Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Neatliekamā medicīniskā palīdzība: Līgojot ievērojiet mērenību

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi ik gadu Līgo svētku laikā saskaras gan ar pieaugošu izsaukumu skaitu, gan dažāda smaguma traumu gadījumiem, tāpēc aicina iedzīvotājus svētku dienās būt piesardzīgiem un visās aktivitātēs ievērot mērenību, bet gadījumā, ja notikusi nelaime, savlaicīgi meklēt mediķu palīdzību.

Nereti Līgo svētku svinēšana tiek organizēta lauku mājās, privātmājās un vasarnīcās, kas var atrasties nomaļās, grūti piebraucamās vietās. Tādēļ aicinām svinētājus vienmēr noskaidrot māju (vai citas svinību vietas) precīzu atrašanos, lai vajadzības gadījumā izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai kādu citu operatīvo dienestu, jūs precīzi un ātri spētu aprakstīt savu atrašanās vietu un saņemtu nepieciešamo palīdzību.Liela daļa nelaimju, kas notiek uz ceļa un kā rezultātā nereti ļoti smagi cieš cilvēki, ir saistīti ar braukšanu alkohola reibumā. Alkohola ietekmē cilvēka refleksi ir traucēti, atslābst muskulatūra, samazinās koncentrēšanās spēja un cilvēks nespēj adekvāti reaģēt uz to, kas notiek uz ceļa, tādēļ aicinām Līgosvētkos atturieties no stipro alkoholisko dzērienu lietošanas, bet citus alkoholiskos dzērienus lietojiet ar mēru. Reibumā nekādā gadījumā nesēdieties pie automašīnas stūres, nebrauciet ar motociklu, motorolleru un riteni.  Ik gadu vasaras periodā ātrās palīdzības mediķi saņem izsaukumus pie cilvēkiem, kuri vai nu alkohola ietekmē vai aiz pārdrošības peldoties nezināmās peldvietās, lec «uz galvas», met salto no laipām un gūst smagas galvas, mugurkaula un kakla skriemeļu traumas. Vairumā gadījumu šīs traumas pārdrošniekiem var radīt invaliditāti uz mūžu. Tāpēc NMP dienesta mediķi iesaka lieki neriskēt un nelēkt ūdenī no augstuma. Tāpat NMP dienesta mediķi atgādina, ka nav ieteicams iet peldēties naktī, peldēties vienam pašam, kā arī alkohola reibumā un nezināmās peldvietās. Udenskrātuvju tuvumā ne uz mirkli neatstājiet bez uzraudzības bērnus! Jāņi latviešiem nav iedomājami bez ugunskura kurināšanas, tomēr šī tradīcija prasa ievērot īpašu piesardzību. Ugunskura aizdegšana, lejot tajā benzīnu vai citus degmaisījumus, bieži vien beidzas ar nopietniem apdegumiem vai pat traģiskām sekām. Īpaši jāuzmana ir bērni, kuri pieaugušo nepieskatīti, ugunij mēdz pieiet pārāk tuvu, vai, atdarinot pieaugušos, lej tajā degmaisījumus, kas atstāti turpat pie ugunskuriem un griliem. Ļoti piesardzīgiem ir jābūt gan pieaugušajiem, gan bērniem, izpildot Jāņu nakts rituālu – lēkšanu pār ugunskuru, jo nereti līgotāji ir lietojuši alkoholu un nespēj aprēķināt savus spēkus - lēcējs var ielēkt vai iekrist tieši ugunskurā un gūt smagus apdegumus.Ja nelaime tomēr notikusi un aizdedzies apģērbs, cilvēks jānogāž zemē un liesma nekavējoties jādzēš. Cietusī vieta nekavējoties jāatdzesē ar vēsu, tekošu ūdeni, taču, tā kā līgotajiem, kuri svētkus svin pie dabas, ūdens no krāna parasti nav pieejams, noderīgs būs jebkāds vēss ūdens spainī, bļodā vai no minerālūdens pudelēm, kas ir labāk nekā atstāt cietušo vietu neatvēsinātu. Ja gūtais apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu vai apdegusi seja, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī gadījumos, kad apdegums ir mazāks par cietušā plaukstu, ieteicams konsultēties ar mediķi.Dodoties jāņuzāļu meklējumos, atcerieties, ka pļavās un mežmalās jums var piesūkties ērces. Tādēļ apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces zem tā nevarētu pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, apģērba augšdaļa jāliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas, un tās iespējams savlaicīgi notraukt. Rūpīgi pārbaudiet, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. No ērcēm arī jāuzmanās, nesot mājās jāņuzāles.Ja piesūkusies ērce, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Noņemot ērci, to nedrīkst saspiest - satveriet ērci ar pinceti pēc iespējas tuvāk snuķītim un ceļot uz augšu izvelciet. Ja nav pincetes, var izmantot diegu, to apsienot ap ērces snuķīti un, velkot aiz abiem galiem, ērci noņem.Augu ziedēšanas laikā aktīvi ir dažādi insekti – bites, lapsenes, kamenes un irši, kuru dzeloņi var radīt nepatīkamas sajūtas koduma vietā un dažkārt pat izraisīt smagas, dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas un šoka stāvokļus. No bišu, iršu un lapseņu dzēlieniem visvairāk ir jāuzmanās tiem, kuri cieš no alerģijām. Visbīstamāk, ja insekts iedzeļ galvas apvidū, limfmezglos, elpošanas ceļos. Pēc kukaiņu dzēlieniem cilvēkam var paaugstināties temperatūra, parādīties pampums, paātrināties sirdsdarbība, var sākties alerģiskas reakcijas un dažkārt steidzami nepieciešama ārsta palīdzība. Lai izsargātos no šo kukaiņu dzēlieniem, atcerieties, ka tiem garšo saldas lietas. Vienmēr, īpaši brīvā dabā, pirms ēšanas un dzeršanas apskatiet vai uz augļa, ogām un glāzē ar dzērienu nav lapsene vai bite. Sevišķi bīstami, ja tiek iedzelts mutes dobumā, tas var apdraudēt cilvēka dzīvību, jo piepampstot koduma vietai cietušais var nosmakt.Ja lapsene, bite vai irsis ir iedzēlis un sākas nopietnas alerģiskas reakcijas, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja iedzelts ir mutes dobumā, līdz mediķu atbraukšanai cietušajam jādod sūkāt ledus gabaliņš vai dzert auksts ūdens. Lai mazinātu pietūkumu, sakosto vietu var dzesēt arī no ārpuses, liekot klāt aukstas kompreses. Ja jums ir alerģija, ņemiet uz svētku vietu līdzi ārsta rekomendētos medikamentus alerģijas mazināšanai, brīdiniet arī draugus par iespējamo alerģiju no kukaiņu dzēlieniem.  Vasaras periodā aktīvi ir arī citi insekti – odi, pret tiem aicinām laikus iegādāties aizsarglīdzekļus, kas nopērkami aptiekās un citās tirdzniecības vietās. Īpaši no odiem aicinām pasargāt mazus bērnus, izvēloties apģērbu, kas pēc iespējas vairāk nosedz ķermeni, galvā liekot cepuri vai lakatiņu, kā arī nodrošinoties ar moskītu tīkliem (bērniem ratiņos, mājas logiem u.c.).Iegādājoties pārtikas produktus svētku galdam, pārliecinieties – vai ēdienam nav slikta smarža, neraksturīgs izskats, vai nav beidzies derīguma termiņš. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti.Gatavojot gaļu, zivis un arī vistas gaļu, atcerieties, ka tikai kārtīgi izcepta (sagatavota) gaļa pasargās no saslimšanas.Pagatavotais ēdiens jāuzglabā piemērotā temperatūrā, lai tas nebojātos, jo rasola bļoda vai cita pārtika, kas visu Jāņu nakti nostāvējusi uz galda, nav labākā brokastu izvēlē pēcjāņu rītā. Pārtiku uzglabājiet ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai tā nebojātos.Lietojot nekvalitatīvus vai nepareizi uzglabātus pārtikas produktus, var saindēties ar pārtiku vai inficēties ar salmonelozi, dizentēriju u.c. Ja parādās šādas saslimšanas pazīmes – slikta dūša, vemšana, caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra – meklējiet mediķa palīdzību.Ievērojiet personīgo higiēnu, mazgājiet rokas pirms ēdiena sagatavošanas un ēšanas, atcerieties to arī cepot gaļu brīvā dabā, kur ūdens pieejamība ir ierobežota.Ja svētku dienās laiks būs silts un saulains, jāuzmanās no karstuma dūriena jeb pārkaršanas, kas var piemeklēt tos Jāņabērnus, kuri plāno ilgstoši uzturēties ārā, kā arī tos, kuri sildīsies pirtīs.Karstuma dūriena pazīmes ir galvassāpes, slikta dūša, sārta, karsta āda, apjukums, reibonis, vemšana, vājums, neadekvāta uzvedība, var iestāties arī bezsamaņa.Pārkaršana vairāk apdraud bērnus un vecus cilvēkus, kā arī tos, kuriem ir palielināts ķermeņa svars un kuri slimo ar dažādām hroniskām saslimšanām.Ja cilvēkam parādās kādas no minētajām karstuma dūriena pazīmēm, jāizsauc ātrā palīdzība.Uzturoties ārā tiešos saules staros, ieteicams apsegt galvu ar cepuri vai lakatiņu un nodrošināties ar dzeramo ūdeni, lai izvairītos no pārkaršanas.Ejot meklēt papardes ziedu, jāpatur prātā, ka prezervatīvi pasargā ne vien no nevēlamas grūtniecības, bet arī no inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām slimībām, tajā skaitā HIV/AIDS. NMP dienesta mediķi vēl visiem jaukus Jāņus un atgādina, ka paši esam atbildīgi par savu un savu bērnu veselību un drošību.NMP dienesta Komunikācijas nodaļa

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti