Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palmu vai Pūpolu svētdiena?

Ar svētdienu nedēļu pirms Lieldienām izteikti saistās divi savstarpēji pavisam atšķirīgi augi – mums tik pazīstamie pūpolvītoli un jau daudz eksotiskākās dateļpalmas. LU Botāniskajā dārzā apskatāmi abi – gan sudrabotās pūpolgaviņas, kas tik dabiski iekļaujas pastelīgajā pavasara ainavā, gan krāšņās palmas eksotiskajā un vienmēr zaļajā Palmu mājā.

1. Latvijā tik pazīstamā Pūpolsvētdiena nākusi no Bībeles, kur tā oriģināli dēvēta par Palmu svētdienu.

Kristiešu tradīcijā Pūpolsvētdiena jeb palmu svētdiena ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus.

2. Nosaukums “Pūpolsvētdiena” radies tādēļ, ka Latvijā agrā pavasarī vispamanāmāk zied pūpolvītols. 

Latvijā Lieldienu laikā parasti viskrāšņāk zied pūpoli, bet palmas mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav piemērotas, tāpēc šo dienu biežāk mēdz saukt par Pūpolsvētdienu. Tam ir arī cits izskaidrojums, kas saistīts ar vienu senākajiem pagāniskajiem rituāliem – pēršanos ar pūpoliem.

3. Pūpolsvētdiena saukta arī par pūpolnīcu, bet pēršanās – par kulšanu, pūpološanu, vērbošanu.

Pūpolsvētdienā jeb Pūpolnīcā jāperas ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu un vērbošanu. Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo veicinot veselību visu nākamo gadu.

4. Pūpolvītols Salix caprea vietām saukts arī par blīgznu.

Blīgzna ir ātri augošs, līdz 15 metriem augsts koks vai ļoti liels krūms ar plašu vainagu, īsiem resniem zariem. Tā lapas ir trīs līdz 12 centimetrus garas un divus līdz astoņus centimetrus platas. Kā citas vītolu sugas, pūpolvītols ir divmājinieks, vīrišķie ziedi ir maigi zīdaini, sudrabaini trīs līdz septiņus centimetrus gari pūpoli ar dzeltenām putekšnīcām, sievišķie ziedi ir daudz neizteiksmīgāki – tie ir zaļāki un līdz pat deviņiem centimetriem gari.  Zied agrāk par citām vītolu sugām – no marta beigām līdz maijam, pirms lapu plaukšanas un ir ļoti labs nektāraugs. Savvaļā sastopams visā Eirāzijā, Latvijā vienmērīgi izplatīts pa visu teritoriju. Koka mūžs ir 50–60 gadi.  Lai katru gadu varētu priecāties par pūpoliem un tiem tikt klāt, iestādītos pūpolvītolus vajag regulāri apgriezt, jo pūpoli veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem.

5. Palmu suga, kura pieminētā Bībeles rakstos par Palmu svētdienu, ir dateļpalma Phoenix dactylifera.

Dateļpalmas ir divmājnieks – vīrišķie un sievišķie ziedi izvietojušies uz atšķirīgiem kokiem. Tās pacieš sālsūdeni, tāpēc izplatītas sālsūdens tilpņu, piemēram, Nāves jūras tuvumā. Bieži vien dateļpalmas ir vienīgie koki, kas aug tuksnešu oāzēs. Mūsdienās brīvdabā augošas dateļpalmas palicis ļoti maz.

6. Dateļpalma simbolizē uzvaru pār ļaunumu.

Dateļpalma pieminēta vairākās Bībeles epizodēs, no kurām viena norisinājusies tieši Pūpolsvētdienā. Kad Jēzus ieradās Jeruzalemē, ļaudis to sagaidīja, mājot ar palmu lapām, un klāja tās viņam ceļā.

7. Dateļpalmas ir arī noderīgs izejmateriāls būvniecībā.

Bībeles notikumu norises laikā dateļpalmas Palestīnas iedzīvotājiem bija ļoti nozīmīgas ne tikai to ražoto sulīgo augļu dēļ, bet arī vērtīgās koksnes un lapu dēļ, ko plaši izmantoja būvniecībā un grozu vīšanā. Tās izmantoja arī kā paslēptuvi no saules.

 8. Dateļpalmas augļi dateles bijis nozīmīgs tirdzniecības produkts.

Dateļpalmas augļi – dateles – veido ķekarus, kuri sastāv no 30–50 datelēm. Nogatavojušās tās nolasa un izžāvē. Pasaulē ir ap 30 dažādu dateļpalmu sugu, bet tikai   dažas no tām veido ēdamus augļus. Laikā, kad risinājās Bībeles notikumi, dateles bija nozīmīgs tirdzniecības produkts. 

9. Visu gadu dateļpalmu iespējams apskatīt LU Botāniskā dārza Palmu mājā.

Subtropu augu ekspozīcija jeb Palmu māja ir Augu māju kompleksa centrālā un lielākā celtne – tās augstums ir 24 metri. Ekspozīcijā ir ap 400 taksonu, tostarp Latvijā plašākā palmu kolekcija ar 48 palmu sugām un varietātēm – no tām lielākā ir Kanāriju fēnikspalma Phoenix canariensis.  Šis  ir LU Botāniskā dārza Palmu mājas jubilejas gads – aprit 90 gadi kopš tās pamatakmens ielikšanas.


Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir vecākais botāniskais dārzs Latvijā. Dārza 15 hektāru lielā brīvdabas teritorija, augu mājas un Tropu tauriņu māja nodrošina mājvietu ap 6000 dažādiem augiem, kā arī tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem, bet rīdziniekiem un pilsētas viesiem piedāvā skaistu pastaigu un kulturālas izklaides vietu.


Karlīna Engere, LU Botāniskais dārzs

Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti