Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nākotne meklējama pašu valstī 3

Par Latvijas ražošanas attīstību un nākotni tiek lauzts daudz šķēpu.

Vieni ieslīguši pesimismā un saka - viss sen jau izlaupīts vai pārdots ārzemniekiem. Otri sliecas ticēt izaugsmes iespējām. Es atbalstu otros. Ne tikai atbalstu, bet esmu visnotaļ optimistisks. Panākumu atslēga ir pašu radīti produkti.Pateicoties ES struktūrfondu līdzšinējam finansējumam, mūsu mašīnu un iekārtu parks ir salīdzinoši moderns. Cits jautājums - noslodze un rentabilitāte. Pēc statistikas datiem, izstrāde Latvijā uz vienu iedzīvotāju ne tuvu nav tāda, kāda tā varētu būt. ASV tā ir ~60 000 dolāru uz vienu strādājošo gadā, Latvijā - nepilni 35 000. Turklāt tie ir «uzpucēti» skaitļi, drīzāk šī attiecība ir 1:4 par sliktu mums. Protams, ir uzņēmumi, kas pārspēj pat ASV rādītājus, piemēram, «Grindex», «Lauma» vai «Liepājas Metalurgs».Kas ir to veiksmes pamatā? Kāpēc vieni pelna un attīstās, bet otri nīkuļo? Es redzu tikai vienu argumentu. Tā ir sava produkta esamība, kas atļauj uzplaukt ražotājam. Pelnoši ir uzņēmumi, kas ražo paši savu produktu. Daudz līdzekļu tiek ieguldīts pētniecībā, jaunu produktu izstrādē un uzņēmuma modernizācijā. Uzsvars tiek likts uz oriģinālo izstrādājumu, nevis detaļu ražošanu citiem uzņēmumiem.Kamēr Latvijā bija salīdzinoši zems darbinieku atalgojums, ļoti ienesīga bija ārvalstu pasūtījumu izpilde pēc pasūtītāja paraugiem, pašiem strādājot kā apakšuzņēmējiem. Taču viņu darbība ir Latvijas uzņēmumu lēna nāve. Vēl joprojām mūsu uzņēmēji brauc uz ārvalstu izstādēm diedelēt pasūtījumus, bieži vien piekrītot zemām cenām, lai atpelnītu izstādes un ceļa izdevumus, iegūtu nelielus apgrozāmos līdzekļus dzīvības vilkšanai. Lielie starptautiskie uzņēmumi diktē noteikumus, bet mūsu uzņēmēji spiesti strādāt ar ļoti niecīgu peļņas procentu. Nenoliedzu apakšuzņēmēju darbību kopumā. Tā var būt iespēja, sākot biznesu, kamēr ražošanā tiek ieviesti savi produkti, vai arī tad, ja paliek brīvas ražošanas jaudas.Mums jākļūst par situācijas noteicējiem Latvijas ražošanā. Mums jādiktē savi noteikumi. To varēsim darīt tikai tad, kad mums pašiem būs savi konkurētspējīgi produkti. Tad, kad ārzemnieki brauks pie mums un lūgs pārdot izstrādājumus. Latvijas vēsture ir pilna ar brīnišķīgiem piemēriem. Gadsimtu gaitā mūsu valstī ir ražoti kuģi un automašīnas, telefona aparāti un radio, fotoaparāti un lidmašīnas. Lai cik paradoksāli izklausās, tehniski tas ir iespējams arī patlaban. Spilgts piemērs ir OSCar automašīnas, par kurām jau ieinteresējies kāds starptautiskais autogigants. Jautājums - kur palicis mūsu līdumnieku, uzņēmēju gars?Inovācijas un izgudrojumi ir tie, kas var ļaut atdzimt Latvijas ražošanai. Kā labāko piemēru var minēt Inovāciju kausu, kas notiek jau otro gadu pēc kārtas. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, dalībnieku skaits audzis par 40 procentiem. Šogad ar saviem projektiem pieteicās 367 dalībnieki. Tas liecina par cilvēku ieinteresētību un valsts radošo potenciālu. Konkursā piedalās gan vienkārši ļaudis, gan zinātnieki ar grādu. Izgudrojumu spektrs - no sadzīves priekšmetiem līdz pat augsti tehnoloģiskiem izstrādājumiem. Tiek piedāvāti jauninājumi gan apkalpošanas jomā, gan būvniecībā, gan pilsētas satiksmes risinājumā.Šis ir brīdis, kad valstij galvenais atbalsts jāsniedz jaunu, inovatīvu produktu attīstībai un sērijveida ražošanas ieviešanai. Jāstimulē sadarbība starp izgudrotājiem, dizaineriem, pētniekiem, zinātniekiem un ražotājiem. Jālūdz veiksmīgie uzņēmumi dalīties pieredzē un stāstīt savus veiksmes stāstus. Valsts rokās ir tādi «ieroči» kā televīzija un radio. Vai tiešām iedzīvotāju labklājības vārdā nevienam nav ienācis prātā cildināt ražotājus, kuri sasnieguši labus rezultātus un atpazīstamību pasaulē? Kāpēc tik bieži plašsaziņas līdzekļos tiek runāts par to, kā būtu, ja būtu, bet tik reti tiek rādīti cilvēki, kuri kaut ko jau sasnieguši? Manuprāt, pienācis laiks politisko diskusiju klubus aizstāt ar radošu cilvēku, ražotāju un zinātnieku diskusijām par valsts nākotni.Vienu no attīstības instrumentiem mums iedevusi ES. Tie ir struktūrfondi. Atliek tikai jautāt - kur šie sen piešķirtie struktūrfondi kavējas? Vai tiešām jātērē vairāki gadi, lai izstrādātu prātam neaptveramus, ultra sarežģītus noteikumus, kuru izpildei jau pašā sākumā tiek ieteikts nolīgt konsultantu firmu, ar kuru jādalās finansējumā? Kurš ir nosvēris papīra tonnas, kas iztērētas atskaišu rakstīšanai? Kāds ir procentuālais naudas sadalījums starp fondu administrēšanas izdevumiem, konsultantu firmām un mērķauditoriju? Secinājums bēdīgs - ieguldījums fondu apgūšanā bieži vien nav adekvāts ieguvumam.Lai nu kā, uzņēmējiem pašiem vien jāstrādā. Pašiem produkti jāizdomā, jāievieš ražošanā un jāpārdod. Neviens, izņemot mūs pašus, nepalīdzēs. Mērķi un to sasniegšanas plāns jārada pašiem. Kļūsim reiz stipri gan garā, gan darbos! Leposimies ar to, ko esam sasnieguši paši, nevis ar to, cik naudas izdevies dabūt no ārpuses!

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Arī specs

Daiļrunātājs. Un vispār "nākotni" var ieraudzīt braucot no Jelgavas uz Dobeli.

pirms 11 gadiem, 2008.07.16 09:37

Ozols

Rodas iespaids, ka autoram nav īsti skaidrs, kas ir ražošana un kas ir produkts. Ražošana ir ne tikai rūpniecība, par ko iet runa rakstā. Ražošana ir arī lauksaimniecība, zvejniecība, būvniecība un enerģētika. Produkts tiek radīts ne tikai ražošanas nozarēs, bet arī pakalpojumu nozarēs. Atšķirība ir tāda, ka ražošanas nozarēs radītajam produktam piemīt materiāla daba, bet pakalpojumu nozarēs - nemateriāla daba (piemēram, izglītībā - zināšanas un prasmes, medicīnā - veselība, tirdzniecībā - iespēja iegādāties vajadzīgo lietu u.tml.) Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka ražošanas nozares ir labākas vai sliktākas nekā pakalpojumu nozares. Cita lieta, ka šobrīd Latvijā ir pārāks liels īpatsvars spekulatīvajiem darījumiem, kas, starp citu, var notikt ne tikai pakalpojumu nozarēs, bet arī ražošanā, piemēram, lauksaimniecībā (dīvana zemnieki) un būvniecībā.

pirms 11 gadiem, 2008.07.13 16:37

kakaa

izklausaas jau skaisti, tachu dziivee ir savaadak, ne taa?
cik uznjeemumi nodarbojas ar razoshanu, cik nodarbojaas pagaajushajaa gadaa? kaada ir statistika?

pirms 11 gadiem, 2008.07.11 16:04

Lietotāju raksti