Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārskatot savas jūtas pret Latviju 10

Nesen nopratis, ka viņa dēls nopietni apsver iespēju palikt Latvijā, mans tēvs nolēma atbraukt šurp. Viņš vēlējās pats ieraudzīt to, kas mani šajā valstī tik ļoti saista.

Tēta pirmā reakcija, ko daļēji droši vien ietekmēja nogurums pēc 37 stundu ilgā ceļa, man atsauca atmiņā paša pārdomas, kad pirmoreiz ierados Latvijā. Tas bija jautājums – kāpēc vispār te esmu? Braukdams no lidostas uz Jelgavu, tētis tiešām esot sajuties kā atgriezies pagātnē. Pa ceļam viņš redzēja vecmodīgas lauku saimniecības ar mazattīstītu ražošanu, kā arī tukšus laukus, kuros nav ne labības, ne ganāmpulku. Jelgavā iespaids nebija labāks – padomju laika blokmājas, nepabeigtais RAF stadions un iesāktā daudzstāvu ēka turpat blakus. Negatīvā attieksme nemainījās arī tad, kad viņš centās runāt ar vietējiem, bet pretī saņēma vien neizteiksmīgus skatienus. Tad un nedaudz vēlāk, kad tēvs pajautāja, kāpēc strādāju par algu, kas ir daudzreiz mazāka, nekā es varētu saņemt Jaunzēlandē, arī es sāku pārdomāt iemeslus, kuru dēļ mīlu šo vietu.No visas sirds aizstāvēju Latviju un savu izvēli te dzīvot, tomēr šķita, ka centieni mainīt tēta domas ir bezcerīgi.Taču tad, kad tētis Latvijā bija pavadījis nedēļu, viņš man pašam kļuva par labu iedvesmas avotu. Viņš ir bijis vietējā tirgū, cepis gaļu ar manas draudzenes vecākiem, braucot uz Daugavpili, vērojis pa vilciena logu lauku ainavu, pavadījis divas naktis manas kādreizējās Daugavpils viesģimenes mājās, peldējies viņu dīķī un karsējies lauku pirtī. Viņa viedoklis ir mainījies. Tētis ir piedzīvojis, ka drūmās sejas pazūd, kolīdz sper soli cilvēku mājās un viņi dalās visā, kas tiem pieder. Viņš sāka novērtēt dabu tādu, kāda tā ir – daudzkur neskarta un neizskaistināta, viņš saprata, kāpēc svarīgi doties ārā no pilsētām un to pelēkajām komunistu ēras ēkām.Manam tēvam Latvija nekad nebūs tik tuva kā man, taču viņa ciemošanās nostiprināja manu mīlestību pret šo zemi un deva idejas, kā to parādīt citiem. Esmu sapratis, ka cilvēkam, kurš atbraucis šurp kā tūrists, neiepatiksies Latvija pēc pāris Vecrīgā pavadītām dienām. Tā ir fotouzņēmuma vērta, taču atmiņā paliks lauki un lauku cilvēki.Revisiting my love of Latvia Having now returned to Latvia for a year, my father began to realise that I am becoming content on staying here and so decided he needed to travel here to see for himself what it is that attracts me to Latvia. His first reactions, influenced in some part to his exhaustion of 37 hours of travel to just get here were, as I recall similar to my first impressions: why have I come here? Travelling directly form the airport back to Jelgava my father indeed felt like he had taken a step back in time, observing the antiquated farm houses and seemingly lack of progression in farming; thoughts invoked by the lack of crops or animals on the Riga – Jelgava highway. Arriving in Jelgava his impressions did not improve as he began to take in the Soviet apartment blocks, the uncompleted RAF stadium, along with the half-finished apartment building next to the stadium. His initial negativity did not improve when his attempts to communicate with locals were met with expressionless stares. It was at this stage that I also began to re-examine why exactly it is that I love this place, especially when dad questioned why I was working for a wage far less than what I could expect to earn in New Zealand.I soon became exasperated at trying to defend Latvia and my choices for living here and labeled my father as a lost cause, in regards to trying to convert him into a fan of Latvia.Having become somewhat disillusioned I too found myself questioning why I like Latvia so much. But having been here for a week now, my father has become the unlikely source for reinstalling my love for this country. Having visited the local market; baked sašļiki with my girlfriend’s parents; traveled through the countryside to Daugavpils by train; spent two nights living with my former Russian host family;  swimming in their secluded lake and enjoying a bunya my Dad’s impressions have taken a turn for the better. He has come to understand that the grim looks on people’s faces here stop once you step inside their house as they begin to open up to you to share everything they have. He has begun to appreciate the nature for what it is in its unkempt, untouched manner and he has also begun to understand the importance of venturing away from Latvian cities and their drab communist era buildings.While my father will never come to understand and love this country as much as I do, his visit here has certainly reinvigorated my love for this place and given me ideas in how to promote this country to future visitors. I have realised that to come to Latvia as a tourist, you can not begin to like or understand this place by simply going to Old Riga for two days, to look at buildings. To learn to love Latvia is to learn to love the locals and to learn to love the countryside. While Old Riga may be good for a photo opportunity it is the countryside and the people that are good for a lasting memory.

Pievieno komentāru

Komentāri 10

www$

un šis jaunais cilvēks arī latviski iemācījies,apsveicami!

pirms 9 gadiem, 2010.09.04 23:48

Micane

Labs tēvs, kurš atbrauc pie dēla pat tad, ja tas ir ļoti tālu.

pirms 9 gadiem, 2010.08.29 22:33

Micane

Labs tēvs, kurš atbrauc pie dēla pat tad, ja tas ir ļoti tālu.

pirms 9 gadiem, 2010.08.29 22:32

Micane

Labs tēvs, kurš atbrauc pie dēla pat tad, ja tas ir ļoti tālu.

pirms 9 gadiem, 2010.08.29 22:32

micro

Brīnišķīgi! Sāc dejot vēl latviešu tautas dejas un vispār negribēsies braukt prom! :) Bet tas jau katram ir individuāli. Kas zin, varbūt es sākšu pat spēlēt regbiju. Šo domu esmu apsvēris vairākkārt, bet tā kā miesās esmu tāds tieviņš, nez vai izdotos spert pat pāris soļus laukumā ... ;)

@Y
piekrītu, no ārzemniekiem mums būtu jāiemācās ļoti svarīga īpašība - saskatīt lietās pozitīvo, nevis to slikto/netīro, un pie tā turēties!

pirms 9 gadiem, 2010.08.15 15:23

Y

Paldies Tev, Džerad, ka saskati šeit labo un skaisto! Mums no Tevis tas jāmācās.

pirms 9 gadiem, 2010.08.10 17:12

Q

Patīkami lasīt šādus, tiešus un neizskaistinātus rakstus (arī iepriekšējos).
Absolūts pretmets kāda cita blogera pašpāliecinātībai un absolūtam antagonismam pret visu.
Dzīve ir krāsaina. Arī Latvijā.

pirms 9 gadiem, 2010.08.09 22:31

Gunta

Taisnība , Džerard, taisnība! Sveiciens Tavam tēvam. Viņš ilgi vēl sapņos redzēs Latviju un atmiņā to saglabās zaļu un smaidošiem , laipniem cilvēkiem bagātu.Skaties dabā! - tas ir viens no mūsu lozungiem.Skaties dabā un cilvēku dvēselēs, Džerard!

pirms 9 gadiem, 2010.08.09 22:23

Gunta

Taisnība , Džerard, taisnība! Sveiciens Tavam tēvam. Viņš ilgi vēl sapņos redzēs Latviju un atmiņā to saglabās zaļu un smaidošiem , laipniem cilvēkiem bagātu.Skaties dabā! - tas ir viens no mūsu lozungiem.Skaties dabā un cilvēku dvēselēs, Džerard!

pirms 9 gadiem, 2010.08.09 22:23

Lietotāju raksti