Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kažoks Tavai mājai 2

Lai māja aukstā laikā “nesaltu”, viduslaikos tās iekšējās sienas noklāja ar zvērādām. Mūsdienās ir izdomāti daudz efektīvāki un lētāki veidi, kā pārlaist rudens slapjdraņķi ziemas spelgoņu un pavasara vēsumu siltumizolētās telpās.

Ēku fasāžu siltināšana ir viena no aktuālākajām problēmām būvniecībā Latvijā. 
Pētījumos pierādīts, ka situācija ir diezgan dramatiska – katru gadu siltumnoturība blokmājās samazinās. Māju tehniskā stāvokļa statistika neiepriecina: 99% ēku neatbilst šodienas siltumtehniskajām prasībām, un tām būtu nepieciešama papildu siltināšana. Vidēji 35% siltuma tiek zaudēts caur sienām, 37% – caur logiem,  15% – caur jumtu un 13% – caur pirmā stāva grīdu. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas siltumenerģijas tiek patērēta apkurei, kas veido lielākos izdevumus, pēc mājas renovācijas ir iespējams ietaupīt ievērojamas naudas summas.

 

Temperatūras svārstības nesiltinātā fasādes sienā norisinās savādāk, nekā siltinātā. Nesiltināta siena ātri atdziest, un izteikti aukstā laikā “sasaluma punkts” atrodas tieši pašā mūra sienā. Līdz ar to arējā siena ir būtiski aukstāka nekā gaisa temperatūra telpā. Lielā temperatūru atšķirība noved pie mitrām sienām, sliktākā gadījumā pat pie pelējuma un sēnīšu veidošanās. Ar fasādes siltināšanas sistēmas palīdzību siena tiek optimāli pasargāta. “Sasaluma punkts” tiek pārcelts uz pašu siltumizolācijas sistēmu, līdz ar to sienas iekšpusē temperatūra ir tuvu telpas gaisa temperatūrai. Tas padara neizspējamu mitruma un vienlaicīgi pelējuma un sēnīšu, veidošanos uz sienām.

 

Mājas siltināšanas plusi:

+ samazinās apkures izdevumi

+ tiek nodrošināts veselīgs klimats iekštelpās

+ būtiski palielinās ēkas vērtība un ekspluatācijas laiks

+ saglabājas ēkas būvfizikālā substance

+ uzlabojas ēkas vizuālais veidols

+ samazinās ar katru gadu pieaugošais siltumnīcas efekts

 

Ēku var siltināt gan no iekšpuses, gan ārpuses. Speciālisti gan ir vienisprātis, ka labākais risinājums tāpat kā uzvilkt cilvēkam kažoku, ir siltināt māju “ārīgi”. Tādējādi no temperatūras svārstībām tiek pasargāta visa ēkas ārējā plakne, arī pašas sienas un citas konstrukcijas, pie tam – netiek zaudēta dzīvojamā platība. Pastāv vairākas tehnoloģijas, kā veikt siltināšanu no ārpuses, un tās ir atkarīgas no ēkas veida.

 

Visnekaitīgākā un videi draudzīgākā ir ekovate. Tā ir beramā vate, kas izgatavota no makulatūras (80%) ar borskābes un boraka piedevām. Šī vate pasaulē tiek lietota jau 60 gadus un ir ļoti labs materiāls pārsegumu un sienu siltināšanai ar izcilām ūdens tvaika caurlaidības spējām. Ar ekovati var siltināt gan augšējos, gan apakšējos pārsegumus, slīpas virsmas un sienu konstrukcijas. Galvenās ekovates priekšrocības ir ūdens tvaiku caurlaidības spēja un augstā ugunsdrošības pakāpe, kā arī dabiskums.

 

Minerālvates (stikla vai akmens) siltumizolācija ir ļoti piemērota tieši ziemeļu reģiona skarbajiem apstākļiem un tiek plaši lietota vairāku pozitīvu īpašību dēļ. Tas ir labs siltumizolācijas materiāls ar ļoti mazu siltumvadītspējas koeficientu. Piemēram, 10 cm biezs minerālvates siltumizolācijas slānis siltumtehnisko īpašību ziņā ir līdzvērtīgs aptuveni 45 cm biezai guļbūves sienai, 60 cm biezai parastai gāzbetona sienai,  210 cm biezai silikātķieģeļu sienai un 250 cm biezai betona sienai. Tā kā minerālvate ir neorganiskas dabas materiāls, tā nepelē un laika gaitā nenoveco. Minerālvates galvenā izejviela ir minerālu materiāli, pamatā silīcijs vai bazalts.

 

Arī fibrolīts ir dabiskas izcelsmes materiāls (koka skaidu un cementa sajaukums). Salīdzinot ar citiem siltināšanas materiāliem, tas labāk vada siltumu, tāpēc izolēšanai nepieciešams biezāks slānis. Fibrolītu kā dabisku materiālu var izmantot koka māju siltināšanai. Fibrolīts mūsdienās nav pats populārākais materiāls. Tas ir ļoti labi pazīstams no padomju laikiem – toreiz tas skaitījās gandrīz vienīgais siltumizolācijas materiāls, kuru stiprināja pie ārsienām. Protams, fibrolīts nevar līdzināties ne polistirolam, ne akmens vatei siltumvadāmības koeficienta dēļ.

 

Putupolistirola iztrādājumi ir viegli, tāpēc viegli ieklājami un salīdzinoši lētāki. Tie ir izturīgi, neuzsūc ūdeni un praktiski nedeformējas. Taču materiāls ir ugunsnedrošs, tieši tāpēc to nevajadzētu izmantot sabiedriskajām ēkām. Pētījumi liecina, ka Latvijas apstākļos, lai iegūtu cerētos rezultātus, termoizolācijas kārtai ir jābūt no 120 līdz 180 mm biezai. 
Ar putupolistirola plāksnēm Latvijas normatīvi ļauj siltināt dzīvojamās ēkas deviņu stāvu augstumā.

 

Tikai pēdējos gados mūsu valstī tiek izmantots vēl kāds siltumizolācijas veids – aminoplasta putas. Šī tehnoloģija paredzēta gaisa tukšumu aizpildīšanai jau sen uzceltām ēkām (vecu māju, apmestu guļbaļķu māju, Līvānu māju siltināšanai), būves procesā, kā arī betona paneļu caurumu aizpildīšanai. Šādi tiek siltinātas ēkas, kuru siltinājums (zāģu skaidu un kaļķu maisījums, keramzīta vai izdedžu slānis) ir nosēdies. Aminoplasta siltumizolācijas putas ir speciāli izstrādātas tā, lai netraucētu sienai elpot, bet pārtrauktu brīvu gaisa cirkulāciju sienas gaisa tukšumos. Sacietējušās aminoplasta siltumizolācijas putas nebojājas, nepelē, ir aukstumizturīgas, nedeg, tām nav smaržas, un tās neļauj kukaiņiem un citiem kaitēkļiem iemitināties sienā.

 

Mājas siltināšana ir sarežģīts pasākums, kurā obligāti jāpieaicina sava aroda speciālisti – arhitekts, būvinženieris, siltumtehniķis. Pārrunājot šo problēmu ar vairākiem speciālistiem, rezultāts būs labāks. Patīkams klimats mājoklī sniedz labsajūtu un uzlabo veselību, tāpēc siltiniet savu ēku (vai tā būtu jaunceltne vai vecās rekonstrukcija un modernizācija) – tā jūs iegūsiet priekšrocības uz daudziem gadiem!

Dzintra Brauna

Pārdošanas vadītāja

T/C K-Rauta Jelgava

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Jurģis

Kaut nu tā būtu! Pie jums jau neko normālu ar prātīgam cenām nevar nopirkt! tiešām ir grūti noskatīties kad ieej veikalā un redzi ka uz visu to nodaļu ir atstāts viens cilvēciņš un skrien visu laiku. tīri cilvēcigais faktors.

pirms 9 gadiem, 2010.10.17 20:40

Lietotāju raksti