Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

3.Kurzemes lielkaujas atceres diena 6

Laikā no 1944. gada 23.- 31. decembrim notika par latviešu karavīru otrajām Ziemassvētku kaujām nosauktās kaujas Kurzemes cietoksnī, kur latviešu 19. divīzijas, 106. pulka un vācu 21. gaisa divīzijas karavīri nosargāja Ventspili, aizstāvoties pret desmit padomju armijas divīzijām, kas bija apgādāta ar varenu artilēriju, tankiem un ap 500 lidmašīnām.

Divu okupācijas varu rezultātā notika viena no lielākajām latviešu tautas traģēdijām, kur latviešu karavīri zem svešiem karogiem cīnījās savā starpā. Atkārtojot latviešu strēlnieku varonību 1916. gada Ziemassvētkos, tikai abām latviešu 43. gvardes un 308. kājnieku divīzijām izdevās pārraut vācu fronti virzienā uz Pienavu. Kaujās pret ienaidnieka pārspēku ārkārtīgu varonību parādīja 106. kājnieku pulks, kuru rindās cīnījās arī jelgavnieks Imants Kapsis, 19. divīzijas kājnieki, jelgavnieki Alberts Būriņš, Broņislavs Staudžs, Aleksandrovičs Zigfrids, Dumbrājs Voldemārs, Pēteris Strīķis, Girgensons Andrejs, Jansons Bruno; 15. un 19. divīziju artilēristi Alberts Millers, Žanis Vadonis, Roberts Zariņš un daudzi citi, no kuriem daļa vairs nav mūsu rindās, kopīgiem spēkiem apturot artilērijas viesuļuguņu, tankiem un lidmašinām atbalstīto plašo uzbrukumu. Abas karojošās puses iesaistīja cīņās vēl citas kājnieku un tanku karaspēka vienības. Šodien par notikumiem 1944. gada Ziemassvētku kaujās tautā klīst neskaitāmas leģendas.Šogad pulcējāmies jau deviņpadsmito reizi. Neaizmirstamajā 1989. gada 23. decembrī mūsu pirmajā dievkalpojumā sagrautās Džūkstes baznīcas drupās piedalījāmies abu naidīgo pušu karotāji. Savu Ziemassvētku eglīti, kas pirms 45 gadiem dega ieroču stobru galos, iededzinājām krāšņi greznotajā Džūkstes Tautas nama zālē. Kopīgi asarām acīs, draudzīgi apskāvušies nodziedājām «Kluso nakti». Tādi bija mūsu pirmie kopīgie Ziemassvētki. Līdz ar latviešu leģionāru pazemošanu un viņu darbības falsifikācijām, vēstures viltošanu un svešās varas «Skaldi un valdi» principu mūsu attiecības pārtrūka.Garo gadu laikā notikušas daudzas pārmaiņas un ieviesušās citas tradīcijas. Šogad vairs nepieturam pie «Dirbu» pieminekļa, pabraucam garām manas, 19. divīzijas artilērijas pulka 7. baterijas piemiņas zīmei pirms «Rumbām», kur mūs sagaida lēnas sniega pārslas un lielais Kurzemes aizstāvju piemineklis. Atceres brīdi vada LNKB priekšsēdis E.Skreija, kauju atcerēs vienojas manas baterijas priekšējais novērotājs O.Mentelis un citi kauju dalībnieki. Pārāk mazs ir mūsu pulciņš. Pagājis daudz gadu. No Jelgavas bijām tikai četri dalībnieki. Tālāk dodamies uz Lesteni, kur svecītēm un ziediem greznojam savu kara biedru atdusas vietas. Daļēji atjaunotajā baznīcā dievkalpojumu vada mācītājs Jānis Smilgainis. Viņa lūgšanu papildina kori «Tēvzeme» un «Savējie». Neskatoties uz aukstumu, baznīca kupli apmeklēta. Ar lielu izbrīnu vēroju augstos, velvētos griestus, masīvos pīlārus un biezās sienas, kuras cēluši latviešu dzimtsļaudis un ķieģeļus saveduši zirgiem kokasu ratos. Toreiz šeit atradās pārsiešanas punkts, kur salmos gulēja ievainotie, bet kritušos guldīja netālajos karavīru kapos.Džūkstē kavējamies pie pieminekļa kritušajiem latviešu karavīriem, ko 1991. gada 5. decembrī mūsu nelabvēļi mēģināja saspridzināt un nosmērēja ar sarkanu krāsu, apgānot kritušo piemiņu un turpināt karot ar kritušo dvēselēm.Krāšņā egle un kā vienmēr greznotā zāle sagaida mūs Džūkstes Tautas namā. Daudzas vietas pie galdiem gaida neatbraukušos viesus. Cik esam, vienojamies kopīgajā Ziemassvētku dziesmā. Atceros daudzos draugus un cīņu biedrus, kuru vairs nav. Nav mūsu vidū valdības, Saeima, lielo politisko partiju pārstāvju, virsnieki no Aizsardzības ministrijas, masu informācijas līdzekļu korespodentu. Ir sajūta, ka esam aizmirsti, pamesti skaudrajam liktenim, vecumam un slimībām. Par mūsu saietu klusē TV un arī radio.Nevēlos noniecināt latviešu karavīru varonību padomju armijas rindās, bet vērst lasītāju uzmanību uz žurnālā «Universitas» 95.Nr. pausto atzinumu par š.g. 2. aprilī Briselē organizēto diskusiju par latviešu karavīriem 2.PK., kur vēsturnieks Dr G. Apals izsaka atziņu , ka mūsu patiesie 2.PK varoņi ir leģionāri, kuri kā karavīri ar savu upuri ļāva dzīvot citiem. Bet arī jāpiekrīt konferences vadītājas Andas Catlakas domām, ka patlaban par šo tēmu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tikai kritiski izvērtējot dažādus veidokļus, varēsim pareizi novērtēt vēsturi kā zinātni un neiekrist politizētās vēstures slazdos, kas diemžēl pašlaik notiek mūsu valstī.Cerībā, ka 1944. gada Ziemassvētku kauju atceres sarīkojumā 2009. gadā būsim atkal kopā visi latviešu karavīri, kas toreiz piedalījās nežēlīgajās kaujās un vēl dzīvi palikuši, tāpat kā toreiz, 1989. gadā, -Aldis Hartmanis

Pievieno komentāru

Komentāri 6

S. Anna

Varbuut, ka "B Ziemelji" vienkaarshi noziimee "piederiigs Nord armijai". Varbuut pavaicaat Lestenee vai vinjiem nav zinaams, kur apbeediiti, piemeeram, II un III/19Art. Reg, 19. Pion. Btl un 106. Gren Rgt un21.gaisa speeku divizijas kritushie. Varbuut arii caur Lesteni var uznjemt sakarus ar kaadu veel dziivu legjionaaru no shiim vieniibaam?Un kaapeec vaacietis rakstiitu latviski - nezinu - varbuut abu tautu karaviiri prata mazliet viens otra valodu un steigaa taa uzrakstiija.

pirms 10 gadiem, 2009.01.06 18:06

S. Anna

No kartes Silgailja graamataa: frontes liinija agri 23/12/44 bija Gardene-Berzbeke-Miekuli-Puces-Balti-Peteri-Sudmali. Frontes liinija vakaraa 23/12/44 bija Gardene-Berzbeke-Stragi-Audzi-Tevini-Rumbinas-Sunas-mazliet uz dienvidiem no Pienavas-Rimeikas-Sudmali. Fronte bija "iebukteeta" uz rietumu pusi apmeeram chetrus kilometrus, un, spriezhot peec naaves datuma, tur vaacu kareivis buus miris. Neviena nosaukuma "Ziemelji" vai "B Ziemelji" tur nav. Ceru, ka viss shis Jums paliidz. Varbuut peec vieniibu nosaukumiem un nummuriem var noteikt naaves vietu. Kaada vaacu gjimene meklee savus piederiigos?

pirms 10 gadiem, 2009.01.06 08:55

S. Anna

Atradu savaa biblioteekaa veel vienu graamatu - Artuura Silgailja "Latvian Legion" izdotu 1986. gadaa ASV, anglju valodaa, kuraa ir siiks treshaas Kurzemes kaujas apraksts un karte ar paarmainjaam kas notika katru dienu no 23. liidz 26. decembrim. Tulkoju: " viiri taisiijaas svineet savus ceturtos kara laika Ziemsveetkus, kad peekshnji 23. decembrii no riita, krievi saaka stipru artilerijas un gaisa speeka uzbrukumu gar visu 19. diviizijas sektoru, 21. gaisa speeku diviiziju, kaa arii aizmuguree. Gaisaa laiku pa laikam bija apmeeram 500 lidmashiinas. Bombardeeshana bija tik intensiiva, ka pat noveeroshana nebija iespeejama. Pashaa pirmaa uzbrukuma pusstundaa tika paarrauti telefona un radio sakari. Aizstaaveetaaji bija spiesti lietot "aklu' shaushanu vadoties peec karteem. Artilerijas apshaude ilga divas stundas un tai sekoja uzbrukums devinju kilometru garumaa starp Rudini (Rudenjiem??) un Sudmaljiem. Uzbruceeji un arii brunjumashiinas ielauzaas 19. diviizijas kreisaa flangaa un 21. gaisa speeku diviizijaa. Liidz pusdienlaikam, ienaidnieka tanki bija jau dzilji vaacu pozicijaas un kaajnieki bija sasniegushi liiniju Priezhusargs-Rumbinjas-Krimuunas-Pienava-Irbes. Situaacija bija kritiska, jo nebija rezerves. Ienaidnieks bija iekarojis celju uz Ventspili. Krievu tanki sanjeema stipru pretestiibu no II un III/19Art. Reg., kas sashaava 14 tankus un piespieda paareejos atkaapties. Dazhus ienaidnieka tankus kas bija izlauzushies, apstaadinaaja aizmuguree 19. Pion. Btl. un dazhas vaacu vieniibas. 106. Gren.Rgt. aizstaaveeja 21. gaisa speeku diviizijas kreiso spaarnu un kad tam uzbruka, tam bija smagi zaudeejumi. Regjiments zaudeeja 60% savu viiru artilerijas uzbrukuma laikaa, bet viiri ciiniijas droshsirdiigi."

pirms 10 gadiem, 2009.01.06 08:35

S. Anna

Kad Hitlers 1941. gadaa saaka uzbrukumu austrumu virzienaa (Barbarossa), vaacu armija tika sadaliita triis daljaas. Taa dalja kura uzbruka austrumziemelju virzienaa saucaas Armee Gruppe Nord (vaaciski) vai Armijas Ziemelju Grupa (latviski) vai Army Group North (angliski). Shii dalja ciiniijaas Kurzemes cietoksnii un tajaa ietilpa daudzi latvieshu karaviiri. Otra uzbruka Maskavas virzienaa, treshaa uz dienvidiem Kijevas virzienaa. Man liekas, ka B. Ziemelji noziimee, ka shis karaviirs miris tur kur ciiniijaas Armijas Ziemelju Grupa 23. decembrii, ne kaadu noteiktu konkreetu vietu vaardaa 'B.Ziemelji'. Nezinu ko noziimee 'B'. Vienaa veestures graamataa (Aivars Petersons, "Krustuguniis', ISBN 978-9984-39-197-7), atradu karti kuraa iet runa par 'A GR Nord'. Varbuut 'Nord' bija taalaak sadaliita A, B, C utt, nezinu. Varbuut kaads no legjionaariem to var jums pateikt. Tajaa pashaa kartee var redzeet, ka no 23. liidz 31. decembrim vaacu/latvieshu pozicijas bija tuvu shiim lauku maajaam: Jauncirpji, Vamzi, Ermes, Ormani, Gibelas, Puces, Vanagi, Zvejnieki.Liekas, ka vaacu kareivja mirshanas vieta buus tur.

pirms 10 gadiem, 2009.01.06 02:25

Aivars

Paldies raksta autoram par 3. Kurzemes lielkaujas atceres dienas objektīvu atspoguļošanu

pirms 10 gadiem, 2008.12.31 21:56

Vēsture

Seit var apskatīt telpiskos datus par Kurzemes kauju vietām: http://www.wikimapia.org/#lat=56.6990396&lon=23.2820892&z=12&l=0&m=h&v=2

Šeit ir vēsturiskie apraksti:
http://www.lacplesis.com/

http://www.kurland-kessel.de/

pirms 10 gadiem, 2008.12.30 10:55

Lietotāju raksti