Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atgādinājums darba devējiem par izmaiņām darba aizsardzības likumdošanā

Jau otro gadu Jelgavā darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrs, kurā sniedzam informāciju par darba tiesiskajiem aspektiem un darba aizsardzības jautājumiem, tostarp arī par jaunākajām izmaiņām likumdošanas jomā. Ņemot vērā pieaugošu darba devēju interesi, vēlos atgādināt par grozījumiem Darba aizsardzības likumā, kas spēkā stājušies šā gada 28.aprīlī.

Jaunā redakcija paredz virkni būtisku jauninājumu, un viens no tiem ir ilgi gaidītais „īpašā riska” definējums, kura neesamība iepriekš radīja neskaidrības ne vienā vien situācijā. Grozījumi formulējuši īpašo risku kā darba vides risku, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam.

Šī likuma redakcija viennozīmīgi ir ieguvums darbiniekam, jo gadījumos, kad darba devējs nodarbinātajam darba vietā fiksē īpašo risku, darba devēja pienākums ir nodrošināt šim darbiniekam piemaksu par darbu, kas ar šo risku saistīts. Šīs piemaksas apmēru darba devējam nosaka darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos, darba līgumā vai ar atsevišķu rīkojumu. Šīs izmaiņas viennozīmīgi ir vērtējamas kā pozitīvas, jo nosaka skaidru abu pušu pienākumu formulējumu, kas savukārt veicina to, ka darba devējs un darba ņēmējs var tiesiski pareizi vienoties par darba apstākļiem atbilstošu atalgojumu, veidojot ētisku un tiesiski noregulētu darba vidi uzņēmumā.

Tāpat ar grozījumiem ir mainīta darba aizsardzības organizatoriskās struktūras veidošanas kārtība. Salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, vairs nepastāv noteiktā prasība par konkrētu darba aizsardzības speciālistu skaitu, kas atkarīgs no kopējā nodarbināto skaita. Izmaiņas, kas veiktas Darba aizsardzības likuma 9.panta pirmajā daļā, dod iniciatīvu pašam darba devējam, nosakot, ka darba devējs, organizējot darba aizsardzības sistēmu, pats pieņem lēmumu, ņem vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus, vai izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūrvienību.

Vienlaikus šis likuma pants nosaka, ka jebkura lieluma un jebkuras tautsaimniecības nozares uzņēmumā ir jābūt vismaz vienam profesionāli apmācītam darba aizsardzības speciālistam vai ar līgumu piesaistītam kvalificētam darba aizsardzības ārpakalpojuma sniedzējam.

Papildus tam likumā ir paplašināta arī uzticības personas loma uzņēmumā. Salīdzinot ar iepriekšējo likuma redakciju, ir papildināta uzticības personas līdzdalība darba vides iekšējā uzraudzībā. Izmaiņas paredz, ka uzticības persona ne tikai līdzdarbojas darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, tai skaitā piedalās darba vides risku novērtēšanā, darba aizsardzības pasākumu plānošanā, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumu izmeklēšanā, ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā un darba aprīkojuma atbilstības novērtēšanā, kā arī sadarbojas ar darba devēju un darba aizsardzības speciālistu darba apstākļu uzlabošanā uzņēmumā, bet tai ir arī tiesības pārstāvēt nodarbināto intereses darba aizsardzības jomā.

Proti, uzticības personai ir tiesības brīvi izteikt pamatotu gan nodarbināto, gan savu viedokli par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu, tai skaitā darba vides iekšējo uzraudzību, saņemt no darba devēja informāciju, kas attiecas uz darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā un ir nepieciešama uzticības personas pienākumu veikšanai, piekļūt darba vietām saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību, ierosināt, lai darba devējs veic darba vides riska faktoru mērījumus, ja saņemtas nodarbināto sūdzības par veselībai kaitīgiem darba vides riska faktoriem, ierosināt veikt atkārtotu darba vides risku novērtēšanu darba vietās, kurās noticis nelaimes gadījums vai radušies nopietni un tieši draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, pieprasīt, lai darba devējs veic darba aizsardzības pasākumus, un izteikt priekšlikumus, kuru īstenošana novērstu vai mazinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai, ierosināt, lai darba devējs noslēdz ar nodarbinātajiem vienošanos par darba aizsardzības pasākumu, tiem nepieciešamo līdzekļu un to izmantošanas kārtības noteikšanu saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī piedalīties sarunās par darba koplīguma nosacījumiem un grozījumiem darba aizsardzības jomā, papildus tam arī piedalīties darba vietu pārbaudēs kopā ar Valsts darba inspekcijas amatpersonām.

Šādi likumdošanā formulētie pienākumi un tiesības norāda uz to, ka tiek uzsvērta uzņēmuma darbinieku pārstāvju loma sociālā dialoga veicināšanā, darba vides uzlabošanā un citos ar darba aizsardzības sistēmas uzturēšanu saistītos procesos. Atgādinu, ka uzticības personu ievēlēšanas kārtību un darbību reglamentē 2002.gada 17.septembra Ministru kabineta noteikumi ’’Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība’’, kur tāpat noteikts, ka darba devējam mēneša laikā ir jānodrošina ievēlētajām uzticības personām apmācība - līdzīga kā darba aizsardzības speciālistiem. Apmācīts un darba aizsardzības procesos iesaistīts darbinieku pārstāvis noteikti veicina arī uzņēmuma kolektīva izpratni par darba procesu specifiku un nepieciešamību izmantot drošas darba metodes ne tikai tāpēc, ka to prasa likumdošana un darba devējs, bet arī tāpēc, ka šādi tiešām tiek pasargāta paša darbinieka veselība un dzīvība.

Grozījumi uzņēmumiem dod lielāku izvēles un rīcības brīvību darba aizsardzības sistēmas izveides procesā, sniedzot iespēju darba aizsardzības politiku piemērot katra uzņēmuma individuālajām īpatnībām. Taču tai pat laikā tie nosaka arī lielāku atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Ja uzņēmumi pārdomāti un godprātīgi izmantos šo jauno Darba likuma redakciju, tiem būs iespējas optimizēt darba aizsardzības struktūru un grozījumos iekļautās prasības pildīt tā, lai samazinot izmaksas, neciestu nodarbināto drošība darba vietās.

Sakarā ar darba aizsardzības likumdošanas izmaiņu stāšanos spēkā loģiska būs arī uzraugošo valsts institūciju interese par to, vai jaunās likumdošanas prasības tiek ieviestas praksē. Tādēļ aicinu darba devējus vai viņu pārstāvjus, kam ir neskaidrības par jaunajiem grozījumiem vai to piemērošanu, bez maksas konsultēties, ierodoties LDDK Zemgales reģiona darba devēju konsultāciju centrā Jelgavā, Atmodas ielā 19-231, zvanot pa tālruni 63020194 vai sūtot e-pastu: uldis@lddk.lv.

 

 

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības  Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti