Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No Baltijas ceļa līdz Baltijas ugunskuriem

Pagātnē jau Baltijas tautu atmodas sākums, kas vienlaikus satricināja lielās PSRS nedalāmības pamatus. Jau izaugusi pirmā brīvā paaudze un nostiprinājies valstiskums ar savām politiskajām un ekonomiskajām problēmām. Tomēr 23.augusta sakarā, kas uzdzen atmiņdrebuļus, aizvien vērts atgādināt dažus notikumus tepat Baltijā, 1989.-1991.gadā.

1989.gada 11.-12.augustā notika Baltijas Padomes zinātniskā konference, kuras tēma - «1939.gada augusts un Baltijas valstis». Tapa aicinājums 23.augustā rīkot akciju «Baltijas ceļš», pieprasot Hitlera-Staļina paktu un tam sekojošo Baltijas tautu aneksiju atzīt par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža. Baltiešu atsaucība izvērtās neaprakstāmi liela: 23.augustā laikā no pulksten 18.30 līdz 19.15 vienā pulsā saslēdzās igauņu, latviešu un lietuviešu rokas Tallinas - Rīgas - Viļņas lielceļos. Tūlīt sekoja PSKP Politbiroja un Mihaila Gorbačova paziņojums «Par stāvokli Baltijas padomju republikās» ar militāriem un ekonomiskiem draudiem. Taču nesnauda Igaunijas un Latvijas Tautas frontes, Lietuvas «Sajūdis» un šo organizāciju izvirzītie PSRS Augstākās padomes deputāti. Sanāca šo valstu politiski represēto personu apvienotais kongress. Visbeidzot, kaut negribīgi, PSRS Tautas deputātu kongress pieņēma rezolūciju, kas nosoda un atzīst par spēkā neesošiem 1939.gada sarunu slepenos dokumentus.Abpusējā, dažbrīd dramatiskā Baltijas nacionālpolitisko un PSRS okupācijas spēku konfrontācijā pagāja 1990. gads un 1991.gada pirmā puse. Turpinājās PSRS agonija un ar to saistītais militārais un politiskais terors, vienlaikus tapa Baltijas valstu neatkarības pamati. PSRS militāristus Baltijā nosodīja NATO. Baltijas valstisko neatkarību atbalstīja ASV. Igaunijas, Latvijas tautas fronte un Lietuvas «Sajūdis» nolēma 23.augustā rīkot akciju «Liesmojošais Baltijas ceļš».Taču 19.augustā notika PSRS valsts apvērsums, un arī Latvijā varu pārņēma tā sauktā Valsts Ārkārtas komiteja. Rīgā sāka uzdarboties armijas desantvienības un OMON, ieņemot TV, radio un sakaru centrus. Augstākā padome 21.augustā pulksten 13.10 pasludināja Latvijas neatkarību.Latvija beidzot brīva! Pirmā tās neatkarību atzīst mazā Islande. Savstarpēji to dara visas trīs Baltijas valstis. Vakarā deg ugunskuri «Liesmojošajā Baltijas ceļā».Jelgavas novada politiski represēto klubs «Staburadze», pavadot «liesmotajā ceļā» jelgavniekus, sapulcējās Svētbirzē. Pie upuru piemiņas akmens pievakares vējā atraisījās treji Baltijas karogi. Tad, pulcējušies pie iepriekš sarūpētā ugunskura, sadevāmies rokās un solījām: «Zem šiem karogiem, pie šīm liesmām ik gadu šajā laikā un vietā mēs sanāksim apliecināt savu tautu, savu valsti un savu brīvību, kamēr vien senču gari nebūs lēmuši mūs saukt pie sevis!»Staburadzieši savu solījumu tur. Kaut senči daudzus aizsauc, pārējie sanāk un ik gadu iededz ugunskuru. Tas nav īpaši organizēts pasākums. Te nāk katrs par sevi, lai satiktos pie brīvības mūžīgajām dzirkstīm. Svētbirzes bērzi šīs dienas piektajā pēcpusdienas stundā savus zaļos vārtus atvērs ikvienam sirdstīram viesim.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti