Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Meklējot vainīgo 4

Daudzi lasītāji droši vien jau zina, ka viens no maniem galvenajiem darbiem Latvijā ir regbija komandu trenēšana. Strādāju ar vairākām un visās esmu pamanījis vienu un to pašu problēmu, kura, manuprāt, ietekmē latviešu dzīvi arī kopumā.

Zinu, kas šis ir nepopulārs viedoklis un tomēr – uzskatu, ka šejieniešos valda negatīvisms un gatavība vainot visus, izņemot sevi. Šķiet, ka neviens nevēlas un nav arī gatavs pacelt roku un atzīt, ka ir pie vainas, ja pieļauta kāda kļūda.Mēģināšu izmantot piemēru no regbija. Viena no galvenajām darbībām tajā ir bumbas piespēle un notveršana. Saskaņā ar noteikumiem, ja spēlētājs bumbu izlaiž no rokām un tā nokrīt zemē, to piešķir pretiniekiem. Spēlējot regbiju Jaunzēlandē, esam iemācījušies, ka abi – gan tas, kurš bumbu nav kārtīgi piespēlējis, gan tas, kurš to nav noķēris, to atzīs.Taču ne Latvijā. Abi rāda ar pirkstu viens uz otru, kliedz un neuzskata, ka arī pašam ir jāuzņemas vaina kļūdas pieļaušanā. Spēlei atsākoties, abu neapmierinātība aug, saspēle kļūst vēl sliktāka un nekas nav atrisināts. Ja spēlētāji būtu vienkārši piekāpušies un sapratuši, ka arī paši kļūdījušies, domāju, tālāk veiktos labāk. Domāju, ka analoģija ar sportu atspoguļo plašākas problēmas, kas pašlaik skar Latviju. Protams, runa ir par recesiju. Interesanti, ka neviens cilvēks, kuru esmu Latvijā saticis, vēl nav izteicies, ka arī pats ir kaut daļēji vainojams tajā, ka Latvijas tauta iebraukusi milzu parādos. Cilvēki krīzē vaino citus, bet savu dalību neatzīst. Kaut vai tie, kuri piedalījās lepnu mašīnu un jaunu māju pirkšanas sacensībā. Neviens viņiem to nelika darīt. Tomēr tagad, nespēdami nokārtot maksājumus, viņi vaino citus, lai gan šāda rīcība nepalīdz centienos tikt uz priekšu.Krīzes taču ir bijušas arī iepriekš. Mācieties no savām kļūdām un dzīvojiet tālāk. Bija taču labi arī, pirms nopirkāt jauno auto vai platekrāna televizoru, tad kāpēc tie bija vajadzīgi? Sevis un savas rīcības izvērtēšana nāktu par labu un palīdzētu uzņemties atbildību par pašreizējām grūtībām tā vietā, lai sēdētu un kaut ko gaidītu, vainojot pārējos. Blaming someone elseAs most of my regular readers know, one of my main jobs here is working as a rugby trainer. After taking trainings with various teams, there is one glaringly obvious fault I have noted in all teams, and it is something that I believe effects Latvians in life as a whole as well. I know that this will certainly not be a particularly popular opinion, but it is the negativity that exists in people here and the readiness to blame things on everyone but themselves. No one seems willing, nor prepared to put their hand up and accept that they have had a role to play in mistake being made.  Here I will attempt to use an example from rugby. One of the key factors of rugby is the passing and catching of the ball. A large percentage of the time, if the ball is dropped, the ball will be awarded to the opposition. Growing up playing rugby in New Zealand, we would accept that, both the passer of the ball and the catcher of the ball had a part to play in the mistake being made so both players would shoulder the blame, pat each other on the back and move on.  Not here in Latvia. Both will turn to each other, point their fingers at each other, yell at the other and refuse to accept that they may have had a part to play in the mistake being made, subsequently also seeing the game or drill slow down. Ultimately as the game goes on they grow more and more frustrated with each other and the passing gets worse so nothing is resolved. If they could have just both accepted, for right or wrong, that they had a part to play in the original mistake, I believe they would ultimately be better off. It is about looking for the positives from a negative situation. I believe this sporting analogy holds resonance over the wider problems currently affecting Latvia. I am talking off course, about the recession. It is interesting that not one person who I have yet met in Latvia is personally willing to take any responsibility for any part they may have played, no matter how small or large, in seeing Latvia as a nation move into massive debt. Everyone is willing to blame the crisis on someone else, while no one is willing to accept their own role in getting themselves into their current situation.For example, people that raced out to buy lavish new cars and houses. No one told them that they had to go buy a new house or a new Mercedes Benz. Now that they can not meet the re-payments they are blaming it on everyone else, something that I can not see as being conducive in attempts achieve anything positive. The crisis has happened.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

latvānis

Mums latviešiem visgrūtāk ir atzīt patiesību par sevi! Īpaši tad, kad patiesībā esam kaili. Daudz vieglāk ir meklēt kādu vainīgo.. Tāda nu mēs tauta esam, verdziska un kompleksaina...

pirms 9 gadiem, 2010.02.24 20:24

Pampa

Pilnīgi piekrītu. Tāda nu ir mūsu menatalitāte, tur neko nevar darīt. Briesmīgi mums negribas justies vainīgiem un atzīt savas kļūdas, vienmēŗ gribam būt tie labie un pareizie.

pirms 9 gadiem, 2010.02.24 16:39

Skats no malas

vienmēr ir tiešāks.
Ar jaunajiem runājot pāris gadus atpakaļ nemaz nedrīkstēji ieteikties, ka aizņematies svešu naudu, bet atdosiet savējo. Viņiem vajadzēja visu un uzreiz. Ja dzīvoklis varbūt tiešām bija vajadzīgs (tā Latvijā ir problēma no pēckara gadiem, ka dzīvot lielāko tiesu pienācās ļoti saspiesti, tad šo dzīvokli vajadzēja arī augstākā līmenī iekārtot un mašīnu arī to lepnāko. Tagad tiešām visi vainīgi, bet ne paši

pirms 9 gadiem, 2010.02.24 08:52

Lampa

Piekrītu Džaredam! Jo sevišķi savas vainas neapzināšanās šķiet absurda un tiešām smieklīga, kad pat pa televīziju rāda kādu ģimeni lepnā lielā mājā, kas nopirkta, abiem strādājot treknajos gados nepastāvīgus darbus un uzņemoties pārāk lielas saistības bez jebkādas atbildības. Bet šie cilvēki nesaprot, ka paši rīkojās neapdomīgi, tikai lamā valdību un visus citus, ko vien var, bet tikai ne sevi... Un, redziet, valstij vēl viņi jāatbalsta! KĀPĒC? Paši kļūdījāties, pašiem arī tas jāatzīst un situācija jārisina, kā nu var.

pirms 9 gadiem, 2010.02.23 13:47

Lietotāju raksti