Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nepazaudēsim savas zvaigznes!

Pašreizējie gadi zīmīgi ar lielām pārmaiņām valstī, cilvēku attiecībās, to morālē un vadošo partiju ķildām, kas, graujot valsts saimnieciskos, politiskos un finansiālos pamatus, rada arī nesaskaņas un nesaticību ģimeņu un draugu attiecībās.

Šodien galvenais ir finansiālais nodrošinājums, nauda un vara. Steigā cenšoties iegūt augstākus amatus, aizmirstam rūpes par vecajiem cilvēkiem, veselību un mūsu maiņu - jaunatni, tās morālo stāju, pārprasto visatļautību un patriotisko audzināšanu, jo Latvijas vēsturi skolās nemāca. Ir plaša informācija par jauno filmu «Rīgas sargi», ko varam noskatīties Rīgas un vēl vairāku pilsētu kinoteātros. Lai to varētu redzēt visā Latvijā, neatļauj biznesa intereses. Tas pats sakāms par Briselē demonstrēto filmu «Padomju stāsts», ko arī laikam mēs neredzēsim. Te vairāk būs svarīga politika, kas neļaus iepazīties ar komunisma nežēlībām, imperiālistiskajām tieksmēm visas pasaules iekarošanā, sazvērestībā pret krievu un citām Austrumeiropas tautām. To visu mums aicina aizmirst un piedot. Mēs nedrīkstam par to atgādināt, kā to reizēm pat nepamatoti dara vācu nacisma upuri - ebreju tauta.Spilgts piemērs mūsu klusēšanai ir patriotiskā latviešu dzejnieka Leonīda Breikša traģiskais liktenis, kuram 8.aprilī varējām atzīmēt 100 gadu jubileju. Uzskatu, ka arī viņš ir nodots aizmirstībai. L.Breikšs pielīdzināms trīs patriotisku latviešu dzejniekiem, kas, līdzīgi trim zvaigznēm, brīvajā Latvijā spīdēja Brīvības pieminekļa virsotnē. Tie bija Vilis Plūdonis un Edvarts Virza, kuriem «laimējās» nomirt mīļotās Latvijas neatkarības pēdējos mēnešos. L.Breikšu 1941. gada 17. aprīlī čekisti varmācīgi apcietināja. Latvijā trakoja sarkanais terors. 14.jūnijā Breikšu dzīvoklī arestēja brāli Pēteri, bet Leonīds pēc pārciestajām mocībām un pratināšanām kopā vēl ar 3150 Centrālcietumā ieslodzītajiem 24.jūnija rītā devās savā Golgātas ceļā uz austrumiem. Rakstniekam Aleksandram Grīnam, pulkvedim Žanim Briesmam, Ernestam Brastiņam un citiem Latvijas patriotiem izpildīja nāves sodus. Miris bija Jānis Benjamiņš. Pēdējo reiz L.Breikšs redzēts 1942.gada rudenī... Nav zināma viņa nāves diena un iemesls. Pēc kādas nepārbaudītas liecības, Leonīds Breikšs gājis bojā no čekista lodes Saratovas cietumā.Mūsu brīvības un vienotības dziesminieka patriotiskie dzejoļi daudzi pārkļuvuši par tautā dziedātām dziesmām, no kurām «Svēts mantojums» pielīdzināms dziesmai, kas dziedama pēc Tautas lūgšanas.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti