Ar reģiona uzņēmējiem apspriež nodokļu politiku (FOTO)

Cīņa ar valdību par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu politikā, atbalsta mehānismi pašvaldībām biznesa vides sakārtošanā un attīstībā un aprīlī Jelgavā paredzētā tradicionālā izstāde «Uzņēmēju dienas Zemgalē» – tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem ceturtdien tika diskutēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālās padomes (ZRP) sēdē Jelgavā. Klātesošie uzņēmēji pozitīvi novērtēja LTRK centienus ietekmēt nodokļu politikas plānošanu Latvijā, kas līdz šim nestabilitātes un nepārdomātu lēmumu dēļ visai negatīvi ietekmējusi ekonomisko attīstību.

LTRK, kurai ar katru gadu pievienojas arvien vairāk uzņēmēju, valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepazīstināja ar dažādām aktualitātēm, no kurām klātesošajiem visaktuālākā bija paredzamās izmaiņas nodokļu jautājumos. «Jāsaka, ka ilgstoši no valdības puses gaidījām konstruktīvu rīcību šajā jautājumā, taču pieņemtās izmaiņas likumos jau kļuva tik absurdas, ka bija nepieciešams iejaukties. Cīņa nebija viegla, bet šobrīd jau varam runāt par sasniegumiem šajā jomā. Proti, izdevām apturēt mikrouzņēmuma nodokļa režīma kā tāda likvidēšanu un nobremzēt valdības iecerētās izmaiņas sociālo iemaksu likumā. Šobrīd strādājam, lai virzītu tālāk nepieciešamās izmaiņas, un, ja iecerētais izdosies, uzņēmēji varētu sagaidīt pozitīvas izmaiņas,» tā J.Endziņš.

Sēdes vadītājs ZRP priekšsēdētājs Imants Kanaška atzinīgi novērtē, ka valdība sadarbībā ar uzņēmējiem šobrīd gatavojas veikt nodokļu sistēmai «kapitālo remontu», jo līdz šim mainīti atsevišķi nodokļi, neskatoties uz sistēmu kopumā.

Uz priekšu veiksmīgi sākusi virzīties iecere reinvestēto peļņu neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Igaunijā. Tādējādi tiktu sekmēta uzņēmēju vēlme attīstīt savu biznesu. Jāpiebilst, ka šobrīd par reinvestēto peļņu Latvijā jāmaksā standarta UIN likme – 15 procenti, un par nulles likmes piemērošanu reinvestētajai peļņai tiek diskutēts jau daudzus gadus, bet valdība līdz šim minēto ideju ir noraidījusi.

Nodokļu izmaiņās varētu tikt iekļauta iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 23 procentiem uz 20 procentiem, kā arī palielināt neapliekamo minimumu. Tiesa, tiek plānots, ka neapliekamais minimums netiks piemērots algām, kuras pārsniedz 1300 eiro. Finanšu ministrija savukārt piedāvā no 380 uz 430 palielināt minimālo algu, bet pret to iebilst daudzi uzņēmēji.

«No vienas puses, protams, atbalstām IIN samazinājumu, taču vienlaikus valdībai jādomā par to, kā kompensēt pašvaldībām šos zaudējumus. Tas ir būtiski, īpaši – reģionos, jo tieši no tā, cik spēcīga ir pašvaldība un cik lieli ir tai pieejamie finanšu līdzekļi, ko ieguldīt infrastruktūras sakārtošanā, izglītībā un citās jomās, būs atkarīgs, vai konkrētajā vietā tiks radīti uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgi apstākļi,» uzsvēra I.Kanaška.

LTRK virzītās izmaiņas paredz pievienotās vērtības nodokli atstāt līdzšinējā līmenī, savukārt akcīzes nodoklis varētu nedaudz kāpt, taču tikai tik daudz, lai šīs grupas preces cenu ziņā būtu konkurētspējīgas ar kaimiņvalstīm. «Ņemsim, teiksim, degvīnu. Igauņi šobrīd brauc to pirkt uz Latviju, pie reizes nopērkot mūsu veikalos arī citas preces. Tas ļoti ietekmē pierobežas veikalu apgrozījumu. Ja cenas būs augstākas un starpības nebūs vai tā būs niecīga, tad šo veikalu ienākumi noteikti kritīsies,» piebilst J.Endziņš.

LTRK valdes padomniece reģionālajos jautājumos Ilze Brice iepazīstināja klātesošos ar aprīļa beigās paredzēto izstādi «Zemgales uzņēmēju dienas 2017», kas tradicionāli pulcē uzņēmējus no visa reģiona. Šogad paralēli izstāžu stendiem, kuros ikviens interesents varēs iepazīsties ar dalībnieku piedāvātajām precēm un pakalpojumiem, notiks arī biznesa forums. Tajā tiks apspriestas aktualitātes uzņēmējdarbības jomā, valsts politikas tālākie mērķi, kā arī citi aktuāli un būtiski jautājumi. Šobrīd ir atlikušas vien dažas brīvas stendu vietas, tādēļ uzņēmēji aicināti pasteigties, ja vēlas savu biznesu parādīt šajā izstādē.

Ar padomes dalībniekiem savā pieredzē biznesa un eksporta jautājumos dalījās akciju sabiedrības «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, kuram aptuveni desmit gadu laikā veiksmīgi izdevies ne tikai izcīnīt vietu būvmateriālu tirgū, bet arī uzbūvēt rūpnīcas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņš ne tikai iepazīstināja ar dažādu tirgu specifiku, bet arī norādīja uz lietām, kurās kļūdīšanās var maksāt dārgi. Vienlaikus viņš arī mudināja izmantot to faktu, ka esam labs tilts starp austrumiem un rietumiem un varam palīdzēt šīm abām pusēm saprasties un veidot kopīgus projektus.

Atgādināsim, ka Zemgales reģionālā padome ir LTRK biedru brīvprātīga, organizatoriska struktūra, kas pārstāv biedru intereses Zemgalē dažādās nozarēs un interešu jomās. Tā veic šādas funkcijas: sagatavo priekšlikumus LTRK īstenojamai reģionu komercdarbības politikai, ierosina attiecīgā reģiona jautājumu izskatīšanu LTRK institūcijās, nosaka LTRK aktivitāšu prioritātes publiskās pārvaldes ietekmēšanas attiecīgajā reģionā, nepieciešamības gadījumā veido attiecīgā reģiona darba grupas konkrētu jautājumu sagatavošanai, kā arī sagatavo lēmumu projektus par LTRK nostāju attiecīgā reģiona jautājumos.


Zemgales reģionālā padome

Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti