Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bērnudārzu problēmu aicina risināt ar privātuzņēmēju piesaisti 1

Jau sen par nacionālo problēmu kļuvušo vietu deficītu bērnudārzos Latvijas valdība nolēmusi risināt veicinot maksimāli ciešu sadarbību ar privātuzņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2006. gadā Latvijā darbojās 557 pirmsskolas izglītības iestādes, kuras paredzētas 65 753 bērniem. Tajā pašā laikā izglītojamo skaits pirmsskolas iestādēs sasniedz aptuveni 75 tūkstošus (aptuveni 63% no kopējā pirmsskolas vecuma bērnu skaita.

Tā kā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu strauji samazinājās dzimstība, tad daudzi bērnudārzi tika aizslēgti, bet to telpas vai nu atstātas tukšas vai arī tajās ierīkoti biroji, veikali, noliktavas un tamlīdzīgi. Savukārt, pēdējā laikā bērnu dzimstība atkal palielinās, kas radījis situāciju, kad rindās uz vietām bērnudārzā, 2005/2006 mācību gadā bija reģistrēti 17183 mazuļi.

Kā viens no cerīgākajiem scenārijiem tiek aplūkots cieša sadarbība ar privātuzņēmējiem. Šajā gadījumā pašvaldībām būtu nepieciešams bez maksas nodot privātuzņēmēju lietošanā pašvaldības zemi, kura uzceltu bērnudārzu un to apsaimniekotu. Turklāt pašvaldība noteiktā laika periodā (līdz 30 gadiem) pa daļām atdotu privātuzņēmēju investētos līdzekļus celtniecībā, kā arī noteiktu maksu par pakalpojuma sniegšanu (pirmsskolas izglītības nodrošināšana). Pēc izmaksu beigām bērnudārzs pārietu pašvaldības īpašumā. Jāatzīmē, ka patlaban pašvaldībām tiesības izīrēt zemi ir vienīgi uz laiku līdz 12 gadiem. Šo ierobežojumu valdība varētu atcelt attiecībā uz sabiedriskās un privātās partnerības projektiem, kas būtu saņēmuši Ministru Kabineta akceptu. Vēl viens valdības variants paredz izpirkt kāda bērnudārza projektu, ieguldot 50 000 LVL, bet pēcāk pašvaldībām piedāvājot bez maksas izmantot valdības akceptēto tipveida projektu.

Bez valdības piedāvātajiem plāniem, sadarbībā ar privātuzņēmējiem aplūkojams arī modelis, kas sekmētu uzņēmumu bērnudārzu atjaunošanu. Kā pozitīvs piemērs minama SIA „Maxima Latvija”, kas savu darbinieku bērniem izveidojusi bērnu rotaļu centru Rīgā. Pakalpojuma cena – 50 santīmu dienā. Vienlaicīgi tas ir labs instruments, kā potenciālo darbinieku acīs padarīt pievilcīgāku uzņēmumu. Tas būtu jāņem vērā investoriem, kas Jelgavā atver jaunas ražotnes un cer piesaistīt kvalificētus speciālistus. Turklāt šāda veida bērnudārzus būtu iespējams atvērt arī vairākiem uzņēmējiem kooperējoties, tādējādi samazinot izmaksas. Šeit gan jāatzīmē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viedoklis, ko pauda Elīna Egle: „Pagaidām uzņēmēji nejūt motivāciju ieguldīt resursus jaunu bērnudārzu celtniecībā. Lai šo motivāciju radītu, LDDK aicina pašvaldības un valdību prognozēt demogrāfisko situāciju valstī, lai uzņēmēji varētu plānot investīcijas šajā laukā. Jāveicina pašnodarbinātība bērnu aprūpē un jāatvieglo darba devēju un darbinieku radušies izdevumi.”

Vai valdība īstenos savus plānus? Vai pašvaldības jaunu investoru piesaistīšanas bumā atminēsies par bērniem? Cerēsim, jo bērni ir mūsu nākotne. Politiķiem būtu jāapzinās, ka bērnu dzimstību mēs varam veicināt, ļaujot ģimenēm saglabāt līdzšinējo ienākumu līmeni un veicinot vecāku atgriešanos darba tirgū. Neatsverams atbalsts šajā darbā ir bērnu dārzs. Tas arī neatsverams bērna socializācijas instruments.

Aigars Balams,

LSDSP Jelgavas organizācijas priekšsēdētājs,

SIA Valpro realizācijas daļas vadītājs

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Lietotāju raksti