Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gods melioratoru darbam

1992.gadā, beidzoties valsts atbalstam jaunu meliorācijas objektu izbūvē, mūsu Latvijā bija paspēts nosusināt apmēram 1,6 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā 247 tūkstošus hektāru tagadējā Zemgales lauksaimniecības reģionā.

Visintensīvākie zemju nosusināšanas darbi risinājās no 1970. līdz 1985.gadam, kad ik gadu mūsu melioratori ieguldīja drenu caurules 47 tūkstošu kilometru garumā. Tas ir mazliet vairāk nekā vienreiz apkārt zemeslodei! Arī mūsu reģionā zemē iebūvētas drenāžas caurulītes, kas varētu trīsreiz apjozt zemeslodi! Vareni skaitļi un vareni ieguldījumi.1974.gada otrajā pusē LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijai bija skaidrs, ka septembrī valstī tiks nodots ekspluatācijā miljonais nosusinātais hektārs. Jautājums - kā noteikt, kurā valsts daļā tas būs? Septembra beigās, kā jau gada kvartāla noslēgumā, valstī vienlaikus tiek pabeigti daudzi objekti.Lai atrisinātu neatrisināmo, tika pieņemts lēmums - vislielākā varbūtība, ka vienlaikus būvētajos objektos kādā ietilpst šis «jubilārais» hektārs, ir faktors - tam jābūt lielākajā. Šis 454 hektāru plašais meliorācijas objekts izrādījās «Ībēni» Sesavas pagastā kolhozā «Avangards». Slavens kolhozs, kuru pat Ņikita Sergejevičs bija apciemojis! Turklāt tur «iekrita» arī pēdējais kolhozā nodrenētais hektārs.Sesavas pagastā pie bijušās Skursteņskolas, kurai pretī kopš 1974. gada rudens stāv divdesmittonnīgs laukakmens, šo stāstīja un svinīgo valsts pieņemšanas aktu zeltītos vākos rādīja to gadu meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrs Poprocka kungs.Pēdējos gados daudzu iztaujāts - kas tas par akmeni? Ārzemju un pašmāju tūristi cits citam stāstot, ka te kāds varonis apglabāts. Līdz krāsaino metālu zagļu vandalismam pie akmens bija vara skārda plāksne ar uzrakstu miljonajam hektāram, bet arī tad daudzi sapratuši, ka tas «MILJONAIS» ir kāds kritušais kara ģenerālis...Kļūdas un nepilnības izlabotas šā gada 30.maijā, kad Latvijas Melioratoru biedrība atklāja atjaunoto piemiņas zīmi melioratoru veikumam. Pasākums pulcināja daudz sirmu, godājamu vīru, bijušos meliorācijas vadītājus, drenu meistarus, projektētājus, mācību spēkus un šodienas meliorācijas nozares darbiniekus. Pasākumu vadīja biedrības vadītājs Pēteris Guslena kungs.Poprocka kungs mums atgādināja par to gadu intensīvo darbu meliorācijā un svinīgo notikumu pie Skursteņskolas 1974.gadā. Bijušās Lielupes MSVP vadītājs Āboliņa kungs runāja par meliorācijas objektu būvniecības kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā. Toreizējais Valsts projektēšanas institūta vadītājs Tomsona kungs stāstīja, kā strādāja 1000 projektētāju kolektīvs meliorācijai un ne tikai. Tapa projekti arī apūdeņošanai, ceļu, tiltu un caurteku, kultivēto ganību, ūdenskrātuvju un meža meliorācijas būvniecībai.Par piemiņas akmeni stāstīja to laiku darbu vadītājs Kārlis Ūders: «Nezināmai vajadzībai biju paslēpis vienu akmeni Dobeles pusē kādā meliorācijas objektā.» No lauksaimniecības zemēm pelēčus parasti novāca tīrumu malās tālākai to drupināšanai, taču šo milzeni Kārlis «nofīrējis» tālāk pie birzītes vēlākam, nezināmajam laikam. Šis laiks pienāca 1974. gadā. Arhitekte Milzarāja izstrādājusi projektu piemiņas zīmei un, kad ministrijas vīri pārmetuši par akmens novietojumu - kāpēc nav pret ceļu, - Kārlim atbilde bijusi, ka tā ir speciālista projektā.Akmens pamatos ir iemūrēta milzīga (divi vīri knapi cēluši) kapsula ar objekta nodošanas akta eksemplāru un citiem laikmetu raksturojošiem «rekvizītiem». Kā cilvēks, kura mūžs nodots meliorācijai, Kārlis pārdzīvo par viņu darba noniecināšanu, un tas esot jau pirmās valdības 1990.gadā uzstādījums, ka Latvijai lauksaimniecība nav vajadzīga, ka nākotne piederot tranzītam un tūrismam. Ja nav vajadzīga lauksaimniecība, nav vajadzīga arī meliorācija. Šī politika turpinās...Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons apliecināja pozitīvu perspektīvu. Jaunizveidotā valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturētāja vadītājs Edgars Griķīša kungs atgādināja par Latvijas īpatnību, ka te nolīst vairāk nekā iztvaiko, tādēļ meliorācijas sakārtošana, sākot ar valsts nozīmes promtekām, ir neizbēgama nepieciešamība.Zemgales Meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane pateicās par pagasta un melioratoru sadarbību meliorācijas piemiņas zīmes atjaunošanā, Lauku atbalsta dienesta Zemes un ūdens resursu daļas vadītājs Ēriks Krēsliņš solīja koordinēt valsts sistēmu uzturētāja, Lauku atbalsta dienesta un Meža dienesta kopīgo darbu meliorācijas sistēmu darbības saglabāšanā. Arī Meža meliorācijas un infrastruktūras daļas vadītāja Elīna Barkāne par klātesošo kopīgo darbu sacīja atzinīgus vārdus. Pateicību par vēsturisko faktu saglabāšanu izteica LLU Lauku inženieru fakultātes dekāns Ritvars Sudārs un apliecināja, ka meliorācijas kadru sagatavošanas pārtraukums nebija LLU vaina, vienkārši nebija studēt gribētāju, bet šīsdienas vajadzību pēc speciālistiem apmierina Lauku inženieru fakultātes ūdenssaimniecības virziena studiju programma.Ir pareizi un nepieciešams ieviest kārtību vēsturisko saimniecisko notikumu precīzā dokumentēšanā, lai ļaudis neminētu, ka te apglabāts kāds ģenerālis Miljons. Piemiņas plāksne melioratoru darbam ir atjaunota, cerot uz tās ilgmūžību. Ir precizēta un izlabota kļūda arī LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijas 1986.gada izdevumā «Zemes meliorācija», kur ierakstīts, ka miljonais hektārs nodrenēts 1970.gadā.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti