u.t.t. Talka palīdz sociālai komunikācijai, kas ir ļoti veselīgi intravertajam latvietim. Galu galā, veltīt 1 no 365 gada dienām apkārtnes sakopšanai nav nekas īpašs, tāpēc uztveru to kā viegli veicamu pienākumu. Šogad turpināsim sakopt vidi ap Rīgas Kinostudiju. Filmu mākslinieki, kostīmu mākslinieki, grimētāji, dekoratori u.c. kinoļaudis veselīgā gaisotnē gan strādās, gan atpūtīsies. «Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs Uģis Prauliņš:«Piedalos, jo gribu lai Latvijas ir tīra un sakopta. Kā skaistās pagātnes fotogrāfijās. Tāpat kā zobi, jātīra katru dienu, jāķemmējas ir katru rītu – tāpat arī mūsu dzīves telpa ir jāsakārto.»Komponiste Indra Riše:«Es dabā uzturos bieži, Tur smeļos mieru, spēku un apskaidrību. Vēlos to redzēt tīru un skaistu, tāpēc esmu par katru aktivitāti dabas sakopšanā. Piedalos tajā pati un aicinu arī citus. Lai tie, kas nāk pēc manis, saņemtu tādu pašu skaistumu, spēku un apskaidrību, kā es.»Šogad talku atbalsta un talkot aicina Rīgas Brīvosta, «Rimi» un TV3. Talkas norisi gan ar ziedojumiem, gan ar savu darbu veicina daudzi uzņēmumi, mācību iestādes, organizācijas: «Cido Grupa», AAS «Balta», Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija, AS «Latvenergo», «Henkel Latvija», «DHL Latvija», «Statoil Latvija», Sorosa Fonds Latvia, Latvijas Vides Aizsardzības fonds, un citi.Lielo Talku organizē Nevalstisko organizāciju projekts «Pēdas», kura vadītāja ir Vita Jaunzeme un domubiedru grupa «Tīriem mežiem», kuras vadītāja ir Ilze Aizsilniece, sadarbībā ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Vides ministriju, «Latvijas Valsts mežiem», Komunikāciju aģentūru «Edelman Affiliate», «Latvijas Valsts ceļiem», Latvijas Atkritumu Saimniecības Uzņēmumu Asociāciju (LASUA), «Latvijas Zaļo punktu», Latvijas Radošo savienību padomi.Vita Jaunzeme, projekta «Pēdas» vadītāja:«Mēs nekad nebūsim lielākā valsts, nekad – bagātākā, bet mēs varam būt tīrākā zeme pasaulē. Tā varētu būt mūsu lielākā bagātība laikā, kad piesārņojums katastrofāli pieaug visā pasaulē. Un lielākā vērtība būs tā, ka paši šajā tīrībā dzīvosim.»Lielās Talkas darba grupas vārdāSintija Kvasova,Komunikāciju aģentūras «Edelman Affiliate» projektu vadītāja

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Pareizi, pareizi!!!

Nu nu 19.03.2010. 18:51:37
Re, ka neizsauci "Uguni uz sevi"! :)
Malacis! Pareizi vārdi un es Tev 100 % piekrītu!

pirms 9 gadiem, 2010.04.23 23:46

Mona

Nu, parasti, atstāj ceļa malā, un tad savāc, lai aizvestu! Ja mēs savas mājas sakopsim, līdz ar to, apkārtne kļūs "zaļāka", dabai draudzīgāka, tīrāka. Ja vien pēc talkas cilvēki atkal nepiemēslotu dabu, mazinātos atkritumi. Pašiem būs prieks, saglabājot tīru dabas elpu!

pirms 9 gadiem, 2010.04.10 22:10

actiņa

Gribu uzdot jautājumu-vai tos atkritumus no baltajiem maisiem svalkās izkrata,vai mēslus atstāj maisos?Maisi kā zināms nesapūs vēl daudzus gadus-arī atkritumi!

pirms 9 gadiem, 2010.04.09 19:02

Mona

Lielajā Talkā ir iespēja visiem, kas dzīvo Latvijā, pierādīt, ka latvieši var sanākt kopā un savas mājas satīrīt, par to sajūtot prieku!:) Lai citi pasaulē redz, ka mums tas liekas tāpat kā savas mājas sakopt.

pirms 9 gadiem, 2010.03.26 20:23

Nu nu

Es apbrīnoju to entuziasmu, ar kādu mēs pārvaram tās grūtības, kuras paši sev mākslīgi radam! Zinu, ka izsaukšu uz sevi "pozitīvo antiņu" sašutuma brēcienus, bet arī man ir tiesības uz savu viedokli. Neesmu svētais un nepiederu arī pie tiem, kas ceļmalā atstāj maisiņus ar saviem sadzīves atkritumiem.
Nemetīšu zemē izsmēķi, ja pārskatāmā apkārtnē redzēšu atkritumu urnu, bet nestaigāšu visu dienu ar tukšu minerālūdens pudeli, ja pilsētā neredzēšu atkritumu urnas. Varbūt pirms lielā entuazismā mesties vākt apkārtni, piespiedīsim pašvaldības un atbildīgos dienestus izvietot pietiekošā daudzumā atkritumu urnas un tur, kur tās ir, piespiedīsim sekot līdzi atkritumu izvešanai. Bieži nākas redzēt lielo šoseju stāvlaukumos atkritumu konteinerus, kurus vairs nevar atrast atkritumu kaudzē, jo atkritumi nav izvesti mēnešiem.
Nekādā gadījumā neatbalstu Brīvības pieminekļa apslapinātājus, bet lūdz pasakiet, kur Rīgas centrā ir tualetes, un kur tās ir pieejamas nakts laikā?
Varbut no sākuma novērsīsim netīrības cēloņus un tad cīnīsimies ar sekām!

pirms 9 gadiem, 2010.03.19 18:51

Lietotāju raksti