Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

FOTO: 20 gadu, kopš atjaunots operas nams

Tieši pirms 20 gadiem un vienas dienas, 1995. gada 29. septembrī, pēc vairākus gadus ilgušiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, tika atklāta Latvijas Nacionālās operas (LNO) atjaunotā ēka. Vērienīgie darbi tika uzsākti pēc Operas kolektīva kopsapulces 1990. gada 3. septembrī, kas tolaik vēl notika Baltajā namā. 

Ģenerāluzņēmējs projekta realizācijas laikā bija Kultūras ministrijas dibinātā Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcija (kas 1996. gadā, pēc darbu pabeigšanas, tika likvidēta), bet nozīmīgākos nama rekonstrukcijas un restaurācijas darbus paveica AS „Būvuzņēmums Restaurators”.

Šī uzņēmuma valdes loceklis un operas nama restaurācijas darbu vadītājs Valdis Uzariņš stāsta, ka sākums bijis visai ekstremāls: „Restaurācija iesākās ar to, ka ēkai daļēji tika demontēts jumts. To noņēma, lai varētu iecelt metāla konstrukcijas, kuras vajadzēja mainīt skatuvei. Vasarā un rudenī tas īpaši netraucēja, taču ziemā lielo skatītāju zāli nācās sildīt ar speciāliem gāzes aparātiem, jo jumta jau nebija. Līdz ar to var teikt, ka vienu brīdi strādājām samērā ekstremālos apstākļos.” Skatuves daļa ir augstāka. Tāpēc rekonstrukcijas darbu laikā pa to tecēja lietus ūdens un sniegs. Tā tas turpinājies, līdz no jauna tika uzbūvēts jumts. 

„Būvniecībā daudz ko izšķir laiks. Tas ir – darba temps. Un, ja mēs gaidītu kamēr izveido un atjauno šīs metāla konstrukcijas un pēc tam vēl tiek atjaunots jumts, tad paietu vairāki gadi. Visu šo laiku zāle stāvētu tukša, kā arī pats darba process ievilktos nevajadzīgā garumā,” atminas Valdis Uzariņš. Tiesa, vislielākais gandarījums darbiniekiem šodien esot par to, ka, neskatoties uz visām grūtībām, kas piemeklēja restauratorus procesā, dekoru atjaunošanas darbs ir paveikts patiešām lieliski. Un par to var pārliecināties katrs operas apmeklētājs, jo arī tagad, kad ir pagājuši 20 gadi, gandrīz nekas no Lielās zāles dekoratīvajiem elementiem nav nedz nodrupis, nedz nolupis, nedz arī zaudējis savu sākotnējo spozmi. Līdzīga situācija ir arī ar Beletāžas zāli, kurā tika atjaunots vēsturiskais sienu krāsojums un kura šobrīd arī ir tikpat labā stāvoklī. 

„Tas nozīmē, ka pareizi tika ievērota darbu secība un tehnoloģija. Pretējā gadījumā nedz griestu un sienu dekoratīvie elementi, nedz arī to krāšņais zeltījums, šodien nebūtu saglabājušies tik labā stāvoklī,” stāsta pieredzējušais restaurators Valdis Uzariņš, kurš nozarē strādā jau vairāk kā 40 gadu. 

Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti