Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dienu pēc skolēnu ekskursijas «Mangaļos» Vācu valnī nodārdēja granātas sprādziens 1

2.novembrī Valsts ģimnāzijas 10d.klases skolēni savas klases audzinātājas Sandras Rubules pavadībā, atsaucoties klases vecākās Elīzas Avotiņas ierosinājumam, iepazinās ar latviešu strēlnieku cīņu piemiņas vietām un Latviešu strēlnieku piemiņas muzeju Valgundes novada «Mangaļos».

Zīmīgi, ka ekskursija notika laikā, kad latviešu strēlnieki pirms 95 gadiem 1915.gada oktobra beigās un novembra sākumā devās savās pirmajās kaujās un cieta savus pirmos zaudējumus. Rudenīgais klusums un miers, zeltīto lapu rota starp zaļajiem skuju kokiem it kā ar dārgu aizmirstības segu glabā sevī toreizējo kauju dārdu atbalsis un mirstošo strēlnieku pēdējos vaidus. Bet tautas atmiņā viņu atcerei neizzust. Kā astoņas zelta zvaigznes pāri Latvijas debesīm mirdz latviešu strēlnieku 8 bataljonu, vēlāk pulku nevīstošā slava.Pirmā pieturas vieta mums bija pie Kalnciema vidusskolas un baznīcas, kur atrodas viens no lielākajiem Pirmā pasaules kara vācu apbedījumiem. Zīmīgi, ka toreiz viņi savos kapos glabājuši arī kritušos pretinieka karavīrus, kurus iezīmējuši ar krustiem. Tikai tie visi ir bez vārdiem un uzvārdiem – Nezināmie kara upuri.Latvijas Kara muzeja filiālē, Latviešu strēlnieku muzejā Valgundes «Mangaļos», pēc iepazīšanās ar muzeju un vācu «blokhauža» apskates ekskursanti gida pavadībā devās uz 1.Daugavgrīvas bataljona vācu frontes pārāvuma vietu, kuru iezīmē piemiņas zīme – lielais koka zobens. To, tāpat kā visas piemiņas zīmes, savā laikā uzcēla V.Birznieks.Tālāk mūsu ceļš veda pie pieminekļa, kas glabā sevī strēlnieku pirmās kaujas un tajā kritušo strēlnieku atceri. Ar klusuma brīdi godinājām viņu piemiņu. Mājās braucot, pieturējām latviešu un Sibīrijas strēlnieku apbedījuma vietā, kas trīsreiz papildināta ar pēdējos gados atrasto varoņu pīšļiem. To iezīmē no granātām izveidots krusts un betona vācu ložmetēja ligzda. No daudzajiem Nezināmajiem karavīriem, kas apbedīti šajā vietā zināms tikai viens latviešu strēlnieks, kura vārds lasāms piemiņas plāksnē.Tur ieraudzījām noliktu nesprāgušu Pirmā pasaules kara lielgabala granātu, par kuru ziņoju Zemessardzes 52.bataljona dežurantam. Tumsā atbrauca policijas virsnieki, kuri iepazinās ar situāciju uz vietas un nomaskēja bīstamo atradumu.Bet 3.novembra rītā no Saldus ieradās Zemessardzes 54.bataljona sapieri. Spriedām, ka atrasta krievu lielgabala granāta, kas mērķēta uz vācu ierakumiem. Tamdēļ novietojām to netālajā Vācu valnī, kur atradās vācu pozīcijas, – drošā vietā, kur arī tās sprādziens, kas pārtrauca lietainās dienas klusumu, bija kā salūts mūsu strēlniekiem, pirmo kauju varoņiem.Aldis HartmanisJelgavā, 2010.gada 3.novembrī

Pievieno komentāru

Komentāri 1

AP

paldies, bet buutu vareejushi iztikt bez shii domraksta...

pirms 9 gadiem, 2010.11.05 15:29

Lietotāju raksti