Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latviešu strēlnieku piemiņas vēsturiskais paradokss 14

Janvāris ir laiks, kad pieminam latviešu strēlnieku varonību Pirmā pasaules kara gados. Īpaši atceramies Ziemassvētku kauju notikumus. Kas tad bija tie latviešu puikas un vīri, kuri, pateicoties savam kaujas garam, guva pasaules slavu?

Strēlnieku vairums, it īpaši pirmajā laikā, formējās no Rīgas strādniekiem, kuri pēc rūpnīcu un fabriku evakuācijas 1914. gadā jau gadu kā bija palikuši bez darba un jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tā bija Rīgas rūpniecisko nomaļu strādnieku jaunatne, kura bija pieradusi pastāvēt par sevi un kaujās nebija skubināmi. Kā norāda vēsturnieks Ilmārs Andersons, tādā vidē jau tradicionālais Rīgas strādnieku revolucionārais noskaņojums iekvēlojas ar jaunu sparu un daudzi bijušie Rīgas strādnieki, kā inteliģentākie un politiski nobriedušākie, iet revolūcijas cīnītāju pirmajās rindās 1917. gadā.Arī vēlākie notikumi apliecināja strēlnieku vairākuma uzticību kreisajām politiskajām idejām. Nozīmīga strēlnieku daļa Pirmā pasaules kara noslēgumā izšķīrās par palikšanu Krievijā, kļūstot par jaunās padomju valsts uzticamāko un kaujas spējīgāko karaspēku. Savukārt, strēlnieki, kuri atgriezās Latvijā un apliecināja savu uzticību mūsu dzimtenes neatkarībai, savu politisko izvēli demonstrēja Satversmes Sapulces vēlēšanās 1920. gadā. Proti, Latvijas armijas daļās, kuru kodolu veidoja strēlnieki, kad kaujas Latgalē vēl nebija beigušās, caurmērā 65% kareivju balsoja par sociāldemokrātu sarakstu. Zemgales divīzijā pat 90% kareivju balsoja par kreisajiem. Kā norāda Latvijas laika izcilais politiķis Bruno Kalniņš, tas skaidrojams ar to, ka tolaik armija savā vairumā sastāvēja no radikāli noskaņotiem bezzemniekiem un pilsētu strādniekiem.Latviešu strēlnieku piemiņas vēsturiskais paradokss slēpjas faktā, ka vecos streļķus par saviem elkiem un paraugu izvēlējušies ne viens vien pašmāju labējais radikālis un nacionālists, kuri no kreisajām idejām izvairās kā velns no krusta. Vai no strēlniekiem mūsu paaudzei būtu ko mācīties? Būtu. Un ne tikai cīņas sparu, bet arī politisko ideālu izvēli. Par brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.Ivars Jakovelssociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks

Pievieno komentāru

Komentāri 14

SWSS

Saskaņas centrs ir iesaistīts neskaitāmos korupcijas skandālos( Jūrmalgeita; 2005. gada Jūrmalas vēlētāju balsu pirkšanas skandāls; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Rēzeknē 2005.gadā; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Jelgavas rajonā 2006.gadā; Zilupes mēra kukuļņemšanas skandāls 2007.gadā; Rīgas domes korupcijas skandāls 2008.gadā u.c.); Saskaņas centrs neatzīst okupācijas faktu; partijā ar lielu prieku tiek uzņemti interfrontieši(kā Rubiks)-cilvēki, kuri balsoja PRET Latvijas neatkarību un ienīst latviešus;Nikolajs Kabanovs lepojas, ka izšņauca degunu Latvijas karogā; Nils Ušakovs apzog valsts budžetu, nepamatoti saņemot dzīvokļa īres kompensāciju; SC aizstāv kara noziedznieku Kononovu; „saskaņieši" nav redzami pie Brīvības pieminekļa ne 25.martā, ne 18.novembrī; pieprasa bezierunu pilsonības došanu krieviem, kuri ienīst šo valsti un nezina valsts valodu; prasa atcelt Valsts Valodas likumu; iepērk Georga lentītes kilometriem; kukuļņemšanā aizturēto Oļegu Agafonovu sauc par svēto vēl pirms tiesas sprieduma; saņem naudu no Krievijas; Pirmais Baltijas kanāls slēpti reklamē SC; grib atjaunot imperiālistiskos krievu pieminekļus; sola pārdēvēt Džohara Dudajeva ielu; regulāri tiekas ar Krievijas spiegiem; Ušakovs sauc Kalpaka pieminekli par nenozīmīgu; Ušakovs nezina par ko balso Rīgas domes sēdē un rupji lamājās uz paša darbiniekiem...

tribine lv/ekonomiska-krize/Saskanas-centrs-liekuligaka/10309

pirms 9 gadiem, 2010.03.25 03:45

Veča

pēc raksta diskusija aizgājusi tādā stipri precīzā vēstures zināšanā, bet es tikai gribētu zināt - Kāpēc nacionālists ir tik kritiski noskaņots pret sociāldemokrātiem.
Es domāju, ka ir valstis, kurās sociāldemokrāti būdami pie varas, izdarīja daudz laba tieši tautas labā, atšķirībā no labējām partijām, kuras lobē "biezo" intereses.
Un vai nu nezinām, ka ir tā sauktie vietējie "krievi", kuri ir tik sen ieceļojuši Latvijas teritorijā (kad tā vēl nebija Latvija), ka visiem krieviem piedāvājot braukt mājās, kļūsti mazliet smieklīgs.

pirms 9 gadiem, 2010.01.13 10:26

IvarsJakovels

Nacionālistam

No "Politikas terminu vārdnīcas" (Zvaigzne ABC, 1999.G.):

Taisnīgums:
No dažādu sociālo grupu viedokļiem ikdienas apziņas līmenī veidojas atšķirīgi priekšstati par taisnīgumu, jo katrs subjekts cenšas sevi saglabāt un nākotnē izcelties pat uz citu rēķina. Lai noskaidrotu taisnīgumu visas sabiedrības mērogā, nepieciešama zinātniska objektivitāte un attīstīts humānisms, bet pat šādi iegūtie atzinumi par taisnīgumu, praksē īstenoti, daudzus atstās neapmierinātus, jo neatbildīs viņu subjektīvajiem tīkojumiem un cerībām. Pilnīgs taisnīgums ir tad, ja katrs sabiedrības loceklis saņem visu, kas viņam vajadzīgs pilnīgai attīstībai un pilnvērtīgai savu spēju realizācijai. Tas ir iespējams vienīgi materiālo labumu pārpilnības apstākļos, ko var nodrošināt augsts darba ražīgums.

Nacionālisms:
1. Savas etniskās grupas un interešu pārspīlēšana un citu noniecināšana. 2. Nacionālo vērtību uzskatīšana par svarīgākajām visu sabiedrisko vērtību kopumā, rūpes par nācijas savdabības saglabāšanu. 3. Visu sabiedrisko parādību un procesu vienpusīga skatīšana un skaidrošana caur nacionālo procesu prizmu.

Humānisms:
Cilvēka izcilo sabiedrisko vērtību un augsto aicinājumu proklamējošo uzskatu kopums, saskaņā ar kuru katram cilvēkam ir tiesības uz brīvību, laimi, visu savu spēju attīstību.

