Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par ģimeni un mājām 5

Nesen rakstīju par to, ka, atgriežoties Latvijā no Grieķijas un Turcijas, jutos, ka atkal esmu mājās. Daži pēc tam teica: «Tavas mājas taču ir Jaunzēlandē. Vai neilgojies pēc radiem un draugiem?» Man bija grūti atbildēt.

Ģimenes Jaunzēlandē un ģimenes Latvijā nav viens un tas pats. Es varu justies vienlīdz mājās šeit un Jaunzēlandē. Zinu, ka daudziem latviešiem to ir grūti saprast. Tik daudzi, īpaši jaunie cilvēki, vēlas pamest Latviju labāku iespēju meklējumos ārzemēs, un viņi nesaprot, kāpēc kāds no brīva prāta gribētu pārcelties uz dzīvi Latvijā.Esmu secinājis, ka ir viena lieta, kas daļu latviešu attur no došanās prom, bet tiem, kas aizbraukuši, liek atgriezties un samierināties ar zemāku atalgojumu. Tās ir attiecības ģimenē.Šeit ģimeniskās saites ir ļoti ciešas. Bieži vien pat trīs paaudzes dzīvo zem viena jumta. Nav pieņemts, ka kāds no ģimenes locekļiem, īpaši bērni, ilgstoši dzīvotu atšķirtībā. Faktiski – lai kur Latvijā būtu, tu nekad neesi pārāk tālu no savējiem.Jaunzēlandē ir citādi. Ļoti daudz bērnu mācās internātskolās, tā jau bērnībā zaudējot ciešo saiti ar vecākiem. Bieži vien viņi studē un pirmo darbu atrod pavisam citā pilsētā vairāku stundu braucienā no mājām. Telefonsarunas kļūst par dabisku un ar laiku par teju vienīgo saziņas formu ģimenes locekļu vidū. Idejiskais priekšstats par ģimeni tur ir pavisam citāds nekā šeit Latvijā.Man pašam šķiet nepieņemama doma par vairāk nekā divām paaudzēm, kas dzīvo vienā mājā. Norma ir aiziet no vecāku mājām līdz 20 gadu vecumam uz nekad tajās neatgriezties.Ar to negribu teikt, ka mēs savus vecākus mīlētu mazāk, taču tiekam pieradināti pavadīt ilgu laiku prom no ģimenes. Tas, ka dzīvoju zemeslodes otrā pusē, nenozīmē, ka satieku savējos retāk nekā tad, ja manas mājas būtu otrā Jaunzēlandes galā.To pašu var teikt par draugiem. Mūsu kultūrā pierasts viegli sadraudzēties un pieņemt to, ka viņi vai mēs kādreiz varam pārcelties uz citu vietu. Tāpēc nekad nav pārāk grūti atvadīties no veca drauga un iepazīt jaunus.Domāju, šīs atšķirības izskaidro, kāpēc Latviju varu saukt par mājām tieši tāpat kā Jaunzēlandi.Where is my home?I recently wrote in my blog that upon returning from a trip to Greece and Turkey I felt as if I was arriving home when I arrived back in Latvia. Some people have since said to me ‘but New Zealand is home, do you not miss your friends and family?’…to which I have struggled to answer.I will try here to explain some key differences in how families in New Zealand and Latvia exist to give a better understanding of how I can feel just as home here as I can in New Zealand.I know that a lot of Latvian people struggle to understand this. So many Latvians, particularly young Latvians want to leave Latvia to find better opportunities abroad and can not understand why someone would want to come and live here voluntary. I also notice that perhaps the one thing stopping so many Latvians from moving away from Latvia or coming back here to work for lesser money is the same thing that allowed me come here in the first place. That is one’s relationship to their family.Here I find families tend to be much more close-knit with three generations often living under one roof. It seems to me uncommon for family members, particularly at a young age spending long periods of time away from their family. In fact, wherever you are in Latvia you are never too far away from your family. But in New Zealand, family ties are far looser. A significant percentage of children attend boarding schools so are already loosening their links with their family from a young age. Then when children move onto university or their first job, they tend to do so in a new city, often hours from their family so talking on the phone becomes the natural form of communication. Over time it becomes the only way to keep in contact with family. The notion of family does not have the same physical ideology as it does in Latvia.The idea of more than two generations of a family living under one roof seems absurd to me. The norm is to have moved out of home by the age of 20 and not to move back in home again.It is not to say that we do not love our families any less but we become naturalized to spending long periods away from our families and although I am on the other side of the world, I am not necessarily seeing my family any less than I would be if I was living at the other end of New Zealand. It is the same with friends. As a culture we tend to make friends easily and accept that they or we will move onto different places at some time and it is never too hard to say good bye to old and say hello to new friends.I hope that this in some ways helps explain a key difference in Latvia and New Zealand and why I can just as easily relate to Latvia as home as I can New Zealand.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Renārs

Tāli..Latvijā izglītības sistēma nav no tām spožākajām, proti, pamatskolas sāk lenām pārveidot internātskolās, lai bērnu uzturēšana valstij būtu izdevīgāka..Kā?..mūsu valsts resnajiem kakliem ir izdevīgāk maksāt bērnu naudu internātskolai nekā šī bērna alkohola mīlošajai ģimenei, protams, visas ģimenes nav tādas, taču kā tu saki ir arī ģimenes, kuras dzīvo vienā mājā vairākas. Es teiktu ka lielākā mērā tomēr ir vainīga pati ģimene, ka nevēlās strādāt, jo darba piedāvājums ir, tikai alga ir niecīga un tieši tāpēc šīs ģimenes dzīvo kopā, ražo bērnus, atņem viņiem bērnību un visu to ko šis bērns varētu iegūt dzīvojot internātskolā.
Es vairāk piekristu Džaredam par to, ka mums latviešiem ir grūti pārkāpt savam lepnajam slinkumam un labāk izvēlēties tupēt dziļi meža ieaugušai mājai nekā doties uz lilpilsētu un censties tur iekārot savu dzīvi, lai kāda arī tā būtu!

pirms 8 gadiem, 2011.05.12 23:06

Interesents

Kur palicis Džareds? Aizbraucis citu valsti apgūt, vai atgriezies Jaunzēlandē. Kā diez, vai viņa ģimeni neskāra zemestrīce?
Varbūt ir kāds zinātājs.

pirms 8 gadiem, 2011.02.26 17:17

hmmm tas daudz ko izskaidro..
kādreiz, kad pavadot lidostā delegāciju es skumīgi noskatījos, kā viņi aizbrauc pēc nedēļas vai ilgāka komandējuma LV, man kolēģi parasti teica - neskumsti, viņi tikai smaida, a iekāpj lidmašīna un mūs aizmirst.. mani pārsteidza tas vieglums, kā jauniepazītie "draugi" smaida plati (skat.raksta bildi) paspiež roku, apskauj, pastāsta cik viņiem pietrūks mūs.. un vieglu soli neatskatīdāmies, iet prom ar riteņotiem čemodāniem..

hmm es vienmēr centos sevi mierināt ka tā nav divkosība, tikai kā arī mēs savos komandējumos, viņi ir piekusuši būt prom no mājām, no ģimenēm un draugiem..noilgojušies un priecīgi dodas mājup..

hmm.. paldies, tagad es saprotu, ka iespējams tā ir tomēr, tešām mentalitāte, kas piemit daudziem "ārzemniekiem" un ne tikai no JZ, nepieķerties.. nepieķerties un neskumt, bet atvert acis un skatities uz priekšu, kur tiks sastapti jauni draugi un jaunas zemes..

es ceru mani bērni paliks LV, un ceru ka mēs kopā kaut ko paspēsim savest kārtībā priekš viņiem, lai viņi pieaugot varētu dzīvot "kā cilvēki".. dzīvot LV.. dzimtās sienas arī palīdz..

pirms 9 gadiem, 2010.11.11 12:42

zuzū

Trīs paaudzes zem viena jumta-tikai tad,ja apstākļi spiež,bet saite bērniem ar vecākiem ir cieša.Parasti bērni slimus un nespējīgus vecākus ņem savā aprūpē, uz veco ļaužu mītnēm ved tad,ja citas izejas nav.

pirms 9 gadiem, 2010.11.10 08:56

Tālis

Klau, vecīt, man ar katru Tavu rakstu šķiet, ka Jaunzēlandē ir slikta izglītības sistēma vai arī pats esi slikts students. Skaidroju: zem viena jumta vairākas paaudzes izvēlas dzīvot tajās valstīs, kur ir sliktāka ekonomiskā situācija, cilvēki nevar atļauties nopirkt savu mājokli un pamest vecākus vai arī valsts sociālā nodrošināju sistēma (ja vispār ir) ir tik vāja, ka vecie ļaudis vieni paši bez jauno atbalsta izdzīvot nevar. Tās nav tradīcijas. Tā ir skarbā dzīves realitāte! Un ja kāds atgriežas Latvijā, tad tāpēc, ka 1) tiešām mīl dzimteni; 2) paziņas palīdzējušas atrast vismaz kādu darbu; 3) Iespējams, ka prombūtnes laikā nomaksāti Latvijā sakrājušies parādi un ir iespēja atgriezties;
P.s. Domā līdzi!

pirms 9 gadiem, 2010.11.09 16:35

Lietotāju raksti