Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kur rodas tik daudz slēpotāju? 2

Dzīvojot Latvijā, neskaitāmas reizes nācies atbildēt uz jautājumu «Vai tev nav auksts?». Man tas šķiet dīvains, jo rada iespaidu, ka daudzi Jaunzēlandi uzskata par zemi ar tropisku klimatu, lai gan tas ir ļoti tālu no patiesības, īpaši valsts dienvidu daļā.

Lai arī paciest 25 grādu salu ir nedaudz grūti, gaisa temperatūra no nulles līdz mīnus 10 grādiem manā pilsētā ir pilnīgi normāla parādība, un, tā kā mēdz būt arī stiprs vējš, Jaunzēlandē bieži vien šķiet pat aukstāks nekā šeit. Jaunzēlandes mājokļos parasti ir trūcīga apkure, un tas zināmā mērā padara ziemu Latvijā jaukāku.Taču es mazliet novirzos no tēmas, jo vēlējos teikt, ka mums ir ne vien aukstums, bet arī sniegs. Jaunzēlandes ziemas tūrisma kampaņas lielā mērā tiek balstītas uz slēpošanu – Jaunzēlandē ir miljoniem dolāru vērta industrija. Tāpēc ir interesanti salīdzināt slēpošanu šeit un manās kādreizējās mājās. Esmu sapratis, ka Latvijā ir 19 slēpošanas kalnu – šis skaits ir diezgan pārsteidzošs, zinot, ka Latvijas augstākā virsotne ir tikai 311 metru. Īpaši salīdzinot ar Jaunzēlandi, kur augstākais kalns ir 3754 metru, bet bez tā ir vēl 18 trīstūkstošnieku. Un tomēr mums ir mazāk slēpošanas kalnu! Tāpēc jājautā – kur rodas tik daudz cilvēku, lai šos daudzos kalnus noslogotu?Lai gan slēpošanas kalnu mums ir mazāk, tajos ir lielāks piedāvājums trašu veidu un garuma ziņā. Šķiet, mans ilgākais brauciens Milzkalna trasē bija ap 20 sekundēm – salīdzinot Jaunzēlandē vidējais nobrauciena ilgums ir 5 – 10 minūtes. Taču Latvijas slēpošanas trašu priekšrocība ir tā, ka nav jāstāv rindā pie pacēlājiem, turpretim Jaunzēlandē var nākties gaidīt līdz pat 15 minūtēm, lai vēl 20 minūtes atrastos pacēlājā.Jaunzēlandē uz kalna pavadīta diena izmaksā 30 – 40 latu. Tas ir daudz dārgāk nekā Latvijā, lai gan te, maksājot pa stundu, galu galā arī neiznāk īpaši lēti. Bieži tiek izmantotas sezonas kartes, kas ļauj slēpot vairākās trasēs viscaur valstī. Tas ir kas tāds, kas varētu labi darboties arī Latvijā. Protams, nopietni kalnu slēpotāji un snovbordisti dosies uz citām Eiropas vietām, taču iesācējiem Latvija ir lieliska. Varbūt to var reklamēt, lai piesaistītu ārzemniekus? Tādam kā man, kas uz slēpēm nebija stāvējis 12 gadu, bija patīkami atsākt lēzenākās nogāzēs. Un jauki, ka viss beidzās bez lauztiem kauliem un ar saglabātu pašcieņu.We have less ski fieldsOne thing that I have had to answer endless times over the last few weeks is ‘tev ir auksts šeit?’  I always find this question amusing because it gives me the impression that a number of people envision New Zealand as having a tropical climate, when in reality this could not be further from the truth, particularly in the South Island.Although -25 is a bit difficult to bear, temperatures of 0 to -10 are quite normal in my town and with the wind factor added in I often feel colder in New Zealand. With poor heating in New Zealand houses, it makes winter here in Latvia a somewhat nicer experience.But perhaps I am digressing a little here, the fact that I am trying to get to is that with along with our cold temperatures, snow is also common and New Zealand’s winter tourism campaigns are heavily focused on skiing (it is now a billion dollar industry in NZ) so it was interesting to be able to compare skiing here and at home (well my old home). I understand that there are now 19 ski fields in Latvia, a number quite staggering considering the highest point is only 311.6 metres! This is in comparison to New Zealand’s highest point which is 3754m, with another 18 peaks over 3000 metres, and we have less ski fields! It makes me wonder where the people are coming from to populate this many ski-fields. However, although we have less fields they do have more to offer in the way of trails and the length of trails. I think my longest run at Milzkalns was about 20 seconds, this in comparison to New Zealand where runs average 5-10 minutes. But where Latvia has the big advantage is that you do not have to queue at the end of a run and are able to get back straight back on a lift or tow-rope, whereas in New Zealand you can expect to wait up to 15 minutes to get back on the ski-lift which takes a further 20 minutes to travel up the hill.Going skiing in New Zealand you expect to pay 30-40 lats a day, significantly more expensive than Latvia, although in Latvia it is a pay per hour basis so it is in reality not that much cheaper here. It is a lot more common to get a season pass which allows you to ski on a number of different fields throughout the country, something that could work well in Latvia. Obviously serious skiers and snowboarders are going to go to other parts of Europe but for beginners I think Latvia is perfect, and perhaps this is something they should promote in attempts to attract foreigners here. For someone like me who has not been on skis in 12 years, it was nice to have easier slopes to get back into things. I am happy to report no broken bones and my dignity is still intact!

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Marta345

Ja runā par slēpošanu tā plašāk - tad pirms gadiem 15-20 to slēpotāju bija daudz daudz vairāk. Tad tādu smalku slēpošnas kalnu nebija, toties gan ar autobusu, gan ar vilcienu varēja izbraukt ārpus pilsētas un paslēpot ar savām koka slēpītēm. Skolā sporta stundās slēpoja. Studenti slēpoja.
Reklāmas ir pietiekoši daudz, bet lai tūristi brauktu būtu jābūt sakārtotai infrastuktūrai - uz trasi ir jānokļūst, jābūt kvalitatīvām gulēšanas, ēšanas vietām u.c. par saprātīgu cenu un labu apkalpošanas kvalitāti, kā arī drošībai - tas pārējais tomēr ļoti pieklibo.

pirms 9 gadiem, 2010.02.10 15:26

Slēpotājs

Interesantas pārdomas... :)
Cik zinu, Latvijā ir 30 strādājoši kalni un 4, pagaidām, nestrādājoši... Gandrīz katras brīvdienas ar dēlu vai viens pats dodos paslēpot uz mūsu „pakaliņiem”, ko uzskatu par izcilu atpūtu. Gadā reizi cenšamies visi ar ģimeni izrauties uz Itālijas vai Austrijas Alpiem... Tur, bieži iznāk kuriozas sarunas, kad austrieši apvaicājas no kurienes... Ā, no Latvijas, Jā, Jā! Un kā tur ar kalniem? Ko??? Tikai virs 300 metriem??? Un kur jumta tika daudz labu slēpotāju, kur viņi slēpo, kur iemācās? Ā, tajos pašos 300 metros un retāk – lielajos kalnos? Mjāāā... viņi bieži ir neizpratnē... :):):)
Pagaidām ar saviem kalniem mēs masveidā piesaistām tikai lietuviešus, kuri ir retas „pērles” uz mūsu pakalniņiem... Pārdroši, bezkaunīgi un, vismaz pagaidām, pilnīgākie čaiņiki... :) Gan jau, ar laiku kas pamainīsies uz labo pusi...
Jaunzēlandē gan nav sanācis slēpot... ;)

pirms 9 gadiem, 2010.02.10 13:52

Lietotāju raksti