Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas mums no pašvaldību teritoriju reformas? 10

Latgales kapos tikko aizvadīts Svecīšu vakars. Steidzīgos kapu kopējus sagaida Joņs, vienīgais netālā ciemata iedzīvotājs. Šodien viņam īsti svētki, būs ar ko parunāt, uzzināt jaunumus un pastāstīt kam pieder kārtējā svaigu ziedu noklātā kapu kopiņa. Sevi Joņs ironiski dēvē par ciemata mēru, piebilst, ka slikts gan viņš esot priekšnieks, jo visi no viņa aizbēguši.
Līdz pagasta pārvaldei vien kādi pāris kilometri, līdz novada centram 20. Vai uzlabosies Joņa dzīve pēc novadu reformas? Tas gan nav skaidrs. Rūpes par viņu līdz šim uzņēmās pagasta pārvalde, bet, kāda tā būs un vai vispār būs pēc novadu reformas, skaidrības nav. Novada centrā vēl palikušās slimnīcas liktenis nav zināms. Ja slimnīcu tomēr slēgs, uz reģiona centru, kas apmēram 100 kilometru tāluma viņš jau nebrauks. Maršruta autobusi nekursē sen, jācer, ka par pensiju piegādi nenāksies papildus maksāt.  Joņam jau nav uz kurieni arī doties, ja nu vienīgi uz nabagmāju, kā viņš sauc sociālās aprūpes centru, bet visdrīzāk viņa pensijas arī tam nepietiks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā vienu no trūkumiem min to, ka pašvaldības nenodrošina mājas aprūpi, bet, apvienojot novadus, tā tiks nodrošināta. To, kā darbosies jaunie apvienotie novadi, noteiks apvienošanas plānos, bet tie vēl tikai taps.
Šis ir tikai viens piemērs, viens cilvēks ar savu dzīves situāciju un saistību ar konkrētu punktu Latvijas kartē. Daudzi uz sevis mēģinām piemērīt pēdējo deviņu mēnešu laikā slavināto administratīvi teritoriālo reformu. Un katram savs stāsts, uztraukums un cerības par to, kā robežu maiņa ietekmēs jau tā mainīgo ikdienu. Atbildes nav ne jaunajai ģimenei, kas tikko pārcēlusies uz reģionu, cerot uzsākt savu dzīvi novadā, ne skolotājam, kura skolu visdrīzāk slēgs.  

Kāds labums valsts attīstībai?


Kamēr mūsu mērķi bija iestāties Eiropas Savienībā un NATO, aizmirsām pienācīgu uzmanību veltīt iekšpolitikai un valsts līdzsvarotai attīstībai. Lai arī vārdos nepārtraukti tika deklarēta reģionu attīstība, realitātē notika pretējais. Tagad šo kļūdu cenšamies labot, slēpjoties aiz teritoriālās reformas un visā neveiksmēs vainojot pašvaldības. Interesanti, ko šodien teiktu tie eksperti, kas savulaik aicināja nebūvēt ceļus uz reģioniem, apgalvojot, ka tad pa tiem aizbrauks pēdējie cilvēki. Ceļus nebūvēja, bet cilvēki vienalga aizbrauca. 

2020. gada budžetā ir būtiski samazināts finansējums pašvaldību un reģionālajiem ceļiem. VARAM aprēķinājusi, ka reformas realizācijai ceļu tīkla sakārtošanai būs vajadzīgi 300 milj. eiro. Pati teritoriālā reforma, kas būtībā runā tikai par pašvaldību robežām, bez skaidriem attīstības instrumentiem neizmainīs situāciju Latvijā. Ar tiem resursiem, kas atbrīvosies, samazinot administratīvos izdevumus pašvaldībās, samazinot darbinieku un deputātu skaitu pašvaldībās vai slēdzot skolas, nepietiks, lai panāktu strauju ekonomiskās attīstības augšupeju. Tomēr, iespējas ir un atliek beidzot būt drosmīgiem un uzticēties Latvijas cilvēkiem un Nacionālajā attīstības plānā, kurš šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai, paredzēt programmas visas valsts teritorijas vienmērīgai attīstībai.


Vai uzlabosies valsts pārvalde?


Valdībā, strādājot pie šādām izmaiņām, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, ir jāievēro svarīgi pamatnosacījumi. Pirmkārt, jātiek skaidrībā pašiem par to, kā jaunveidojamās valsts pārvaldes formas – pašvaldības – iekļausies kopējā valsts pārvaldes struktūrā. Otrkārt, jāspēj izskaidrot un argumentēti pamatot sabiedrībai nepieciešamās reformas. Treškārt, jāsagatavo nepieciešamos dokumentus tā, lai gaidāmās, ļoti nozīmīgās pārmaiņas, ir saprotamas un pamatotas. Ceturtkārt, nozaru reformām jābūt saskaņotām ar ieplānotām izmaiņām pašvaldību struktūrās un nedrīkst pieļaut iepriekšējo reformu laikā pieļautās kļūdas, kad izmaiņas pašvaldībās iet savu ceļu, bet nozares dzīvo savu.

Vai pašvaldību reforma var izdoties?


Veiksmīgas reformas formula ir pavisam vienkārša, bet prasa piepūli un izpratni no tās realizētājiem.
Pašvaldība ir svarīgs valsts pārvaldes elements. Un spēcīgs mehānisms ir tikai tad, kad visi sadarbojas un ir līdzvērtīgi partneri gan vietējā, gan valsts līmenī. Jauns vietējo pašvaldību likums ieviestu skaidrību un būtu pamats saturiskām diskusijām un pašvaldību finansējuma modeļa izstrādei. Piemēram, nodefinējot likumā  funkcijas, kuras tiks nodrošinātas vistuvāk iedzīvotājam. Manuprāt, sociālā un fiziskā drošība jānodrošina pagastu līmenī. Pagastu līmenis ir arī tas, kur vislielākā loma kopienai. Izvirzot pagasta pārvaldnieku no sava vidus, iedzīvotāji organizēsies un līdz ar to uzņemsies atbildību par savas teritorijas attīstību.
Novadā ievēlētajiem deputātiem jāpārstāv visa novada teritorija. Rūpīga funkciju un uzdevumu revīzija, vienlaicīgi pakalpojumus padarot viegli saņemamus un saprotamus ļaus uzlabot kvalitāti, ieekonomēt līdzekļus.
Nedrīkst aizmirst, ka pašvaldību teritoriālā reforma, ir par cilvēkiem un viņu dzīvēm, nevis par kartē proporcionāli sazīmētām robežām un politiskajām spēlēm.

Foto: pixabay.com
 

 

 

 

  

 

 

 

 

Pievieno komentāru

Komentāri 10

No Mazpisāniem

Tiks paretinātas radu,draugu siles

pirms 30 dienām, 2019.11.10 19:16

No Vitenpiskas

Ieguvums-22limoni

pirms 30 dienām, 2019.11.10 19:17

oho

Rūpnīcās strādnieku trūkstot. Lai iet un pastrādā kaut reizi mūžā tie visi radi, čomi un pārējā varza. Pietiek rīt austeres un braukāt uz kūrortiem.

pirms 29 dienām, 2019.11.11 09:31

Didzis

Jā,no radu un draugu atlaišanas daudz ietaupisim.Nezinu cik stulbam ja but,lai ta domatu.

pirms 30 dienām, 2019.11.10 19:41

Rainers

Pameklē pilsētas domē,sapratīsi,ka ietraupīsi daudz gan

pirms 29 dienām, 2019.11.11 21:48

Ojārs

Kad cilvēki redzēs, ka tiek likvidēta naudas izputināšana caur nevajadzīgajiem štatiem un tūkstošu lielajām algām tiem, kas šos nevajadzīgos štatus aizpilda 119 novados, tad celsies roka maksāt ndokļus, jo 37 vai 40 pašvaldībās skaidrs, ka tāda naudas izputināšana nenotiks, jo loģiski - būs tikai trešā daļa no šodienas štatiem , vajadzīgiem vai nevajadzīgiem.

pirms 29 dienām, 2019.11.11 09:34

Pārvalde

"Pagastu līmenis ir arī tas, kur vislielākā loma kopienai. Izvirzot pagasta pārvaldnieku no sava vidus, iedzīvotāji organizēsies un līdz ar to uzņemsies atbildību par savas teritorijas attīstību".
Pagastu pārvaldnieki jau sen kā par vadošās kliķes roklaižām un bezmugurkauliniekiem padarīti. Amatos viņus ieceļ pēc politiskās piederības pricipiem - uz mūžu , kamēr vien vadoņa sirds puksti aicina rūpēties par "kopienas iedzīvotājiem".

pirms 29 dienām, 2019.11.11 13:00

No Lieljorģelāniem

Pagastos kāds no stabilākajiem zemniekiem vai cita veida saimniekiem jāieceļ par pagasta veci un uz vietas pagasta kantorī jānosēdina skrīveris ( lietvedis vai sekretārs), kurš pieņem cilvēkus un nokārto lietas. Ja pats nevar, tad tās nodod pagastvecim, kurš tad tālāk griežas rajona, ja pats nevar. Līdz ar šo vajag atjaunot vecos 26 rajonus, varbūt vēl kādu klāt. Pagasta vecim kādus 500 varētu maksāt un iedot jaunu vieglo automašīnu ar noteiktu degvielas normu no rajona līdzekļiem. Par sekretāru vai skrīveri noteikti atrastos kāds, kurš ir ar mieru par minimālo algu. Jā, lai šo īstenotu, ir jābeidz maksāt par nestrādāšanu.

pirms 29 dienām, 2019.11.11 15:10

opaps

Pagasta vecim algu nedaudz lielāku ,bet savu štatu viņš uztur no savas algas.

pirms 19 dienām, 2019.11.21 09:56

To

Doma ir pareiza,bet varas nesējiem šādi viedokļi ir nepatīkami.Savā laikā Saeimā izgudroja ministrijām parlamentāros sekretārus,lai neievēlētajiem un nepopulārajiem būtu vieta.

pirms 28 dienām, 2019.11.12 00:02

Lietotāju raksti