Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krītas ražošanas apjomi

Latvijas Mazo darba devēju un amatniecības konfederācija (MDDK) ir neapmierināta ar valdības pasīvo rīcību, lai apturētu ražošanas apjomu katastrofālo kritumu.

Atgādināsim, ka gada laikā ražošanas apjoms krities ādas izstrādājumu ražošanā par 43 procentiem, mēbeļu ražošanā - par 22 procentiem, gumijas un plastmasu ražošanā - par 21 procentu, metālu ražošanā - par 16 procentiem, apģērbu ražošanā - par 12 procentiem. Kopējo situāciju kaut cik glābj tikai otrreizējo izejvielu pārstrāde (pieaugums par 33 procentiem). Tas viss notur kopējo kritumu piecu procentu ietvaros.Mūs visvairāk satrauc bezdarbība darba izmaksu samazināšanā. Uzskatām, ka tas ir šobrīd galvenais iemesls rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumam. Jau pagājušā gadā Ekonomikas ministrijas veidotā nodokļu politikas darba grupa vienojās, ka samazināmi ar darba algu saistītie nodokļi, vienlaikus palielinot ar kapitālu saistītos nodokļus. Diemžēl gada laikā valdība šai jomā spējusi tikai samazināt darba devēju apmaksāto darbinieku slimības laiku no 14 līdz 11 dienām. Vienlaikus valdība nav spējusi pieņemt koncepciju par tālākām izmaiņām slimības naudas apmaksas finansēšanā.Nekas nav darīts neapliekamā minimuma palielināšanai. Šobrīd tas (80 lati) ir daudz mazāks gan par minimālo algu (Ls160, uz rokas - 140), gan par iztikas minimumu (Ls160). Vienlaikus Finanšu ministrija atsakās iesaistīt sarunās par neapliekamā minimuma palielināšanu MDDK, kas pārstāv darba devējus 200 tūkstošiem strādājošo Latvijā. Pat plāni par neapliekamā minimuma izmaiņām tiek slēpti no sabiedrības.Tai pašā laikā valdība nespēj būtiski samazināt no nodokļiem uzturamo darbinieku (valsts pārvaldē strādājošo) skaitu. Pēdējo piecu gadu laikā to skaits pat pieaudzis par 10 procentiem. Tāpat laikā, kad iedzīvotāju skaits valstī samazinās (5 gados par 3 procentiem), strādājošo skaits arī izglītības, veselības un sociālās aprūpes sfērā (neskaitot nevalstisko sektoru, kā, piemēram, Pestīšanas armiju, Sarkano krustu, baznīcu draudzes) pieaudzis par 10 procentiem. Tādējādi kopumā šai sfērā un valsts pārvaldē strādā 288 tūkstoši cilvēku. Pie tam daļai tiek maksāts nesamērīgs atalgojums. Tā, piemēram, no «blēžu nodevas», ko maksā uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas par katru strādājošo, tiek uzturēta vesela administratoru «kasta», kurai par trīs vēstuļu uzrakstīšanu nedēļā tiek aprēķināts atalgojums 800 latu mēnesī (skatīt administratīvo tiesu lēmumus maksātnespēju lietās pret likvidējamajiem uzņēmumiem).Aicinām Ekonomikas ministriju un it sevišķi tās kontrolējamo Mazo un vidējo uzņēmumu padomi aizstāvēt uzņēmēju intereses un panākt pozitīvas izmaiņas rūpniecībā.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti