Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas 1.ģimnāzija Francijā salīdzina Domes ēkas

«Comenius» projektu mērķis ir veicināt saprašanos un toleranci dažādu Eiropas valstu iedzīvotāju starpā iepazīstot atšķirīgas kultūras, komunicējot un apgūstot valodas. Arī šogad Jelgavas 1.ģimnāzija ir iesaistījusies projektā, kas pēta un salīdzina dažādu valstu arhitektūru. Pašreiz aktīvi iesaistīti ir 14 skolēni, taču to skaits vēl augs.

Centīgākajiem skolēniem tiek dota iespēja piedalīties mobilitātē kādā no septiņām citām dalībvalstīm – Zviedrijā, Slovēnijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Spānijā vai Francijā.Šī gada janvārī jau pirmie skolēni devās uz Spāniju, bet martā uz Poliju. Nupat, aprīļa – maija mijā, bija pienākusi Francijas kārta. Uz partnerskolu Rojānā devās četri skolēni un divi skolotāji. Jāpiebilst, ka Rojāna ir pilsēta ar līdzīgu pagātni kā Jelgavai – 2.Pasaules kara laikā tā gandrīz pilnībā tikusi angļu bumbvedēju nopostīta, kas līdzi nesa milzīgus civilo iedzīvotāju upurus. Var manīt, ka vēl joprojām šis fakts tiek minēts ar zināmu rūgtumu pret sabiedroto rīcību. Šodien, protams, pilsēta uzcelta no jauna un ir pazīstama kā iecienīts kūrorts ar dārgām villām Atlantijas okeāna krastā.Franču partnerskola  - «Lycée de l’ Atlantique» - ir amatniecības licejs, kura topošie pavāri un viesmīļi mums sagatavoja lepnas sagaidīšanas pusdienas. Izstaigājam arī skolu un pārliecināmies, ka metālistu, celtnieku un šuvēju tehniskā bāze ir tādā līmenī, ka, jaunajam speciālistam nonākot darba tirgū, to pārsteigt ar ko neredzētu un neiemēģinātu būs grūti. Arī skolas bibliotēkā netrūkst jaunāko pasaules populārzinātnisko un profesijas apguvei nepieciešamo preses izdevumu. Grāmatas un žurnāli te tiek «čipotas» gluži kā mūsu lielveikalos. Bija arī mums nepierastas lietas – milzīgais smēķētāju bars tieši pie skolas ieejas, tā ka nesmēķētājam jāaiztur elpa, lai nokļūtu līdz durvīm; franču skolnieku garā darba diena – no pusdeviņiem līdz pat pieciem (tiesa, pusdienas laiks ir vismaz stunda). Līdz ar to tādai lietai kā ārpusklases interešu pulciņiem mūsu izpratnē laika, faktiski, vairs neatliek. Interesanta šķita arī  pusdienošana skolas ēdnīcā. Tur ēdienu izvēle nav tik liela kā pie mums – jāņem viens no diviem otrajiem ēdieniem, frančiem tik iecienītais džems, kruasāns, viens no piedāvātajiem pieciem augļiem un, visbeidzot, vari piekrāmēt pilnu šķīvi no plašā svaigo salātu klāsta. Otrais ēdiens ir patiešām apjomīgs komplektācijā ar lielu gaļas vai laša gabalu. Par to visu skolēns maksā tikai ap 4,5 eiro, bet otru daļu dotē pašvaldība.Kas attiecas uz projekta darbu, tad veidojām kopīgu plakātu ar slovēņiem, salīdzinot pilsētas Domes ēkas. Izmantojot iepriekš apgūtus jautājumus franču valodā, intervējām pilsētas iedzīvotājus. Strādājām pie projekta tālākās attīstības stratēģijas. Iepazinām Rojānas un tai blakus esošo apdzīvoto vietu arhitektūras īpatnības, gan staigājot ar kājām un meklējot tā sauktos «dārgumu punktus», gan mērojot ap 20 kilometru velosipēda mugurā. Apskatījām Domes ēku, kas noslēdzās ar vizīti pie paša pilsētas mēra. Bet, kas vissvarīgākais, iepazinām citu valstu jauniešus un kolēģus, mācījāmies saprast un saprasties. Tik daudz angļu valodas vienkopus, šķiet, vēl nekad nav lietots! Atpūsties no tās nevar pat vakaros, kad lieliskās viesģimenes saviem izmitināmajiem cenšas ierādīt visu svarīgo, frančus un Rojānu raksturojošo.Neiztika arī bez atpūtas – gan pludmales Rojānā, gan Parīzes «arhitektūras pētīšana». Par Parīzi mūsdienās rakstīt jau šķiet triviāli – tik daudzi tur bijuši! Tomēr mani nepamet Dž.Velsa «Laika mašīnas» sižeta doma – glaunā tortes virskārta ar greznajām celtnēm un tūristu bariem, «elojiem», kas tik ļoti disonē ar metro sabiedrību tikai dažus metrus zem zemes. Tieši šīs milzīgās disonanses dēļ gribas lietot Velsa terminu «morloki». Ne lai pateiktu «sliktāki», bet tik ļoti savādāki - bez grima un putukrējuma, skaudri un tieši sejā. Tajā pašā laikā tieši te gadījās redzēt cilvēcības un gādības izpausmes, kas augšā palika noslēptas aiz žaketes zīda atloka...Kaspars Antonevičs, Jelgavas 1.ģimnāzijas skolotājs

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti