Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Okupants Medems nebija no grāfa Medema dzimtas 13

Jelgavas un apkārtējā reģiona vēstures aprakstos un diskusijās bieži nākas sastapt nekonkrētu informāciju, kas noved pie putrošanās un tukšiem mītiem novadnieku nostāstos saistībā ar kādu baronu Medemu, kurš 1919.gadā karoja pie bermontiešiem, bet Otrajā pasaules karā bija nacistu komandieris Jelgavas pilī.

Pārpratumi, pretrunas un mīti rodas tad, kad uzvārda dēļ šo cilvēku mēdz saistīt ar savulaik vietējo muižnieku grāfa Medema dzimtu. Nopietnos vēsturnieku tekstos gan diezgan skaidri noprotams, ka runa ir par dažādu dzimtu atvasēm, piemēram, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis savā grāmatā par Elejas pili pat tieši un skaidri piebilst, ka bermontiešu un nacistu virsnieks Medems nav grāfu Medemu radinieks. Tāpat acīgākam lasītājam būtu jāpamana atšķirīgie tituli - barons un grāfs.Taču daudzas vēsturiskā fona kopsakarības priekšstatu par šo personu padara miglaināku, kas pat tagad, interneta laikmetā, dažādās vietnēs noved līdz neapzinātai faktu falsifikācijai. To vairākkārt konstatējot, vēlējos akcentēt un kliedēt šo putrošanos.Karojošais brīvkungs (barons) MedemsStarp citu, gan 1919.gada, gan Otrā pasaules kara notikumos ir runa par vienu un to pašu personu - brīvkungu (baronu) Valteru Eberhardu fon Medemu (jeb - Walter-Eberhard Alexander Albert Freiherr von Medem (dzimis 1887.gada 4.maijā Līgnicā, Silēzijas pilsētiņā Polijas Dienvidrietumos, miris 1945.gada 9.maijā Prāgā, Čehijā).Lai būtu drošs, arī pats "pabūros" cauri publiskotajām Medemu ciltskoka detaļām, un atradu tikai apstiprinājumu dažu vēsturnieku jau rakstītajam. Neskaidrs būs priekšstats, ka viņš būtu cēlies no baltvācu Medemiem, un pilnīgi aplams ir pieņēmums, ka barons ir grāfu Medemu radinieks.No 1914.gada līdz 1918.gadam brīvkungs Valters fon Medems karoja 3.kalnu artilērijas pulka sastāvā, un 1918.gadā atradās Ungārijā ar pamatīgām raizēm par 9.novembra revolūciju Vācijā, ko pēcāk aprakstīja savā grāmatā "Rīgas iekarotājs" (Stürmer von Riga. Leipzig, 1935). Viņam rūpēja tikai Vācija. Atmiņās viņš citē kāda virsnieka solījumu: "Ja jau matroži 9.novembrī varēja atvest savu revolūciju no Vilhelmshāfenes uz Berlīni, mans brīvkorpuss panāks Vācijas drošību Baltijā".Latvijā viņi sākotnēji ieradās ar misiju padzīt boļševikus un sodīt to teroru (kāds Stučkas režīmā tiešām valdīja, arī Jelgavā). "Brīvkorpuss pašapzinīgi soļoja parādes maršā garām savam jaunajam komandierim, grāfam Golcam, Somijas atbrīvotājam, kuram nu bija jāatpestī Baltija," raksta Valters fon Medems.Personīgās leģendas veidošanaSavukārt maldus par tiešu radniecību ar baltvācu Medemiem var radīt šīs brīvkunga Medema rindas: "Vairāk kā 600 gadus vācu asinis Baltijā stāvēja vācu kultūras priekšpostenī. Ordeņa bruņinieki, parasti vecu Lejassaksijas dzimtu otrie dēli, nākuši no Marienburgas, apmetās Rīgā un Jelgavā un vēlāk palika par kungu kārtu savās Baltijas muižās. Labākie no vācu pilsonības ieradās ar Hanzas kogēm, radīja pārticību, radīja ziedošu pilsētu garīgo dzīvi un uzbūvēja krāšņas gotiskas ķieģeļu baznīcas un ģilžu namus Rīgā un Rēvelē. Baltijas literāti no Tērbatas universitātes devuši vāciskumam vērtīgus darbiniekus. Tomēr vācbaltu liktenis caur gadsimtiem palika būt par augstāk stāvošu kolonistu rasi, zemes iedzīvotāju tievu virskārtu."Viņš turpina: "Kapteinis domīgs jāja caur Kurzemi ar saviem vīriem. Viņā noslēdzās gadu simteņu ritums. Šeit, aiz lepnas pils nomelnējušajām mūra paliekām tika kārts viņa paša senču šūpulis, tās aizaugušajos parkos patika rotaļāties vecvecaimātei un viņas māsīca Elīza fon der Reke rakstīja vēstules dzejniekam Gētem uz Veimāru. Pa to pašu veco kara ceļu, pa kuru viņš ar saviem brīvprātīgajiem tagad devās, pret pagānismu ar krustu un zobenu cīnījās viņa 13.gadsimta bruņnieciskais sencis, lielkomturs Konrāds fon Medems. Krusta karš toreiz, krusta karš tagad!"*Pārsvarā kaislīgi un detalizēti aprakstīdams sava brīvkorpusa kaujas, kurās 1919.gada 22.maija triecienā atbrīvoja Rīgu no boļševikiem, viņš ar to savu grāmatu beidz, jo, kā redzams, arī 30.gados, kad starpkaru posmā strādāja par žurnālistu un redaktoru Vācijā, viņš nevēlējās atmiņu grāmatā atgādināt par pievienošanos bermontiešiem, par to sakāvi un visvairāk - par to, kā ar viņa līdzdalību tika demolēti bēgļu pamestie grāfa Medema īpašumi Elejā un Jelgavā.Grāfs Medems cietušā lomāKā lasām vēstures aprakstos, jau Pirmā pasaules kara laikā, 1915.gadā, nodedzināto Medemu Elejas pili pēc četriem gadiem atkal turpināja demolēt bermontieši, kuri tējas namiņā palikušo hercogienes Dorotejas skulptūru izmantoja par mērķi šaušanas treniņiem. No barona Medema sabiedroto vandālisma esot cietuši arī visi trīs Medemu nami Jelgavā - gan abas Medemu pilis Strauta ielā (tagad J.Čakstes bulvārī, aptuveni jaunā gājēju tilta apkaimē), gan "Villa Medem" nomalē, kur kādu laiku atradies bermontiešu štābs.Tas, ka grāfu īpašumi bez sevišķa iemesla tika postīti, akcentē faktu, ka tie nebija brīvkunga Valtera fon Medema īpašumi un ka viņam, iespējams, nerūpēja to liktenis, jo viņš zināja, ka grāfu dzimta nav viņa tiešie radinieki.Kas attiecas uz Medemu īpašumiem, pēdējais to apsaimniekotājs bija grāfs Pauls Medems, kurš 1918.gadā aizbrauca uz Vāciju, kur līdz mūža galam 1939.gadā dzīvoja Drēzdenē. Elejas muižu nacionalizēja valsts, izmaksājot atbilstošu kompensāciju, savukārt īpašumus, kurus viņš nezaudēja, grāfs atstāja dēliem - Pēterim un Frīdriham, kuri vēlāk no tiem atteicās, un grāfi Medemi Latvijā tā arī vairs neatgriezās, savukārt kareivīgajam baronam Medemam ar šiem īpašumiem nav nekā kopīga, izņemot līdzīgu uzvārdu un izņemot nacistu okupācijas režīma piešķirtos īpašumus kara laikā.Mēģināju radurakstos atrast Valtera Medema grāmatā piesaukto vecvecmāti, bet Kurzemes galma grāfu Medemu ciltskokā neizdodas atrast zaru, kurš no tādas paaudzes sievietes vestu pie brīvkunga (barona) Valtera Eberharda fon Medema.Radniecību kontekstā nākas konstatēt apstiprinājumu tam, ka - nekāda radniecība neapstiprinās. Pilnīgi nevienā grāfa (vēlāk - valstsgrāfa: reichsgraf) Medema dzimtas zarā nefigurē šā cilvēka vai arī tam līdzīgs vārds. Izmantoju arī iespēju ielūkoties kāda Medemu pēcteču attāla radinieka privātajā ciltskokā, kur redzami tieši Jelgavas-Auces-Elejas Medemu pēcteči pēc kara. Nekur nav atrodams Valters Medems.It kā ar to varētu aprobežoties un likties mierā, bet "miglu" paceļ dažādas spekulācijas un arī senāki vēstures fakti. Vienā ziņā barona grāmatā pieminētajiem senčiem ir zināma nozīme: viņa uzvārds - Medems - nav nejaušība, un viņš ir senākas Medemu saimes pēctecis, un šai saimē ir arī baltvācu grāfu dzimta.No Medemu izcelsmes vēsturesAttiecībā uz Medemu uzvārda senatni ir izdiskutētas norādes arī Vikipēdijā. Medemu izcelsmi lēš no Braunšveigas apkaimes Vācijā, un kā vecākais ar līdzīgu uzvārdu dokumentos 1240.gadā ir fiksēts - Oberth (Albert) de Medehem.Saistībā ar Teitoņu ordeni, Livonijas ordeni, Kurzemi un Zemgali Medemi minēti kopš 14.gadsimta, kas, iespējams, varētu būt grāfu Medemu zara priekšteči saistībā ar kādu Johanu fon Medemu no Vilces (Johann von Mehdem auf Wilzen).Medemu vēsturiskās saimes kontekstā grāfu dzimtā kā divas atsevišķas dzimtas tiek nodalītas viena tēva, Johana Frīdriha Medema (1722–1785), divu dēlu - pusbrāļu - ģimeņu pēcteči, un, kā apgalvo enciklopēdisti, kas apraksta visu Medemu saimi, starp abām grāfu dzimtām nav tiešu saišu ar vēl divām brīvkungu (baronu) dzimtām.17.gadsimtā veidojās arī divas brīvkungu Medemu dzimtas līnijas, kas vairāk bijušas saistītas ar Prūsiju nekā ar Baltijas zemēm. Kā vienas baronu līnijas aizsācējs minēts kāds Johann Freiherr von Medem, bet otras dzimtas sākumos fiksēts Eberhard Freiherr von Medem, kura pēcteči ir saimniekojuši arī Kurzemē, taču uz šiem baroniem neattiecās otras Medemu dzimtas grāfa un vēlāk valsts grāfa tituli un īpašumi, un no 18.gadsimta šie baroni Medemi ir Prūsijas galmā, prom no Kurzemes, ar militāras karjeras tradīciju līdz pat 19.gadsimta pēctecim Alexander Freiherr von Medem. Visticamāk tieši šā Prūsijas brīvkungu zara atvase bija Valters Medems.Tas liek secināt, ka savos memuāros par 1919.gadu, kurus Valters rakstīja jau būdams nacionālsociālistu partijā un propagandas eiforijā, iespējams, Prūsijas barons Medems savu pēctecību saistībā ar Kurzemes galma grāfu Medemu dzimtu ir uzsvēris simboliski, lai pastiprinātu savas misijas varenību un savu personīgo izredzētību. Gluži kā jebkurš latvietis līdzīgā propagandas vēstījumā sevi pavēstītu par dižo zemgaļu virsaišu Viestarda vai Nameja pēcteci vai tamlīdzīgi.Nacistu barons par "Zemgales hercogu"Tomēr grāfu dzimtas prombūtnē abu karu laikā šis barons Medems mēdza rosīties (bet ne saimniekot) pa grāfa Medema īpašumiem. Nacistu okupācijas laikā viņš sēdēja Jelgavas pilī, kur sapņoja par bijušās hercogistes teritoriju pārvaldīšanu, un tā kā bija paša Alfrēda Rozenberga protežē, tad viņam tādu sapņošanu neviens neliedza, un Vērmahta aprindās viņam bija pat tādas iesaukas kā "Zemgales hercogs" un tamlīdzīgas, par kurām zināja arī sabiedrībā. Arī tas varēja veicināt maldīgu priekšstatu par radniecību ar Kurzemes galma Medemiem.Vēl pirms savas grāmatas "Rīgas iekarotājs" izdošanas, jau 1933.gada maijā viņš iestājās Hitlera nacionālsociālistu partijā (NSDAP), bet jau decembrī tika iecelts par SA (Sturmabteilung - "brūnkreklu" triecienvienību) spēku pulkvedi (Standartenführer), bet jau Jelgavā 1942.gada janvārī - par SA virspulkvedi (Oberführer).Drīz pēc vācu karaspēka ienākšanas, Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs Alfrēds Rozenbergs, kurš līdzatbildīgs par NSDAP antisemītisma ideoloģijas un okupēto Baltijas valstu pārvācošanas plānu izstrādi, savu "skolnieku" baronu Medemu 1941.gada 25.jūlijā iecēla par Jelgavas Apgabala komisāru (Gebietskommissar von Mitau) ar rezidenci Jelgavas pilī, kurš neaizmirsa organizēt arī ebreju un čigānu slepkavošanu, un līdz gada beigām jau ziņoja, ka Jelgava no ebrejiem jau esot "attīrīta".Jelgavas pilī nacistu barons komandēja līdz pat 1944.gada jūlijam, kad, tuvojoties padomju karaspēkam, vadību ar vērtslietām evakuēja, bet pilsētas aizstāvēšanu atstāja komandanta Johana Flugbeila un kopš 1943.gada šeit izmitinātās 15.latviešu SS apmācības un papildinājumu brigādes pārziņā. Neizdodas atrast, kādā nāvē barons nomira 1945.gada 9.maijā Prāgā.Savukārt visas bijušās grāfa Medema dzimtas ēkas karā tika nopostītas, no kurām salīdzinoši mazāk cietusi bija "Vella Medem" Uzvaras ielā, kuru padomju vara atjaunoja kluba vajadzībām.Savukārt firsts Līvens bijis baronu Līvenu pēctecisNobeidzot par pretrunām un pārpratumiem baltvācu dzimtu piederīgo atpazīšanā, līdzīgas kļūdas daudziem, tostarp laikam man pašam, bieži gadījušās attiecībā uz firstu (kņazu) Anatolu Leonīdu Līvenu (Anatol Leonid von Lieven, 1872–1937), kur pārpratums ir pilnīgi pretējs barona Medema un grāfa Medema atšķirībai. Līvena gadījumā "populāra" kļūda ir uzskats, ka viņš nav tas pats Līvens no baronu Līvenu dzimtas, taču šajā gadījumā dati liecina par pretējo.Atzīšos, ka netērēju laiku dzimtas koka pētīšanai, bet visās baltvācu informācijas krātuvēs Anatols Līvens minēts kā to pašu veco baronu Līvenu dzmitas pēctecis, taču atšķirība ir titulā - firsts (kņazs), kas aizstājis zemākā pakāpē esošo barona titulu. Iespējams, tas arī radījis priekšstatu par it kā citas saimes Līvenu.Taču pirmā šo kņazu titulu ieguva tieši baronese Šarlote fon Līvena, kuru barons Oto Heinrihs fon Līvens apprecēja 1766.gadā. Šarloti uzņēma Krievijas impērijas galmā kā cariskās ģimenes bērnu aukli, saistībā ar ko jau 1799.gadā viņai piešķīra grāfienes titulu.Kad 1826.gadā Šarlotes Līvenas auklētais un audzinātais "puika" kļuva par caru Nikolaju I, imperators viņai un viņas dzimtai piešķīra kņazu (firstu) titulu. Pēcāk, nomainoties mantiniekiem dažās paaudzēs, dzimtai piederošo Mežotnes pili ar muižu un vienlaikus kņaza titulu mantoja arī Anatols Līvens, kurš ir to pašu veco Līvenu pēctecis, tikai ar citu titulu.Arī Līvena dzīvesgājums ir saistīts ar 1919.gada Latvijas Brīvības cīņām baltvācu landesvēra sastāvā, taču viņa principi un nostāja bijuši pilnīgi atšķirīgi no Prūsijas barona Medema izvēles.Līvens, būdams Mežotnes muižnieks, kņazs un Krievijas impērijas virsnieks, bija arī Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un palika lojāls Latvijas valstij.Landesvēra sastāvā Līvena nodaļa piedalījās boļševiku karaspēka padzīšanā no Rīgas. Aprīļa puča laikā Līvens atteicās piedalīties militārajā direktorātā, ko plānoja veidot Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un sadarboties ar Andrieva Niedras** valdību, un arī pēc tam Līvena vienība atteicās ar landesvēru karot pret Igaunijas armiju, nepakļāvās Bermonta un Golca plāniem.Līvens pieņēma Latvijas pilsonību un palika jaunajā valstī. Agrārās reformas laikā valsts viņam par atlīdzību nacionalizēja Mežotnes pili un daļu muižas zemju, pēc kā viņš kļuva par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku, bet līdz Otrajam pasaules karam nenodzīvoja.------* Minēto Valtera Medema grāmatu iespējams izlasīt zem šīs saites:http://klab.lv/community/graamatas/3029.html** Aprīļa pučs bija 1919. gada 16. aprīlī Liepājā Latvijas armijas vācu daļu īstenots apvērsums, kura rezultātā uz laiku tika gāzts Latvijas Pagaidu valdības Kārļa Ulmaņa vadītais ministru kabinets un tā vietā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā Andrieva Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība, t.s. Niedras valdība. Niedras valdība bija provācisks Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919.gada 10.maija līdz 26.jūnijam, kas pastāvēja līdztekus Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdībai un Pētera Stučkas Padomju valdībām.

Pievieno komentāru

Komentāri 13

jautrais

"vēsturniekam" - interesanti gan - pati noliedz, bet tev zināma :D vai Medemi paši zina par tādu radinieci, jeb viņa tikai tev zināma? :) kaut kā nav atmiņā, ka grāfs Teodors, kas te ne tiks sen bija atbraucis, būtu gājis ietusēt Akadēmijas 9 vai vispār ar kādu vietējo, izņemot pašvaldību pārstāvjus... :)

pirms 5 gadiem, 2013.02.27 14:54

vēsturnieks

Man zināma viena grāfa Mēdema pēctece, saimnieko pa Akadēmijas ielu 9, bet viņa savu radniecību noliedz.

pirms 5 gadiem, 2013.02.22 20:59

raksta autors

"vienmēr skolniekam" - ar mazu kavēšanos (palasīju Atskaņu hroniku) gribu paust pilnīgu solidaritāti saistībā ar nepatiku par Manderna skulptūru tagadējā Driksas tilta galā. Jā, kāpēc gan ne Elīza fon Reke (Medema) - hercogienes Dorotejas māsa, pasaules mēroga rakstniece, sarakstījās ar pašu Bēthovenu, draudzējās ar Gēti, Šilleru, atmaskoja Kaliostro un vispār Kurzemes un Mītavas vārdu nesa plašā pasaulē, demonstrējot inteliģenci, zināšanas, talantu un sakarus! Bet tiešām, iedziļinoties Manderna personībā, pārņem dziļa nepatika (ja ne sašutums) attiecībā uz Manderna skulptūru.

Lūk, arī citiem lasītājiem - rindas no Livonijas Atskaņu hronikas, kas vēsta par vīru, ko jelgavnieki ikdienā uzlūko:

Pie Lielupes kad viņi tika,
tad mestrs pili uzcelt lika
tik tuvu zemgaļiem,
ka šķīra to no tiem
tik četras jūdzes. Zemgaļi
par to bij, zināms, drūvīgi.
Par Mītavu to pili sauc.
Nu zemgaļiem bij raižu daudz,
jo pulka brāļu, kalpu ar
tur mestrs atstāja, lai var
tie darīties, kā tīk,
kā vien tiem labpatīk,
un atkal Rīgā atgriezās.
Tad zemgaļi nu patvērās
it visi pilīs savās
vai arī mežos, gravās,
kad brāļi šie no Mītavas
tiem sagādāja ciešanas
un lielu skādi nodarīja,
vai diena tā vai nakts tā bija.
Konrāds, tas no Mandernes,
mestrs drosmīgs, teikšu es,
pret zemgaļiem viņš gatavoja
nu karu, par ko paziņoja
viņš brāļiem, kuri klāt bij aši.
Ar brāļu padomu nu braši
viņš pulkam priekšā stāja,
uz Zemgali nu jāja.
Kad Zemgalē viņš nonāca,
viņš laupījumu savāca -
tas itin brangs un ražens bija -
un lielu postu nodarīja
ar visiem saviem spēkiem
un lieliem ugunsgrēkiem.
Kur vien šie spēki pāri gāja,
tie ciemus, druvas dedzināja.

Vēsture ir vēsture, bet tomēr kontekstam arī ir nozīme. Varbūt atkal sāksim būvēt pieminekļus arī Staļinam un Hitleram? :(

pirms 5 gadiem, 2013.02.15 00:59

Rjuriks no Meiju ceļa

Rakstīšu pēc atmiņas no sen lasītā-
1212. pēc Kaupo nāves viņa otrā meita aprecējās ar kaut kādu vācieti un 1256. gadā pēc Zemgaļu sacelšanās viņam piešķīra titulu un zemi pie Ogres upes un izvedojās fon Ungerni.
Tā ir viņu pašu vēsturnieka fon Ungerna versija.

pirms 5 gadiem, 2013.02.13 13:58

raksta autors

Anatola Līvena tēvu---dēlu līnija:
- Johann Lieve (?-1501) --- Andreas Lieve (von Lieven)
- Andreas von Lieven --- Gerut von Lieven
- Gerut von Lieven --- Ebert von Lieven
- Ebert von Lieven (?-?1610) --- Heinrich von Lieven (1586-1654)
- Heinrich Lieven (1586-1654) prec.ar ?(n.a.) --- Reinhold Baron von Lieven (?-1694)
- Reinhold Baron von Lieven (?-1694) prec.ar Barbara von Alten-Bockum --- Gerhard Ernst Baron von Lieven (1665-?1750)
- Gerhard Ernst Baron von Lieven (1665-?) prec.ar Anna Dorothea von Trotta gen. Treyden --- Christoph Reinhold Baron von Lieven (1706-1761)
- Christoph Reinhold Baron von Lieven (1706-1761) prec.ar Catharina Muhl (1695-1760) --- Otto Heinrich Andreas von Lieven, (1726-1781)
- Otto Heinrich Andreas Fürst von Lieven (1726-1781) prec.ar Freiin Charlotte von Gaugreben (1743-1828) --- Fürst Johann Georg von Lieven; Иван Андреевич Ливен 3-й (1775-1848)
- Fürst Johann Georg von Lieven (1775-1848) prec.ar Marie von Anrep (1797-1859) --- Paul Hermann Fürst von Lieven (1821-1881)
- Paul Hermann Fürst von Lieven (1821-1881) prec.ar Natalie Grafin von der Pahlen; Наталья Федоровна Pālens (Pālens (фон дер Пален)) (1842-1920) --- Anatol Leonid Fürst von Lieven (1872-1937)
- Anatol Leonid Fürst von Lieven (1872-1937) prec.ar Seraphina Nicolaievna Saltykova (26.Feb.1875-9.May.1898), prec.ar Elisabeth Jeannette Marie Baronesse von Fircks ---
bērni:
Serafine Fürstin von Lieven dzim.21.Apr.1898 mir.22.Dec.1967
Dina Antonie Fürstin von Lieven dzim.25.06.1903 prec.ar Cecil Baron von Hahn
Paul Hermann Fürst von Lieven dzim.14.05.1905
Karl Johann Christoph Fürst von Lieven dzim.10.06.1911 prec.ar Janina von Kleist Eva Turitz

Starp citu, pēdējā Elejā dzīvojušā grāfa Paula fon Medema sieva bija firstiene Helēna fon Līvena, kura ir Anatola vienaudze, taču dažādu ciltskoka zaru paaudžu maiņās sanāk, ka Medema sievas Helēnas Līvenas tēvs bijis otrās pakāpes brālēns Anatolam Līvenam.

pirms 5 gadiem, 2013.02.12 10:48

raksta autors

Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ portāla sistēma man neļauj iekopēt to tēvu-dēlu sarakstu. :( Mēģināšu saprast, kāpēc, un varbūt izdosies vēlāk...

pirms 5 gadiem, 2013.02.12 10:45

raksta autors

"racējam" - Kaut arī tā ir tikai leģenda, pieņēmums, ka Līvenu sencis ir kristītais līvs Kaupo, ir diezgan loģisks un ticams, atšķirībā no Manderna saistības ar Medemiem. Viduslaikos sākumā nebija uzvārdu, bet tad tie sāka rasties bieži no vietu vai cilšu nosaukumiem. Līdz ar to Kaupo pēctecis (un pats Kaupo) no "līvu Kaupo" varēja pārtapt par "Kaupo no Līviem" vai "Kaupo von Lieven" vai par "Kaupo Līvu" (Kaupo Lieve). Diemžēl, radurakstos nav tiešas saiknes ar Kaupo (ciltskokus arī tikai viduslaikos sāka pierakstīt), taču baltvācu mūsdienu vārdnīcās un hronikās tiek norādīta līvu iespējamā saistība ar Līvenu dzimtas izcelsmi, ko nevar teikt par Manderna saistību ar Medemiem (agrāk tāda pieļauta, bet vēlāk atmesta).
Kas attiecas uz Anatola Līvena ciltsrakstiem, viņa zars stiepjas līdz senākam ciltstēvam. Lai nav jāraksta atsevišķi par to pašu, zemāk tomēr iekopēju Anatola ciltsrakstus, ērtības (un lakoniskuma) labad izkopējot tikai vienu tēvu-vectēvu līniju (atmetot brāļus, māsas un mātes).
PS. Kā redzams, Anatols bijis divreiz precējies, un viņam bijuši četri bērni.

Enciklopēdijās par dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas līvu vecākais un "gandrīz ķēniņš" Kaupo. Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269.gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292.gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi. Zināms, ka 15.gadsimtā dzīvojušajam Līdekem Līvam (Lüdeke Live) bija divi dēli - Jirgens un Johans, kas kļuva par divu dzimtas zaru ciltstēviem.
Johana Līva (miris 1501.gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji. Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg).

pirms 5 gadiem, 2013.02.12 10:39

raksta autors

"racējam" - jā, arī es pamanīju, ka publiskajos radurakstos Valteram Medemam nav sastopams pat tēva vārds, atšķirībā no viņas sievas un līdzgaitnieku (arī visu citu, tostarp Elejas, Medemu datiem), un mēs tiešām nevaram izslēgt arī viltvārža varbūtību - tam jāpiekrīt.
Prūsijas Medemu zaram ar militārām tradīcijām viņa piederību minēju kā pieņēmumu, jo viņa vārdā atspoguļojas tā zara vecāku vectēvu vārdi (kas bija tradīcija - titulēto bērnu saliktajos vārdos iekļaut senču vārdus), bet šādi vārdi nav Elejas un Auces Medemu zaros.

pirms 5 gadiem, 2013.02.12 10:35

raksta autors

"vienmēr skolniekam" - Atskaņu hronikā minētais "zemgaļu kāvējs" Konrāds Manderns pieminēts, kā iespējamais Medemu sencis pirmskara baltvācu vārdnīcās, katalogos un enciklopēdijās, bet arī jau tur tas norādīts tikai kā pieņēmums (ko Valters Medems uzdevis par patiesību), taču vēlāk un pēc rūpīgākas izpētes Baltvācu Vēstures komisija (Baltische Historische Kommission) šo pieņēmumu atmetusi pilnīvbā un aktuālajos katalogos (Baltisches Biographisches Lexikon) Manderns saistībā ar Medemiem vairs nav pieminēts vispār.
Oficiāli ciltsrakstu datos Medemu izcelsme aprakstīta lakoniski:
Niedersächs. uradl. Geschlecht, im 15. Jh. Vasallen d. Dt. O. in Kurland. 1620 kurl., 1830 u. 1844 livl. Indigenat. 1779 röm. Reichsgf., 1830 russ. Gf., 1862 russ. Bar.
- t.i., uzradušies Kurzemē 15.gadsimtā (ilgi pēc krusta kariem)
Vēstures pētījumos kā viņu senči tiek lēsti brīvkungi ar uzvārdiem Medehem, Mehdem, Mehedem utml., bet noteikti ne Mandern. :)

pirms 5 gadiem, 2013.02.12 10:18

Rjuriks no Meiju ceļa

Vācu muižniecība ir bijusi pārāk humāna pret bauriem, viņi par maz izmantoja savas pirmās nakts tiesības.
Tas izskaidro pašreizējo Latviešu nācijas situāciju - pagrimumu, nabadzību, ar inteliģenci apveltītu indivīdu trūkumu.

pirms 5 gadiem, 2013.02.10 16:05

racējs

Patiesībā tādam Walter-Eberhard Alexander Albert Freiherr von Medem datu bāzēs vispār nevar atrast, kas bijis viņa tēvs! :D
Viņai sievai ir pilns ciltskoks ar visiem senčiem, bet viņam pat tēvu neuzrāda. Varbūt noslēpa, jo vispār viltvārdis? :)

Kas attiecas uz Līvenu, viņa patriotiskā izvēle izskatās saprotama, ja ņem vērā nostāstus. Kņazu titulu Līveniem piešķīra Krievija, bet pirms baroniem viņi bijuši ar uzvārdu Līvi un ne Līveni. Par Līveniem kļuva, kad Zviedrijā viņiem piešķīra baronu titulu, savukārt tas baltvācu "von" parādījās, kad viņus uzņēma baltvācu muižniecības saimē, taču patiesībā viņiem neesot vis baltvācu izcelsme, bet no senajiem kristītajiem lībiešiem - konkrēti no Turaidas Kaupo. It kā Kaupo esot Līvu un vēlāk Līvenu ciltstēvs. Bet tā ir tikai hipotēze un varbūt kārtējā leģenda... Tāpat patiesību neuzzināsim. Ja nu vienīgi zinātu, kur ir Kaupo kauli, tad varētu izrakt arī Anatolu Līvenu, nočekot un salīdzināt DNS... :)

pirms 5 gadiem, 2013.02.09 20:49

vienmēr skolnieks

Atvainojos, ka var pārprast vienu teikumu, ko domāju citādi: Valtera Medema paaudzei pēc vecuma vecvecmāmiņa varbūt varēja būt kāda no šīm 2 paaudžu grāfu Medemu sievām - baronese fon Ofenberga vai baronese fon Bēra, bet kuras tomēr nav saistītas ar tāda Valtera dzimtu, kas tiešām, visdrīzāk ir no Prūsijas.

pirms 5 gadiem, 2013.02.08 08:57

vienmēr skolnieks

Vienkāršs un interesants fons daudziem vēstures stāstiem. Paldies par tādu populāru skaidrojumu! Arī es neesmu profesionāls vēsturnieks, bet mūsdienās tiešām daudzi pat profesionāļi putrojas, taču, cik zināms, ne vecie jelgavnieki tolaik, jo, kā man oma stāstīja, par "Zemgales hercogu" jau tolaik klīdušas runas, ka viņš ir melis, viltvārdis un spekulē ar grāfu galma zara pēctecību, jo kara laikā vēl bija dzīvi tie vietējie ļaudis, kas grāfu ģimeni pazina no skata, un tā bija diezgan atzīta, jo bada laikā dalījās ar kalpiem klēšu rezervēs. Arī pēdējo Latvijā palikušo Auces Medemu izvadīja visa apkaime - arī zemnieki. Patiesībā padomju laikos meloja par daudziem muižniekiem, bet konkrēti šīs grāfu dzimtas bija diezgan iejūtīgi un krietni ļaudis.
Starp citu, arī grāfs Teodors Medems, kas nesen Latviju apciemoja no Francijas, patiesībā nāk no Remtes-Auces Medemiem, nevis no Elejas Medemiem, kuru pēcteči pārsvarā aizceļoja tālāk - uz Kanādu un Brazīliju. Varbūt tāpēc Francijas Medems nemaz tā neiekarsa Elejas muižas pārņemšanā, jo ne šī bija viņa zara dzimtā puse.

Grāfu zars gan tieši ar hercogienes tēvu Elejas Johanu sākās, līdz tam arī viņi bija brīvkungi, bet Valters Medems nav no viņu dzimtas, un viņa paaudzes vecvecmāmiņa laikam varēja būt baronese fon Ofenberga vai baronese fon Bēra.

Starp citu, nacistu Medems muld arī par šo - "13.gadsimta bruņnieciskais sencis, lielkomturs Konrāds fon Medems". Pirmkārt, viņš kļūdās - Jelgavas būvētājs un vietējo zemgaļu slaktētājs bija Konrāds fon Manderns, nevis Medems. Otrkārt, 19.gadsimta literatūrā populāra bija tikai hipotēze vai pieņēmums par varbūtību, ka Manderns bija Medemu sencis, vēlāk mainoties uzvārdam, taču drošas pārliecības par to nebija, un uzvārda mainīšanās no Manderna līdz Medemam šķiet neloģiska.
Interesanti, kā vācieši atraduši, ka "1240.gadā ir fiksēts - Oberth (Albert) de Medehem" - lūk tas tiešām varēja būt patiesais Medemu sencis, nevis Jelgavas būvētājs Manderns, attiecībā uz kuru es nekā nevaru saprast, kāpēc mūsdienu Jelgavas vara tilta galā līdzās Bīronam uzstādīja skulptūru Mandernam - vīram, kurš kaut arī bija pilsētas būvētājs, bija mūsu senču slepkava. Pat viņa motivācija Mītavas pils celšanai bija zemgaļu apkaušana lielākā skaitā - sanāk, ka mūsdienu Jelgavas dome (laikam) pielūdz mūsu senču asiņu lējēju. Tad jau labāk blakus Bīronam būtu uzstādījuši Dorotejas skulptūru, jo viņa (vairāk nekā vīrs) bija demokrātijas piekritēja, un arī Jelgavas un Kurzemes vārdu padarīja slavenu visā Eiropā, jane pasaulē. Bet nē tagadējie varas analfabēti pielūdz senču slepkavu! Sāpīgi to apzināties.

Bet 1240.gada Alberts de Medehems tiešām vēl vairāk apstiprina to, ka Manderns tomēr nav Medemu sencis.
Un patiesie Medemu senči šeit ieradās kādus divu gadsimtus pēc krusta kariem - tikai 15.gadsimtā: Klauss no Mēdeheimas (Claus von Medeheym) no Getingenes 1459.gadā ieradās Zemgalē un 1462.gadā no Livonijas ordeņa saņēma lēnī zemes īpašumu Jelgavas komturejā. 1620.gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesnesis Johans Mēdems (von Mehdem) tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Bet raksts interesants. Lūk, cik daudz pārdomu rosināja. Paldies! Gaidīsim no jums vēl ko tādu.

pirms 5 gadiem, 2013.02.08 08:52

Lietotāju raksti