Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eksperte: Redzes traucējumi nav mūsdienu veselības norma

Ar vienu no bīstamākajām redzes slimībām – vecuma makulas deģenerāciju (VMD) – sirgst vairāk nekā 30 miljoni cilvēku visā pasaulē un 8,7 procentos gadījumu VMD izraisa pilnīgu redzes zudumu. Tas mūsdienās ir viens no galvenajiem redzes zaudēšanas iemesliem. Lai arī VMD galvenokārt raksturīga vecumā virs 50 gadiem, tā, līdzīgi kā citas slimības mūsdienās, kļūst arvien jaunāka un cēloņi meklējami ne tikai ģenētikā un novecošanā, bet arī mūsu dzīvesveidā.

Redzes traucējumi nav normaMūsdienās redzes traucējumi bieži tiek uztverti kā norma, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem. Redzes pasliktināšanās tiek ignorēta un bieži pirmie slimību simptomi tiek palaisti garām. VMD viens no straujas izplatības iemesliem ir tieši informācijas trūkums un cilvēkiem raksturīgā nevērība pret veselības problēmām, kamēr tās nepieņem vērā ņemamus apmērus.Arī sākotnēji šķietami nelieli redzes traucējumi var būt signāls saslimšanai. Tādi redzes traucējumi, kā paaugstināta acu jūtība pret gaismu, redzes asuma un krāsu spilgtuma samazināšanās, burtu pazušana lasot, taisnu līniju izkropļošanās, plankumu parādīšanās redzes centrā var būt pirmie VMD simptomi. «Ocuvite» redzes programmas ietvaros, kuras laikā bija iespēja pārbaudīt redzi, bīstamās slimības pazīmes tika konstatēts katram sestajam apmeklētājam.VMD ietekmē centrālo redzi, tā bojā tīklenes centru, ko sauc par makulu. Tā atbild par mūsu redzes asumu. Tas nozīmē, ka cilvēks zaudē iespēju redzēt objektu, ko tieši uzlūko, tas kļūst miglains vai izzūd pilnībā. Pasliktinoties redzei mazinās cilvēka dzīves kvalitāte. Progresējot slimība var novest līdz neatgriezeniskai redzes zaudēšanai. Ja cilvēku ir skārusi VMD, to pilnībā apturēt nav iespējams, taču var palēnināt tās attīstību un galvenais – ar profilaksi ievērojami mazināt saslimšanas risku. Profilakses loma veselas redzes saglabāšanāAr gadiem vājinās acs aizsargsistēma. Acs tīklenes centra jeb makulas filtru veido īpaši pigmenti karotinoīdi – luteīns un zeaksantīns. Gadiem ejot un saules gaismas un brīvo radikāļu ietekmē šo elementu blīvums samazinās, acs kļūst neaizsargāta, un tas ir sākums vecuma makulas deģenerācijas procesam. Tādēļ būtiski jau no 40 gadu vecuma regulāri pārbaudīt redzi reizi gadā un veikt profilaktiskus pasākumus, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties, lai acis saņem visas nepieciešamās barības vielas.Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka, lietojot uzturā nepieciešamajās devās pārtikas piedevas, kuru sastāvā ir karotinoīdi, vitamīni C, E, selēns un cinks, rodas preventīvs efekts, kas samazina risku saslimt ar VMD un aizkavē tās attīstību.Luteīns un zeaksantīns, kas dabīgā veidā atrodas mūsu acīs, nelielā daudzumā tiek uzņemts ar ēdienu. Veselīgs uzturs un dzīvesveids ir mūsu dzīves kvalitātes priekšnoteikums, taču ne visu organismam nepieciešamo var uzņemt pat ar visveselīgāko uzturu. Dienā nepieciešams uzņemt vismaz 6mg luteīna, lai to paveiktu tikai ar pārtiku dienā būtu jāapēd desmitiem kilogramu tomātu, kāpostu un ievērojams daudzums brokoļu un spinātu. Tādēļ profilaktiskos nolūkos ieteicams lietot arī speciālas uzturvielas, kas satur nepieciešamos elementus redzes veselībai. Ilva Pūķe,oftomoloģe, «Ocuvite» redzes programmas eksperte

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti