Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Klāt rudens copes laiks

Kad termometra stabiņš rāda vien pāris grādu virs nulles, un rudenīgie laika apstākļi jau liecina par ziemas tuvošanos, sākas aktivitātes arī zivju valstībā. Dažādas zivju sugas aktīvi barojas, kas palielina makšķernieku izredzes tikt pie bagātīga loma, kādu vasarīgos laika apstākļos ir samērā grūti gūt, tādēļ tieši šo laika periodu daudzi makšķernieki izmanto savas meistarības slīpēšanā, kas nereti vainagojas ar trofejām un personīgajiem (ne tikai) rekordiem.

Un tieši šo laiku savas «meistarības» slīpēšanā aktīvāk sāk izmantot arī maluzvejnieki, jo vēlais rudens sakrīt ar rudens zivju migrācijas un nārsta periodu, kurā bez mums ierastajām ikdienas zivju sugām uz savām nārsta vietām dodas vimbas, laši, taimiņi un nēģi. Šo īpaši aizsargājamo zivju sugu maršrutā ir arī Lielupes baseins un tā upes.Lai ierobežotu maluzvejniecību, daudz vairāk dažādas aktivitātes ir jāveic arī Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem, neraugoties ne uz laika apstākļiem gan dienā, gan naktī - un neraugoties arī uz ierobežotajiem resursiem un materiāli tehnisko bāzi. Tāpēc, optimizējot resursus, zivju uzraudzība vairāk tiek veikta brīvdienās, kad pie ūdeņiem ir visvairāk makšķernieku, un naktīs, lai «malīšiem» neļautu netraucēti izsaimniekot valsts zivju resursus.Veicot pārbaudes, var secināt, ka pagaidām maluzvejnieku aktivitāte Jelgavas un Ozolnieku novada ūdenstilpēs nav augsta, kas saistīta ar augstajiem sodiem, atsevišķu «veco kadru» aiziešanu no šī aroda un to ietekmējusi arī sabiedrības attieksme šajā jomā, informējot par maluzvejniecības gadījumiem un faktiem, kas atvieglo un ļauj koordinēt inspektoru darbu.Uzklausīta un vērā tiek ņemta jebkura informācija, tai skaitā anonīma. Par maluzvejniecību un citiem ar zivju resursu izmantošanu saistītiem jautājumiem Jelgavas rajonā lūgums zvanīt Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas sektora vecākajam inspektoram Aigaram Ostrovskim pa tālruni 28664525, kā arī Jelgavas sektora (Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Tukuma rajoni) vadītājam Jurijam Skribānam pa tālruni 29422608.Veicot makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontroli, var secināt, ka makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi rudens periodā Jelgavas apkārtnē kļūst salīdzinoši retāki, un ja tie ir, tad apzināti, nevis tādi, kuriem par pamatu ir makšķerēšanas noteikumu nezināšana, kas liecina, ka makšķernieki kļūst ar vien apzinīgāki, kā arī šos rudenīgos laika apstākļus savu lomu gūšanai izmanto sava amata meistari.Savukārt tiem makšķerniekiem, kuri tomēr izlemj pārkāpt makšķerēšanas noteikumus, ieteikums ir pāriet «frontes» otrā pusē jo sodi par noteikumu pārkāpšanu rudens zivju nārsta un migrācijas periodā ir krietni augstāki nekā «ikdienā», un kuru amplitūda ir no 20 – 500 latiem. Savukārt par nelikumīgu zivju zveju ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem administratīvais sods sākas no 200 latiem un beidzas ar kriminālprocesa ierosināšanu, ar visām no tām izrietošajām sekām. Ne asakas!Aigars Ostrovskis,Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļasJelgavas sektora vecākais inspektors

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti