Lūdz palīdzību jelgavnieces Ketijas ārstēšanai 2

Bezrūpīga bērnība Ketijai noslēdzās septiņu gadu vecumā. Un nevis tāpēc, ka viņa sāka iet pirmajā klasē. Uz skolu viņa skrēja ar prieku. Vienkārši septiņu gadu vecumā Ketiju negaidīti piemeklēja dīvaina slimība – meitene sāka ātri nogurt, pasliktinājās kustību koordinācija un gaita, viņai kļuva grūti turēt līdzsvaru, viņa sāka krist uz līdzenas vietas, pasliktinājās runa.

Pārbiedētie vecāki devās pie ārstiem. Divus gadus neviens nesaprata, kas tā par kaiti. Diagnoze tika uzstādīta tikai Vācijā. Viņai atklāja smadzenīšu atrofiju, ataksiju, ar ko saskaras tikai viens bērns no 50 000. Slimība Latvijā ir tik lielā mērā nezināma, ka tā pat nav iekļauta oficiālajā reto slimību sarakstā.

Tagad Ketijai ir 13 gadu. Viņa ir augumā neliela, tieviņa un ar skumjām acīm. Agrāk Ketijai ļoti patika dejot, taču tagad viņa staigā, balstoties uz staiguļiem. Pat zīmēt viņai ir grūti – pirksti neklausa. Viņa mācās Jelgavas 1. internātpamatskolā, kur ir radīti apstākļi speciāli bērniem ar īpašām vajadzībām, viņa apmeklē floristikas pulciņu. Un pastāvīgi cīnās par iespēju staigāt.

Ārsti pagaidām nezina, kā šo slimību ārstēt. Taču zinātne attīstās ātri, un Ketija tic, ka kādreiz atradīsies īstās zāles un viss mainīsies uz labo pusi. Bet pagaidām ir jātic un jāuztur fiziskais stāvoklis ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.

Ketija dzīvo Jelgavā. Kad viņa ar mammu atbrauc uz Rīgu pie ārstiem, pirmām kārtām viņa lūdz mammu aizvest viņu uz grāmatu veikalu. Ketija dievina lasīt. Tikko viņa beigusi lasīt angļu rakstnieka Maikla Bonda pasaku par lācēnu, vārdā Padingtons. Lācēns iekļūst bezizejas situācijās, bet blakus vienmēr atrodas cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt. Ketija visus šos stāstus attiecina uz sevi – viņai arī ir ļoti grūti paveikt visvienkāršākās darbības, un bez apkārtējo palīdzības neiztikt. Meitenei patīk šī grāmata, tā stāsta par to, ka labestība – tas nav mīts.

Ketija ir pilsētas bibliotēkas «pastāvīgais klients». Viņai arī pašai patīk sacerēt stāstus. Kas zina, varbūt viņa kļūs par rakstnieci... Viņai ļoti patīk arī mūzika. Īpaši Laura Reinika dziesmas, un vismīļākā ir dziesma «Es skrienu», jo tajā ir cerība.

Ketijai ir ļoti grūti staigāt. Esot tādai diagnozei, ir nepieciešama pastāvīga rehabilitācija. Kursu, ko apmaksā valsts, var saņemt reizi divos gados. Lai slimība neprogresētu, tas nav pietiekami. Ja visu šo gadu laikā vecāki nevestu meiteni uz fizioterapijas nodarbībām, atdodot visu naudu, spēkus un laiku, tad, visticamāk, Ketija tagad gulētu gultā. Taču ģimene dara visu iespējamo, un tagad tai ir nepieciešama mūsu palīdzība.

Ārsti iesaka rehabilitācijas kursu rehabilitācijas centrā «Poga», izmantojot robotu staigāšanai «G-EO System» un citus mūsdienīgus aparātus. Pēc izietā terapijas kursa Ketijai uzlabojās stabilitāte stāvot un arī parādījies lielāks dzīvesprieks un fiziskā noturība. Ketijai uzlabojies emocionālais stāvoklis, meitene ar prieku piedalījās nodarbībās. Uzlabojusies kustību kvalitāte, viņa drošāk ceļas kājās, kā arī biežāk notur muguru taisnu pozīcijā stāvus un sēdus. Gaita kļuvusi stabilāka, garāku attālumu var noiet bez pieturēšanas.

Kompleksās rehabilitācijas kurss 2017. gadā maksā 5170 eiro. Līdz rītdienai Ketijas atbalstam vēl darbojas radio «Baltkom» raidījuma «Zaļā lampa» labdarības tālrunis 90006383 (1,42 eiro). Ketijai var ziedot arī fonda «ziedot.lv» kontā.



Olga Avdeviča, raidījums «Zaļā lampa» (radio «Baltkom» un ziedot.lv labdarības projekts)

Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Priekšlikums

Slimiem bērniem jādod nauda no budžeta, bet deputātu algām varam ziedot, izmantojot tālruņus un ziedot.lv!

pirms 8 mēnešiem, 2017.02.21 09:08

Lietotāju raksti