Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par referendumiem 1

Parakstu vākšana visdažādāko referendumu rīkošanai nu jau kādu laiku kļuvusi visai populāra. Tajā pašā laikā nav daudz piemēru, kas būtu noveduši pie vēlamā rezultāta. Ja materiālas dabas jautājumos (pensijas, pabalsti u.tml.) tautas atbalsts referendumos vēl bijis salīdzinoši liels, tad diemžēl to nevar attiecināt uz ierosinājumiem kultūras un valsts pārvaldes jomās. Nacionālistu rosinātie referendumi līdz šim vairāk attiecināti tieši uz pēdējām divām jomām un nepieciešamos panākumus nav guvuši.

Tomēr šādu rezultātu būtu kļūdaini skaidrot tikai ar tautas interešu loka sašaurināšanos uz ikdienas rūpēm. Liela daļa atbildības par līdzšinējām neveiksmēm jāuzņemas arī pašiem referendumu ierosinātājiem. Nav noslēpums, ka atsevišķos gadījumos tas ir noticis bez pietiekamas sagatavošanās un līdzekļiem, vai pat jau sākotnēji bijis iecerēts tikai kā kādas partijas politiska akcija sabiedrības uzmanības piesaistīšanai. Šāda vieglprātība galu galā ir sagrāvusi nacionāli noskaņotās sabiedrības daļas ticību referendumu efektivitātei, tādējādi apgrūtinot nacionālistu darbību nākotnē.Tā būtu situācijas konstatēšana. Lai šo neveiklo stāvokli nākotnē vērstu par labu, referendumu rīkošanā būtu jāņem vērā vairāki principi:1) Jautājumam, par kuru tiek rosināta tautas nobalsošana, jābūt pietiekami nozīmīgam. Kaut gan izglītība valsts valodā, pašmērķīgas naturalizācijas ierobežošana vai Latvijas vēstures mācīšana skolās ir svarīgi jebkuram nacionālistam, tie tomēr ir tikai ielāpi nacionālas politikas segā. Jārēķinās, ka liela daļa sabiedrības aktivizēsies tikai tad, ja ar konkrēto referendumu valstī notiekošos procesus varēs mainīt būtiski. Šajā sakarā līdz šim nav izmantota iespēja rosināt referendumu nevis par kādu atsevišķu jautājumu, bet gan piedāvāt veselu likumu grozījumu paketi, kas vienlaikus risinātu plašu nacionālo (t.sk. saimniecisko) jautājumu loku. Šajā gadījumā būtu jēga ieguldīt pietiekami lielus resursus referenduma rīkošanā, un arī atbalstītājiem būtu lielāka pārliecība, ka nobalsošanai atvēlētais laiks būs bijis lietderīgs.2) Jābūt pietiekamiem organizatoriskiem, informatīviem un finansiāliem resursiem referenduma rīkošanai. Mans subjektīvs viedoklis ir, ka nevienai nacionālajai partijai vai cita veida nacionālai organizācijai atsevišķi pašlaik nav pietiekami resursi, lai uzsākto parakstu vākšanu novadītu līdz veiksmīgam referenduma gala rezultātam. Ar pietiekamu atbalstu savai nostājai nacionālisti, šķiet, varētu rēķinieties vien gadījumā, ja promaskaviskie spēki ierosinātu referendumu par otras valsts valodas ieviešanu vai valsts likvidāciju vispār. Tāpēc ir nepieciešama nacionālistiem pieejamo resursu apvienošana, kas izpaustos ne tikai kā visu nacionālo organizāciju līdzdalība, bet arī dažādo priekšlikumu izvirzīšana vienā kopējā referendumā. Šādā gadījumā būtu vērts veltīt vairāk laika priekšlikumu izstrādei, kampaņas sagatavošanai un nepieciešamo finanšu resursu uzkrāšanai.3) Jāizvairās no ierosinātā referenduma politizēšanas. Pat nerunājot par ārkārtīgi negatīvo sabiedrības noskaņojumu pret jebkura veida partijām vispār, jāatzīst, ka arī nacionālās partijas joprojām nav spējušas apvienoties, tāpēc kādas ierosinātais referendums citu partiju un to atbalstītāju lokā tūlīt tiek uztverts kā konkurentu pasākums. Labākajā gadījumā tas beidzas ar norobežošanos, sliktākajā – ar slēptu un pat atklātu pretdarbību. Lai to novērstu, referenduma iniciatīvai jānāk nevis no kādas politiskas partijas, bet neitrālas sabiedriskas organizācijas, kas neliegtu arī politiskajām partijām vēlāk paust savu atbalstu un līdzdarboties referenduma rīkošanā. Šim nolūkam varētu piesaistīt kādu no jau esošajām biedrībām – Daugavas Vanagus, Latvijas Politiski represēto apvienību, Latvijas Nacionālo karavīru biedrību vai Latviešu nacionālistu klubu (domāju, ka speciālas biedrības dibināšana vairāku apsvērumu dēļ būtu nelietderīga).4) Referenduma rīkošana pieļaujama viena tad, ja ir pārliecība par pozitīvu rezultātu. Lai cik svarīgs būtu jautājums, jāsaprot, ka cilvēku aktivizēšanai nepieciešami noteikti resursi. Ja šie resursi netiek ieguldīti, rezultāts ir negatīvs un vēl vairāk pasliktina iespējas kaut ko mainīt nākotnē. Princips „vajag darīt – varbūt izdosies” šajā gadījumā ir pilnīgi nevietā.Tā kā zināma nacionāli orientēto partiju darbības koordinācija jau pastāv, pašlaik vajadzētu vienoties par aktuālo jautājumu loku, kas būtu jāvirza uz referendumu. Tam vajadzētu aptvert ne tikai izglītībā izmantotās valodas, vēstures mācīšanas, naturalizācijas u.c. kultūras sfēras jautājumus, bet arī pašlaik ļoti aktuālos ekonomikas jautājumus (piemēram, nodokļu sloga pārnešana no ražošanas uz patēriņu un īpašumiem, atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana, centralizēta māju siltināšanas programma u.c.).No savas puses jau esmu izteicis priekšlikumu par nepieciešamību savlaicīgi ierobežot ārvalstu darbaspēka ievešanas iespējas. Kaut gan pašlaik ir krīze, ekonomika agrāk vai vēlāk atgūsies, un atsāksies atsevišķu uzņēmēju aktivitātes svešzemju darbaspēka izmantošanā. Šo procesu vēl jo vairāk veicinās pašreizējais ekonomiskās emigrācijas vilnis, kas būs samazinājis pieejamā vietējā darbaspēka daudzumu. Tieši tāpēc milzīgais bezdarbs ir fons, kas jāizmanto, lai ierobežotu sveša darbaspēka ievešanu nākotnē.Uzskaitītie jautājumi ne tuvu neaptver visu to problēmu loku, kas šajos gados sasāpējušas, un kam nepieciešams risinājums. Veiksmīgi sadarbojoties varētu sarīkot referendumu, kura aptvertos jautājumus nevarētu noklusēt vai pasludināt par nebūtiskiem. Cilvēki Latvijā ilgojas pēc radikālām pārmaiņām, nevis kosmētiskiem izskaistinājumiem.Ivo Rubīns,Latviešu nacionālistu klubs 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Izskatās pēc sūkstīšanās - kāpēc mums tā neiet un kāpēc neviens mums netic - ar šo laba kampaņa varētu sanākt :D

pirms 9 gadiem, 2010.01.08 19:35

Lietotāju raksti