Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par aplausiem, soļošanu un kaķiem 3

Pirms dažām nedēļām rakstīju par lietām, kas Latvijas nepazinējiem vismaz sākumā varētu šķist savdabīgas. Raksts parādījās arī citā interneta lapā, un šeit dzīvojošie ārzemnieki minēja vēl dažas īpatnības, kuras, šeit ierodoties, viņus pārsteidza.

Jaunzēlandiešiem nepiemīt elegance un grācija, kuru dēļ viņi varētu kļūt pazīstami pasaulē. Visi, kas redzējuši jaunzēlandieti dejojam vai dziedam, vai pat vienlaikus darām abus darbus, sapratīs, kāpēc esam slavenāki ar saviem regbija spēlētājiem, nevis, piemēram, baletdejotājiem. Latvieši nenoliedzami ir ļoti talantīgi dejotāji ar lielisku ritma izjūtu. Tā izpaužas pat viņu īpašajos aplausos. Reiz mēģināju latviešu publikai izpildīt jaunzēlandiešu tautas deju, kurā attēlota kaujinieku iešana uzbrukumā. Biju ne vien stipri pārsteigts, bet arī apmulsis, kad pūlis sāka  aplaudēt. Vai mūzikas festivālā, vai sporta sacensībās – kad latvieši aplaudē, viņi to dara ar izteiktu ritma izjūtu, ko nekad iepriekš neesmu dzirdējis un kam paši latvieši, visticamāk, nepievērš uzmanību. Esmu pārliecināts, ka tik ikdienišķai lietai kā aplaudēšana ir saistība ar māku lieliski dejot.No septiņpadsmit Latvijas izcīnītajām vasaras olimpisko spēļu medaļām teju lielākie panākumi bijuši soļošanā. 50 kilometru distancē nopelnītas trīs medaļas. Latvieši iet ātri, patiešām ātri. Saprotu, ka ziemā tā ir nepieciešamība, lai, piemēram, atpakaļceļā no lielveikala «Maxima» izvairītos no vispārējas ķermeņa atdzišanas. Taču biju domājis, ka ļaudis sāks pastaigāties lēnāk, izbaudot jauko laiku. Uzskatu sevi par diezgan veiklu, un galu galā iešana nav nekāda raķešu zinātne, vismaz tā man šķita, pirms biju ieradies Latvijā. Ikdienā eju, cik vien ātri spēju, taču mani vienalga apsteidz gan trīs reizes par mani gados vecāki cilvēki, gan sievietes uz neiedomājami augstiem papēžiem. Acīmredzot ir vajadzīga īpaša māka, lai turētu līdzi latviešiem.Visbeidzot – par kaķiem. Nesen autobusu pieturā redzēju kaķu barības reklāmu. Mana pirmā doma bija, ka pieļauta būtiska drukas kļūda, jo runcis reklāmā teica «murrrrrr...». Taču izrādījās, ka Latvijā ne tikai cilvēki runā citādi. Visi kaķi, kurus esmu saticis Jaunzēlandē, vienmēr teikuši «purrr...», nevis «murrr...». Latvieši, kuriem esmu to stāstījis, mani gan centušies pārliecināt, ka ar Jaunzēlandes kaķiem kaut kas nav kārtībā.* * *A few weeks back, I wrote an article discussing some of the every day activities of Latvians that at first can appear curious to the uninformed. The article also appeared on another web-site, targeting ex-patriots living in this part of the world. They were kind enough to mention some of the other occurrences that at first took them by surprise on arrival in not only Latvia but the Baltics.People in New Zealand are not known for their grace or elegance. For anyone who has seen a New Zealander attempt to dance or sing or commit the cardinal sin of attempting both at the same time will understand why we are more famous for producing rugby players than ballet dancers. Latvians are without doubt extremely talented dancers who have a great sense of rhythm. This rhythm even stems down to the way Latvian people applaud. I recall once attempting New Zealand’s national dance for a Latvian audience. The dance is more of a war challenge than a display of rhythm and timing so when the crowd starting rhythmically clapping, I was not only completely put off but also quite amused. For when I thought about it I realised that whenever Latvians applaud – whether at a music festival or a sports event – the clapping is done with complete rhythm, something I have certainly never before encountered and also something I am sure no Latvian has ever given much thought too. But I have become sadly obsessed by this and am in no doubt that there are parallels between Latvia’s display of rhythm in something as mundane as clapping and their fine ability to dance.A while back I saw an advertisement in a bus stop for cat food. My first thought was haha, they have made a massive spelling mistake for the cat in the advertisement was saying ‘murrrrrrrrr.’ But in fact it turns out it is not only the humans in New Zealand and Latvia who are speaking differently but also the cats. Any cat I have ever encountered in New Zealand purrrrs, rather than murrrs. Latvians I have told this to have assured me there is something wrong with the cats in New Zealand!Out of the seventeen medals Latvia have earned at the Modern Summer Olympics, I am not surprised that the event that they have enjoyed the most success in is walking, with three of their medals coming in the men’s 50km walk. Latvians walk fast. Really fast. OK, so during winter this is borne out of necessity to avoid contracting hypothermia on the trip home from Maxima. Even I can appreciate this. But now the days are getting warmer I thought people would adopt a more leisurely walking pace and enjoy the fine weather we have been experiencing of late. I guess that to an extent they have, as I now only need to break into a jog to keep up with my acquaintances when walking anywhere. I consider myself quite fit and walking is hardly rocket science, well at least I did not think it was until I started walking in Latvia.  On a daily basis I am walking as fast as I can without breaking into a jog, only to be overtaken by people three times my age and women in impossibly high stilettos. Obviously some science is required to keep up with Latvians.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Nu tas jau

zināms diezgan sen, ka katrā zemē ar citu valodu, zvēri runā savādāk.
Atceros kā mēs spēlējot spēli ātri uzminējām savu ārzemju radu, kura kaķis neteica ņau, bet arī kaut kā savādāk

pirms 9 gadiem, 2010.05.25 16:12

Nu tas jau

zināms diezgan sen, ka katrā zemē ar citu valodu, zvēri runā savādāk.
Atceros kā mēs spēlējot spēli ātri uzminējām savu ārzemju radu, kura kaķis neteica ņau, bet arī kaut kā savādāk

pirms 9 gadiem, 2010.05.25 16:12

Lietotāju raksti