Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latviešu strēlnieku bataljoniem - 95 1

Un tad es redzu – pie debesīm naktī,Tur, kur mākoņi mēnesi rok,Pulka pēc pulka nāk aizsaules taktī,Ceļas midzot un atkal zūd.

(Aleksandrs Čaks, «Mūžības skartie»)14.augustā Latvijas Kara muzeja filiālē Jelgavas novada Valgundes pagasta  Ziemassvētku kauju muzejā «Mangaļos» notika latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas 1915.gada augusta atceres izstādes un Pirmā pasaules kara kaujas demonstrācija.Kā vienmēr, arī pats muzejs bija atvērts sarīkojuma dalībniekiem, kur tie vēl tiešāk varēja iepazīties ar mūsu strēlnieku, Pirmā pasaules kara varoņu, kauju gaitām. Vēlos atzīmēt, ka latviešu strēlnieku bataljonu dibināšānas pamatā bija abu latviešu Daugavgrīvas zemessargu bataljonu varonība kaujās pie Jelgavas 1915.gada 2.maijā, kuras rezultātā vācieši Jelgavu ieņēma tikai 1.augustā.Rakstnieku Kārļa Skalbes un Ata Ķeniņa aicinājumu tautai «Pulcējaties zem latviešu karogiem!» J.Goldmanis un J.Zālītis parakstīja 2.augustā. Tas beidzās ar vārdiem: «Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā!», un pilnībā sasaucās ar šodienas situāciju Latvijā. Brīvprātīgo pieņemšana vecumā no 17 līdz 35 gadiem sākās 12.augustā. Pirmais bijis Ernests Klieģis no Kabiles, kas nodzīvojis līdz 1938.gadam. Viņa draugi Pločkalns un Grīnbergs krituši Ziemassvētku kaujās. Pēs steigā veiktām apmācībām 25.oktobrī Daugavgrīvas bataljons izgāja kaujā pie Kraslovsku mājām. Oktobra beigās un novembra sākumā 2.Rīgas un 3.Kurzemes bataljoni sāka savu, upuriem bagāto, Rīgas aizstāvēšanu Slokas virzienā.Neskatoties uz karsto sestdienu, kad visus aicināja Jūrmalas liedagi, ievērojams bija dalībnieku skaits no visiem Latvijas novadiem. Viesus lapni sagaidīja muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis, tērpies latviešu strēlnieka uniformā ar latviešu strēlnieka nozīmi pie krūtīm. Pļaviņā aiz vācu blokhauža dalībnieki ar lielu intetesi varēja iepazīties ar senām, vēl neredzētām, latviešu strēlnieku fotogrāfijām, par kurām tuvāku informāciju sniedza muzeja darbinieki.Tam sekoja lalviešu strēlnieku un vācu karavīru izlūku grupu sadursme priekšlaukā pirms strēlnieku ierakumiem. Toreizējās karavīru formas, ieroči, bumbmetēju dārdi un ložmetēja rejas spilgti demonstrēja notikumus pirms 95 gadiem, kad latviešu strēlnieki izgāja kaujās zem Latvijas karogiem un ar Tautas lūgšanu uz lūpām.Aldis Hartmanis,Jelgavā, 2010.gada 16.augustā

Pievieno komentāru

Komentāri 1

sliktais

Nevis pie karjerām, bet Ruļļu kalniem (tagad tur ir karjeras) un tas ir pie Jelgavas. Latviešu strēlnieki neradās pie kaut kādām karjerām!!!

pirms 9 gadiem, 2010.08.17 16:22

Lietotāju raksti