P.s. Nacionālist, tu joprojām kaunies par saviem uzskatiem un slēp vārdu. Tas ir labi. Tu vēl neesi zudis cilvēks.

pirms 9 gadiem, 2010.01.12 21:14

Nacionālists

Taisnīgums nav nekāda "Saules pilsēta". Žēl, ka cilvēks, kas pretendē uz varu, to atsakās saprast.

pirms 9 gadiem, 2010.01.12 19:13

IvarsJakovels

Nacionālistam:

Es atkal domāju, kā mums dzīvot un attīstīt mūsu valsti, lai cilvēki dzīvotu labklājībā, bet izrādās, ka ir cilvēki, kuriem patīk lidināties mākoņos. Vēsture ir nežēlīga, bet to mainīt vairs nav mūsu spēkos - no vakar izlietas zupas, rīt paēdis nebūsi. Dziedi tu vai raudi. Latvijas etniskais sastāvs ir mainījies un tā ir realitāte. Politika no vēstures studijām atšķiras ar to, ka lēmumi jāpieņem reālajā situācijā ar pieejamajiem resursiem, nevis idealizētā iedomu pasaulē, laikrāžus griežot uz priekšu un atpakaļ. Kampanellas "Saules pilsēta" paliek vienīgi grāmatas lapaspusēs.

Savukārt par multikulturālismu, iesaku palūkoties piemērus tepat Somijā vai Rumānijā, Jaunzēlandē un Kanādā. Var arī aplūkot piemērus, kur desmitgažu laikā mēģināts uzspiest asimilāciju un vienas kultūras dominanci - kā, piemēram, Franciju. Ceru, ka nevienam nav vēlme tik tālu sašķelt un radikalizēt sabiedrību, kā valstī, kur visiem bez izņēmuma pasē rakstīts - francūzis - un citas kultūras šajā zemē netiek atzītas.

Ņemot vērā, ka manus iepriekšējos komentārus neesi pat mēģinājis apstrīdēt, secinu, ka piekrīti tiem. Turklāt joprojām kaunies atklāt savu vārdu. Acīmredzot dziļi sirdsapziņā saproti, ka no idejām, ko deklarē, ir jākaunas. Arī tas ir labi. Pirmais solis pretim civilizētām attiecībām ar paša zemes iedzīvotājiem, ar paša kaimiņiem un pilsētniekiem.

pirms 9 gadiem, 2010.01.12 15:39

Nacionālists

Jurisprudencē ir princips, ka tiesību pārkāpums nerada tiesības. Ielauzšanās svešā mājā nerada īpašumtiesības neatkarīgi no dzīvošanas ilguma. Tāpat arī kolonizācijas rezultātā radītas nacionālā sastāva izmaiņas nevar radīt tiesības šādā veidā ieviestām grupām pretendēt uz savu līdztiesību iekarotajā zemē.

Attiecībā uz citu tautu kultūru vērtību es tev piekrītu - jebkura kultūra ir vērtība. Ar piebildi - savā dabiskajā vidē. Ja kāds vēlas dzīvot svešā valstī, un attiecīgās valsts kultūrai piederīgie to atļauj, tad viņam jāpieņem šīs zemes kultūra. Līdz ar to uz kultūras autonomiju kā vienīgā mazākumtautība Latvijā var pretendēt līvi, kas ir pamatiedzīvotāji (grupa, kuras piederīgie kādā valsts daļā vēsturiski dominē). Visi pārējie ir ieceļotāji vai pat okupanti.

Latvijas gadījumā līdz pat 3/4 sveštautiešu ir PSRS militārās agresijas un vēlākās kolonizācijas sekas. Neesmu no tiem, kas uzskata par nepieciešamu viņus visus izsūtīt atpakaļ uz viņu dzimteni, bet arī neatbalstu krievu kultūras līdzvērtību Latvijā. Mērķis jebkurā gadījumā ir novērst latviešiem nodarīto netaisnību. Sekojoši - tie cittautieši, kas atzīst latviešu kultūras ekskluzīvās tiesības Latvijas zemē, nekādu draudu mūsu kultūrai nerada un var kļūt par savējiem, iegūstot visas tās pašas tiesības, ko latvieši. Tie, kas mēģina aktīvi cīnīties pret latviešu dabiskajām tiesībām ir izraidāmi uz savu dzimteni, lai neatkārotots četrdesmitā gada traģēdija. Apmēram tā.

Attiecībā uz multikulturālismu ir viena problēma - vienā telpā divas kultūras vienlaicīgi nevar pastāvēt. Ciems, kas ir krievisks, nevar vienlaikus būt latvisks. Ja latviešu kultūras vēsturiskajā telpā vardarīgi ienākusi sveša kultūra sāk nostiprināties, tad tas nozīmē šīs telpas atņemšanu latviešu kultūrai. Lielā daļā Latgales un vēl dažviet Latvijā tas ļoti izteikti jau redzams. Un vispār ir grūti izskaidrot, kāpēc cilvēkam, kas vēlas kopt krievu kultūru, būtu jādzīvo Latvijā. :)

pirms 9 gadiem, 2010.01.12 12:30

Nacionālistam:

1)Par Bruno Kalniņu - tās ir fantāzijas; Bruno Kalniņš jau izdarīja kļūdu atsakot Mavrikam Vulfsonam - pirmskara Darba Jaunatnes biedram - kopīgi veidot plašu sociāldemokrātisko partiju Latvijā; par atsevišķu Rietumvalstu sociāldemokrātu sadarbošanos ar PSRS - pargmatisms jeb kā to tagad Latvijā dēvē - maigā vara (soft power) - ar sadarbības kontaktiem demonstrē, ka var dzīvot atšķirīgi un labāk, ietekmējot viedokli valsts iekšienē; nenoliegsi, ka PSRS pati sabruka, nevis to saārdīja ar karaspēka palīdzību (stingrā vara jeb hard power).

2) Nejauc nacionālu ar nacionālistisku; jebkurš kurš iestājas par brīvu un neatkarīgu Latviju ir nacionāli domājošs, bet tas nenozīmē, ka šis cilvēks ir nacionālists. Pazīstu nacionāli domājošus krievus, baltkrievus, lietuviešus un ebrejus, bet viņiem nav nekā kopīga ar latviešu vai kādas citas tautas nacionālismu. Rainis iestājās kā par latviešu kultūras tiesībām cara laikā, tā arī par mazākumtautību kultūras tiesībām neatkarīgajā Latvijā. Es aicinu uz multikulturālismu - iespēju vienā zemē sadzīvot dažādām kultūrām, cienīt vienam otru, bet nacionālisti uz asimilāciju un neiecietību. Paldies par apvaicāšanos, latviešu kultūru pārzinu labi un tas arī rosina atzīt citu tautu tiesības uz savu kultūru.

3) Labi, tā ir vēsture, bet nacionālistu kāri uz slepkavībām starpkaru periodā būtu grūti noliegt:
- 1920.g. 20. aprīlī tika nošauts Satversmes sapulces sociāldemokrātu deputāts Kārlis Kurzemnieks;
- 1922.g. tika dibināts fašistiskais "Latvju nacionālais klubs", kurš nemitīgi uzbruka strādnieku sapulcēm Esplanādē ar vairākiem simtiem ievainoto (šī iemesla dēļ tika stiprināta un sapulču apsardzībai izmantoti Strādnieku Sporta savienības biedri);
- 1925.g. Latvju nacionālā kluba biedri sociāldemokrātu tipogrāfijā iemeta rokas-granātas;
- 1925.g. 15. februārī Latvju nacionālā kluba biedri Tērbatas un Martas ielas stūrī nošaujot nogalināja strādnieku sportistu Aleksandru Masaku par sociāldemokrātu aģitācijas skrejlapu izplatīšanu utml.

4) TB/LNNK ir bijusi gandrīz visās valdībās pēdējo 20 gadu laikā; arī LC, kad vēl nebija apvienojies ar LPP sludināja, ka viņi ir liberāli ekonomiskajos jautājumos, bet ne nacionālajos; arī JL, PS un TP sevi sludina par nacionāli konservatīvām partijām un visi kopā līdz šim konsekventi bruģējuši ceļu uz divkopienu sabiedrību pretim sabrukumam un tautas nabadzībai, ko apliecina arī mūsu dzīves skarbā realitāte.

5) Protams, ka mīlestība pret savu valsti nav nodalāma no mīlestības pret savu tautu, bet tas jau neliedz izturēties ar cieņu arī pret citiem pašu zemes iedzīvotājiem, ļaut saglabāt un attīstīt savu kultūru, paražas un valodu.

P.s. Skatos, ka nacionālisti gan kautrējas savu vārdu darīt zināmu plašākai publikai - laikam pēcāk būtu kauns cilvēkiem uz ielas acīs skatīties.

pirms 9 gadiem, 2010.01.12 10:29

IvarsJakovels

Vinnijam ---
Kas tev nepatīk ar politiskos spēku? Esmu sociāldemokrāts un piederu sociāldemokrātiskajai partijai. Nemazums nepamatotu aizspriedumu valda pār "Saskaņas Centru", bet ar ar laiku un darbiem tie būs kliedējami.

pirms 9 gadiem, 2010.01.12 09:57

Nacionālists

1) Par dubultspiegu Kalniņu neesmu nosaucis es, bet gan vēsturiskas izpētes rezultātā to secinājis SAB manis minētajā grāmatā. Tas, ka viņš sēdēja vācu nometnēs varētu liecināt par bijušā darba devēja neapmierinātību. Dubultaģents tomēr... Savukārt aktiviāte astoņdesmito gadu beigās var liecināt arī par joprojām aktīvu sadarbību ar dienestiem. Toreiz aktīvi rosījās gan interfronte, gan tautas frontes komunisti. Jeb kā vecā VDK žurka Vulfsons teicis - labās kārtis bija jāņem savās rokās. Kopumā sociāldemokrātijā kā lielā kustībā ir bijuši dažādi spārni, bet nevar noliegt lielas daļas sociāldemokrātu atklātu un slēptu sadarbību ar komunistiem un PSRS. Kāda ir tava attieksme pret šo (sociāldemokrātu boļševizācija un promaskavisms) jautājumu?
2) Es neteicu, ka nacionālistiska bija LSDSP, bet gan liela daļa tās sākotnējo atbalstītāju, kas piekrita tās nostādnēm sociālajā jomā, bet tajā pašā laikā loloja nacionālas valsts ideju. Sākotnēji latviešu politiskie centieni bija vērsti pret cara impērijā valdošajām netaisnībām, pret kurām sociāldemokrāti, nenoliedzami, cīnījās. Betlīdz ar nacionālas valsts idejas attīstību viss nostājās savās vietās. Brīvvalsts laikā sociāldemokrātiem ne tuvu nebija tik liels atbalsts, kā piektajā gadā. Pēc pirmo pacmit gadu partiju plosīšanās lielākā Latvijas sabiedrības daļa bija priecīga par Ulmaņa veikto partiju (t.sk. un jo sevišķi sociāldemokrātu) savaldīšanu. Savukārt runājot par Raini kosmopolītiem (šī vārda negatīvajā nozīmē) der atcerēties arī viņa atziņu "ir lielu tautu kultūra un mazu tautu kultūra. Internacionālas kultūras nav - ir tikai internacionāla klaidonība". Tad nu jautājums tev kā politiķim - cik daudz tu zini par savas tautas kultūru un esi darījis tās labā, ja sāc pievērsties citu (vardarbīgi ieviestu) kultūru attīstībai latviešu zemē.
3) Tā laika nacionālistu un sociāldemokrātu konfliktos ne tu, ne es neesam piedalījušies, bet ir versija, ka uzbrukumus veica tieši strādnieku sports. Un ne tuvu vienmēr viņi uzvarēja. Bet tas nu jebkurā gadījumā nebūtu nekāds patiesības rādītājs.
4) Kurš tieši no pie varas esošajiem ir nacionālistists - Esterkins, Kargins, Krasovickis, Komogorcevs, Šabašovs, Lembergs, Šķēle, Grūtups, Šlesers, Krupņikovs vai kāds cits no miljonāru - partiju finansētāju - saraksta? Par klasiskāko Latvijas varas partiju var uzskatīt LC, kura vadošajā sastāvā absolūts vairākums ir bijušie Kompartijas augsta ranga funkcionāri, un kura nu atkal dabiski saliedējas ar saviem sabiedrotajiem - slēptajiem un atklātajiem komunistiem no SC. Tas pats lielā mērā attiecināms arī uz ZZS un TP. TB spicē arī ir cilvēki, par kuru saistību ar atsevišķiem oligarhiem nav īstas skaidrības, tuklāt šīs partijas pozīcijas valdībā vienmēr ir bijušas ļoti vājas. Lai nu ko, bet nacionālistiem Latvijas stāvokli pārmest nevar. Interesanti, ka to tomēr visbiežāk dara promaskaviskie spēki, kuru 'latviskais" atzars - LC un Šlesers - ir tieši atbildīgi par to, kur esam.
5) Strēlnieku sarkanbaltsarkanie karogi liecina ne tikai pret mīlestību pret savu valsti, bet arī par mīlestību pret savu tautu. Šie jēdzieni nav nošķirami. Citādi var sanākt kā Josifam, kas valsti mīlēja vairāk par tautu, ko uzskatīja tikai par dzīvu mēslojumu savām sociālisma celtniecības idejām. Idejām, kuras galu galā izrādījās antisociālas.

pirms 9 gadiem, 2010.01.12 00:14

Vinnijs

Simpatizē Jakovels, bet nesimpatizē pol. spēks, kurā viņš iesaistījies. Ivar, vai teorētiski pieļauj, ka nākotnē Tu varētu mainīt šīs konkrētās pol. part. piederību. Kaut vai tīri teorētiski?!

P.S. Jautāju Tev, lai saprastu, vai ir vērts sekot līdzi Tavām aktivitātēm?!

pirms 9 gadiem, 2010.01.11 23:10

IvarsJakovels

Sarkanbaltsarkanais karogs uz strēlnieku ešalona norāda par mīlestību pret neatkarīgu Latvijas valsti, nevis par nacionālismu.

Par tām LSDSP nostādnēm starpkaru periodā jāatgādina, ka tā laika nacionālisti ar kulakiem mēģināja uzbrukt sociāldemokrātu gājieniem, ko vienmēr veiksmīgi atsita Strādnieku Sporta savienības biedri. Kā pamatojumu uzbrukumiem, nacionālisti piesauca iemeslu, ka sociāldemokrātu gājienos tiek izmantots partijas sarkanais karogs, nevis nacionālais karogs. Arī Rainis, kā izglītības ministrs, no nacionālistu puses tika lamāts par uzmanības izrādīšanu mazākumtautību izglītībai. Tā kā starpkara gadu LSDSP saukt par nacionālistisku, ir vai nu nezināšana vai nu demagoģija.

Nosaukt Bruno Kalniņu - Latvijas brīvības cīņu dalībnieku, Konstantīna Čakstes līdzgaitnieku Latvijas Centrālajā padomē, Salaspils un Štuthofas koncentrācijas nometnes ieslodzīto, Sociālistiskās Internacionāles goda prezidentu un Latvijas neatkarības atzīšanas lielo lobiju starptautiskajā vidē 20.g.s 80-to gadu nogalē - par spiegu var vienīgi provokators vai trakais.

Un par to Latvijas izzagšanu: pēdējos 20 gadus Latvijā pie varas ir bijuši nacionālisti, secinājumus varam izdarīt paši .... esam viena no trūcīgākajām zemēm Eiropā! Diemžēl!

pirms 9 gadiem, 2010.01.11 20:50

Nacionālists

Lielākā strēlnieku daļa pēc Krievijas pilsoņu kara atgriezās Latvijā ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Ir pat stāsts par kādas Krievijas stacijas komendantu, kas bija uzdrošinājies izteikt aizrādījumu par "buržuāziskās Latvijas karogiem" uz strēlnieku vilciena. Par to viņam tika piedāvāta izvēle - vai nu nolaist stacijas padomju karogu pusmastā un pašam salutēt Latvijas karogam, vai nu viņa stacija tiek noslaucīta no zemes virsas. Ņemot vērā Latvijas strēlnieku slavu Krievijā, nav grūti uzmināt, ko izvēlējās komendants. Vēl ir materiāls par dažu "sarkano" virsnieku piedāvājumu Ulmanim pēc atgriezšanās Latvijā. Konkrētāk - tika piedāvāts paplašināt jaunizveidotās Latvijas valsts teritoriju uz Vitebskas un Smoļenskas guberņu rēķina. Tā kā Latvijas valsts tika dibināta uz nacionāliem principiem, Ulmanis šādu priekšlikumu gan noraidīja. Tāda lūk bija latviešu strēlnieku nostāja nacionālajos jautājumos. :)

Par nacionālismu un sociālo taisnīgumu. Kaut gan tā laika sociālā netaisnība zemes sadalē un darba tiesību jomā rosināja lielu daļu sabiedrības atbalstīt sociāldemokrātijas nostāju šajā jautājumā, nacionālos jautājumos noskaņojums bija daudz labējāks, kā lielai daļai pašreizējo Latvijas politiķu, kas sevi dēvā par "nacionālistiem". Nevajag jaukt labējuma un kreisuma (kas ir tikai poli kādas idejas uztverē) jēdzienus dažādās politikas jomās. Labējums valsts pārvadē (minimāla valsts varas iejaukšanās privātajā dzīvē) var būt apvienots ar kreisumu sociālos jautājumos (augstu sociālās aizsardzības līmeni). Tāpat arī labējums nacionālos jautājumos var būt apvienots ar kreisumu sociālos jautājumos. Kombinācijas ir daudz un dažādas.

Par sociāldemokrātiem. Neatceros, kurš no jūsu vadoņiem to teicis (šķiet, Iļjičs), ka sociāldemokrātija ir komunistu patvērums nelabvēlīgos laikos. Turklāt Latvijas socīāldemokrātija vēsturiski dziļi iestigusi austrumu kaimiņa tīklos, kas to visu laiku izmanto savas ietekmes nostiprināsanai. Tas nozīmē, ka nacionāli noskaņoti vēlētāji bēg no Latvijas sociāldemokrātiem, kaut gan atbalsta daudzas sociāldemokrātijas idejas sociālajā sfērā. Interesanti, ka Satversmes aizsardzības biroja izdotajā grāmatā par Latvijas izlūkdienesta vēsturi tevis piesauktais Bruno Kalniņš minēts kā divu Latvijai naidīgu lielvaru - nacisitiskās Vācijas un komunistiskās Krievijas - vienlaicīgs aģents. Tāda lūk morāle un tādi tikumi.

PSRS piesaukšana pietiekami skaidri liecina, no kurienes aug kājas tevis pārstāvētajām organizācijām. Kompartijai Atmodas laikā ar tautas frontes un vēlāko varas partiju starpniecību izdevās pietiekami stabili iesēsties formāli atjaunotās Latvijas vadībā. Tieši komunisti izzaga Latviju (skatīt lielākās daļas Latvijas politiķu un miljonāru PSRS laika "varoņdarbus"), un tagad, kad tauta šajā butaforiskajā komunistu valstī ir vīlusies, sarkanās žurkas atkal lien virszemē, lai atgrieztu mūs "matuškas" klēpī (Ak, šīs Šlesera un Grūtupa/Šķēles aktivitātes...)

Bet tas jums neizdevās toreiz un neizdosies arī šoreiz. :)

pirms 9 gadiem, 2010.01.11 19:50

Lietotāju raksti