Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nodokļu reformu krustcelēs

Valdošie politiķi nolēmuši veikt vienas no vērienīgākajām nodokļu reformām, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Nodokļu reformu plāni skar gan pievienotās vērtības (PVN), gan iedzīvotāju ienākumu, gan arī akcīzes nodokli. Pamatojums vienkāršs – ekonomiskās lejupslīdes iespaidā valstij trūkst budžeta līdzekļu, ko paredzēts kompensēt ar kopējā nodokļu sloga paaugstināšanu. Kādu iespaidu reforma atstās uz darba ņēmējiem, tas valdošos politiķus interesē maz – jo vienkāršāka (lasi: prastāka) atbilde pastāvošajām problēmām, jo mazāk raižu. Diemžēl ar šādu attieksmi grūti sagaidāms pozitīvs rezultāts. Mums nepieciešami alternatīvi risinājumi.

Valdošie politiķi nolēmuši veikt vienas no vērienīgākajām nodokļu reformām, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Nodokļu reformu plāni skar gan pievienotās vērtības (PVN), gan iedzīvotāju ienākumu, gan arī akcīzes nodokli. Pamatojums vienkāršs – ekonomiskās lejupslīdes iespaidā valstij trūkst budžeta līdzekļu, ko paredzēts kompensēt ar kopējā nodokļu sloga paaugstināšanu. Kādu iespaidu reforma atstās uz darba ņēmējiem, tas valdošos politiķus interesē maz – jo vienkāršāka (lasi: prastāka) atbilde pastāvošajām problēmām, jo mazāk raižu. Diemžēl ar šādu attieksmi grūti sagaidāms pozitīvs rezultāts. Mums nepieciešami alternatīvi risinājumi.Valdības pārstāvju sniegtie aprēķini liecina – paaugstinot pievienotās vērtības nodokļa likmi no 18% līdz 21%, kā arī no 5% līdz 10% palielinot un vēl striktāk ierobežojot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, valsts budžetā papildu ieplūdīs 288 miljoni mūsu – nodokļu maksātāju līdzekļu. Tie ir ne tikai tie līdzekļi, ko sabiedrības turīgākā daļa tērē ekskluzīvām automašīnām, dārgiem apģērbiem un ekstravagantām izklaidēm, bet arī (un galvenokārt) vienkāršo iedzīvotāju tēriņi par pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem. Turpinoties divciparu inflācijai strādājošo atalgojuma samazinājuma un pieaugoša bezdarba ēnā, arvien lielāku iedzīvotāju izdevumu daļu veido tieši pārtikas iegāde un komunālo pakalpojumu apmaksa. Šajā situācijā valdošie politiķi izdara „lāča pakalpojumu” ikvienam no mums, veicinot pārtikas preču cenu pieaugumu un mūsu pirktspējas samazināšanos. Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Latvijā – RIMI veikalu tīkls – jau paziņojis par cenu pieaugumu atbilstoši nodokļu likmju pieaugumam.Prognozējams cenu pieaugums arī ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā, kanalizācijas pakalpojumiem, sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem, kam 5% PVN likmes vietā turpmāk tiks pielietota 21% PVN likme. Šādi jaunieviesumi attieksies arī uz ieejas maksu sporta pasākumos un kinoizrādēs. Pat apbedīšanas pakalpojumu PVN likme turpmāk tiks pielīdzināta luksuss precēm.Neizbēgumu iespaidu uz vispārēju cenu pieaugumu atstās būtisks akcīzes nodokļa pieaugums degvielai (bezsvina benzīnam par 18%, dīzeļdegvielai un petrolejai – par 21,2%, svinu saturošam benzīnam – par 1%, sašķidrinātajai naftas gāzei – par 3,4%), sadārdzinot izejvielu, produktu un preču piegādes izmaksas. Šādā situācijā vājš mierinājums ir valdības piedāvātais ienākuma nodokļu samazinājums no 25% līdz 23%. Savukārt, kā pieaugošu cenu un nodokļu apstākļos plānot ģimenes budžetu, atstāts mūsu pašu ziņā.Lai pārvarētu pašreizējo situāciju, nepietiek ar vienkāršotiem lēmumiem. Nodokļu reformām jāņem vērā visas sabiedrības intereses. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kad samazinās iedzīvotāju pirktspēja, nepieciešams atvieglot pirmās nepieciešamības preču iegādi. Pārtikas precēm un komunālajiem pakalpojumiem jāpiemēro samazināta PVN likme, palielinot to ekskluzīvām precēm un pakalpojumiem. Valdošajiem politiķiem būtu ne tikai jāmeklē iespējas kā ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus, bet arī – kā attīstīt lejupslīdē iestrēgušo valsts ekonomiku. Nepieciešams diferencēt iedzīvotāju ienākumu nodokli, ļaujot iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem piemērot zemāku nodokļa likmi. Šāds lēmums samazinātu arī darbaspēka izmaksas uzņēmumos – stimulējot jaunu ekonomisko izaugsmi. Jauniem uzņēmumiem jāpiemēro nodokļu atlaides, atvieglojot jaunu kompāniju dibināšanu un darbavietu veidošanu. Rodami arī citi risinājumi ekonomikas atveseļošanai. Pagaidām valdības „rūpes” par kādu no uzņēmējdarbības sfērām izpaudušās vienīgi ar PVN likmes paaugstināšanu viesu izmitināšanas mītnēm. Kā norāda nozares eksperti – šīs reformas atstās graujošu ietekmi uz tūrisma industriju Latvijā. Diemžēl pagaidām varam novērot vienīgi labējo politiķu donkihotisku cīņu ar problēmu sekām, nevis to cēloni.Ivars JakovelsLSDSP Jelgavas organizācijaspriekšsēdētāja vietnieks

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti