Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piecas upes, bet nevienas peldvietas 3

Laikā, kad sākusies aktīva atpūtas sezona, un par vienu no aktualitātēm kļuvusi atpūta pie ūdens, bet pilsētā, kurai cauri plūst piecas upes nav nevienas oficiālas peldvietas, uz sarunu aicinājām VUGD Jelgavas brigādes komandiera vietnieku Leonu Stablinieku. Šajā sarunā vēlējāmies noskaidrot, kā strādā Jelgavas ugunsdzēsības un glābšanas dienests, un kādas priekšrocības iedzīvotājiem sniegtu oficiālas peldvietas atklāšana Jelgavas pilsētas vai rajona teritorijā.

Ir sācies atvaļinājumu laiks, kad daudzi jelgavnieki atstāj savus mājokļus, lai baudītu atpūtu pie dabas, lielākoties pie ūdeņiem. Kas būtu svarīgākais,lai atvaļinājuma laiks nepārvērstos par "lielu nepatikšanu saišķi"?Nu, ja māja tiek atstāta tukša, tad nodrošināt tai kādu apsardzi. Šajā jomā mēs esam tādi pliki palīgi. Māju drošību nodrošina paši saimnieki.Kā zināms arī tukšās mājās mēdz izcelties ugunsgrēki. Kas būtu jāizdara, pirms doties vasaras atvaļinājumā?Noteikti no elektrotīkla jāatslēdz elektroierīces. Problēmas parasti rodas ar tām ierīcēm, kuras atstāj ieslēgtas, piemēram, ledusskapis. Mums ir bijuši tādi gadījumi, kad aizdegās ledusskapji, kas ražoti vēl padomju varas gados. Tagadir negaisu laiks, tāpēc nav izslēgts, ka tīklā var iespert zibens. Šādā gadījumā rodas kolosāls pārspriegums, un jebkurā mājā jebkas, kas ir pieslēgts pie elektrotīkla, var sākt degt.Cik nozīmīgu loma ir daudzkārt medijos pieminētajiem dūmu detektoriem?Autonomie dūmu detektori nekādu lomu nespēlē, jo ugunsgrēkagadījumā tie var "bļaut līdz nemaņai", ja mājās neviena nav. Savukārt, ja ir ierīkota signalizācija, kas ir pieslēgta apsardzes pultij, tad var pievienot arī ugunsgrēka signalizāciju.. Šajā gadījumā trauksmes signāls pienāks apsardzes pultij. Tādējādi ar ļoti maziem papildus kapitālieguldījumiem var māju nodrošināt arī pret ugunsnelaimēm.Visbiežāk mēs organizējam savu atpūtu tā, lai varētu gan peldēties, gan sauļoties, gan arī mūsu jaunajai paaudzei būtu ko darīt. Vai Jums bieži nākas glābt peldētājus, kas pārvērtējuši savus spēkus, vai bijuši neuzmanīgi, izvēloties peldēšanās vietu?Atpūta pie ūdeņiem ir iecienīta visur, bet kā zināms tad Jelgavas pilsētā un rajonā oficiālas peldētavas nemaz nav. Tas saistīts ar to, ka publiskajai peldētavai jābūt labiekārtotai, un nodrošinātai ar glābšanas dienestu. Parasti peldēšanās vietas izvēle paliek pašu peldētgribētāju ziņā. Ja viss būs kārtībā, tad kārtībā, bet ja kaut kas notiks, tad par to neviens neatbildēs. Agrāk Ozolnieku peldētavā bija uzraksts: peldēties aizliegts. Ja šādā vietā kādspeldas, tad tā ir viņu pašu problēma. Pirms kāda laika viens pārgalvnieks- psihiski nelīdzsvarots cilvēks gribējis pārbaudīt savus spēkus, un ar visām drēbēm kādu pusstundu kūņojās pa ūdeni Ozolnieku karjerā. Beigas bija Laimīgas, krastā tika. Iedzīvotāji bija izsaukuši mūsu glābšanas dienestu. Puiši paspēja aizbraukt uz notikuma vietu, iepeldēt upē ar tā saucamo glābšanas dēli un izvilkt to peldētāju. Pats ar saviem spēkiem viņš vairs nebūtu spējīgs izpeldēt krastā. No ilgas uzturēšanās ūdenī jau bija atdzisis ķermenis. Izsaucām ātro palīdzību. Tā atbrauca un sapotēja viņu. Nu tā, tas ir tāds rets gadījums, bet parasti mēs nevaram garantēt, ka paspēsim aizbraukt un izglābt, lai neviens uz to necer. Iespēja, ka pagūsim laikā ir niecīga, jo, ja cilvēks atrodas zem ūdens un smadzenēm piecas līdz sešas minūtes nepiekļūst skābeklis, tās sāk atmirt. Zvana saņemšana un apstrāde, brauciens uz notikuma vietu, glābšanas piekabītes pielikšana, tāds process nav izdarāms piecu, sešu minūšu laikā.Pirms kādām pāris nedēļām kāds pārgalvnieks Ogrē leca ūdenī uz galvas, bet traģikomiskākais šajā situācijā, ka ūdenstilpne bija piepūšamais baseins privātmājas dārzā.Tas ir ļoti muļķīgs gājiens un, protams, tas ir iespējams, ka šajā gadījumā tika lauzta spranda. Neiesakām lekt svešās vietās. Lecot ūdenī, kur nav attiecīgais dziļums, ar galvu pa priekšu bieži tiek lauzta spranda. To var darīt vienīgi labi zināmā un pietiekoši dziļā (vismaz divi metri) vietā. Noteikums ir, ka ūdenim attiecīgajā vietā jābūt tik dziļam no cik augstas vietas lec. Vienlaicīgi jāatceras, ka jābūt arī kādam ūdens dziļuma minimumam. Bieži vien gadās, ka lecot no trīs metru augstuma kājas jau iet atmuguriski. Līdz ar to tiek saņemts trieciens pa muguru. Turklāt jāatceras, ka plakans kritiens uz ūdens var tikt pielīdzināts kritienam uz asfalta.Bieži vien peldētāji, īpaši tie, kam patīk lekt uz galvas, peld nepazīstamā vietā un pārvērtē savus spēkus. Vai ir iespējams aprēķināt, cik tālu es varu aizpeldēt?Viens var pārpeldēt Lamanša jūras šaurumam pāri, bet otrs, varbūt savai vannai pāri netiks. Tādu kritēriju nav un tas nav aprēķināms. Tas viss ir atkarīgs no cilvēka spējām, iemaņām un fiziskajiem rādītājiem. No prakses zinu, ka ir gadījumi, kad sader - pārpeldēšu pāri ezeram, karjerai, Lielupei. Pirms dažiem gadiem bija gadījums, kad cilvēks alkohola reibumā gribēja pārpeldēt Lielupi, līdzvidum tika un noslīka. Vairāki ir mēģinājuši Ērmiķu karjeras pārpeldēt. Līdz vidum tikuši, bet kad spēki izsīkuši un krastā tikt vairs nevar, parasti cilvēks ir karjeras vidū. Tās ir skaitītas sekundes, varbūt minūtes, ko viņš vēl var uz ūdens noturēties. Alkohols un ūdens nav kopā savienojams. Katrā gadījumā, ja kāds blakus atpūšas lietojot alkoholu, jādara viss, lai nepieļautu ne braukšanu pie stūres, ne savu spēju pārbaudi ūdenī.Kā ir jārīkojas, ja slīkst kāds no savas vai blakus kompānijas?Vajadzētu glābt šo cilvēku, ja prot to darīt. Slīcējam jātuvojas ļoti uzmanīgi. Ļoti daudz gadījumu bijuši, kad noslīkst abi gan slīcējs, gan glābējs. Pareizi būtu jāglābj, tuvojoties glābjamajam no aizmugures un sagrābjot pie kakla vai ausīm, vai matiem, lai slīcējs nevarētu glābēju ar rokām saķert. Ja tomēr slīcējam izdodas saķert glābēju ar rokām, vajadzētu ienirt. Šādā gadījumā slīcējs atlaidīsies. Vajadzētu padomāt kā nomierināt un savaldīt glābjamo personu. Ir dzirdēts, ka glābjamajam brutāli iesit pa seju vai tamlīdzīgi. Ja ir iespējams, paņemiet līdzi pleznas, masku un caurulīti. Tā arī vieglāk atrast cilvēku, kurš pakļuvis zem ūdens. Dažkārt gadās, ka cilvēki noslīkst pat pusotra metra dziļumā. Uztraukumā cilvēkiem neienāk prātā, ka viņi var nostāties uz kājām. Ķepurojoties cilvēki zaudē spēkus un noslīkst.Vai varat minēt vietas Jelgavas pilsētā un rajonā, kur cilvēki bieži mēdz slīkt?Jāsaka, ka slīcēji glābti visās iespējamajās vietās, kur cilvēki peldas. Lielupe, protams, ir strauja upe un salīdzinoši bīstamāka nekā karjeri. Turklāt Lielupē nav redzamības, grūtāk atrast slīcēju.Lielupē atpūtai bieži tiek izmantotas laivas, katamarāni un ūdens velosipēdi. Cik tas ir bīstami?Katrs ūdens transports var kādreiz noiet pa burbuli. Pirmdien mūsu darbinieks redzēja, ka no upes velk ārā mobilos telefonus un mēģina darbināt. Kad vaicāja,kas notika, atbildēja, ka apgāzušies ar laivu. Kaut kādus manevrus taisīja, noslāpa motors un laiva apgāzās. Katrā motorlaivā jābūt glābšanas riņķim, bet braucējiem vestēm. Ar vestēm nevar noslīkt. Turklāt vestēm jābūt katram pasažierim.Kāds aprīkojums ir jūsu dienesta rīcībā slīcēju un ūdenstransporta līdzekļu glābšanai?Piecvietīga motorlaiva, glābšanas vestes, glābšanas riņķi, glābšanas dēļi, kas uz ūdens notur 400 kilogramus.Kāds ir optimālais laiks, kādā jūs no zvana saņemšanas brīža varētu nokļūt līdz Lielupei?Var rēķināt, ka viens kilometrs tiek nobraukts vienā minūtē.Vai tas nozīmē, ka vienīgi Lielupē var paspēt izglābt slīkstošu cilvēku?Nu varbūt kaut kur te tuvumā pie tilta, jo tālāk katrs kilometrs - minūte. Turklāt, ja ir grūti pieejama vieta, laiks var būt vēl ilgāks. Ne visur pie Lielupes var piekļūt tikviegli. Varbūt, ka kādam paveicas, ja viņš ilgāku laiku vēl spēj noturēties virs ūdens. Savukārt, ja cilvēks jau ir zem ūdens cerību tikt izglābtam nav.Ja būtu oficiāla peldētava, tad tajā būtu jādežūrē glābējiem. Viņi varētu paspēt aizpeldēt un izglābt.Zemgalē vienīgā peldvieta, kura aprīkota ar glābšanas ierīcēm un kurā dežurē glābēji ir Aizkrauklē. Ja šādu peldvietu būtu vairāk, vai tas atvieglotu jūsu darbu un samazinātu letālu iznākumu skaitu peldētājuvidū?Es domāju, ka jā. Sevišķi, kad bērni bieži iet peldēties. Šādās peldētavās būtu iespējams ierīkot bērnu peldētavu seklākās vietās. Gan bērnus, gan pieaugušosuzmanītu glābējs. Varētu teikt, ka tā būtu drošāk.Ko liecina statistika? Cik cilvēku jūsu darbības zonā gada laikā noslīkst?Tas viss ir atkarīgs no laika apstākļiem. Vidēji rēķinot Jelgavas rajonā gada laikā noslīkst pieci, seši cilvēki. Turklāt parasti noslīkušie bijuši alkohola reibumā. Regulāri jāsastopas ar visādiem pārgalvniekiem. Galu galā ir arī pašnāvnieki. Cik reizes pie Lielupes tilta nenākas vilkt ārā pašnāvniekus! Negribas būt vārnai, kas piesauc nelaimi, bet mēs parasti cīnāmies tikai ar sekām.Kas būtu tas ko jūsu dienests vairāk vēlētos sava darba pilnveidošanai?Jāsaka godīgi, ka aprīkojums ir diezgan vecs. Saņēmām jaunu mašīnu, bet tai nav pietiekams maksimālais ātrums. Izrādās, ka dzinējam ielikts maksimālā ātruma ierobežotājs - 85 km/h. Mūsu vecās mašīnas skrien ātrāk nekā jaunā, bet to atkal nav paredzējuši (autora piezīme: LR Iekšlietu ministrija) iegādājoties tehniku. Noteikumos nav noteikti kādi ierobežojumi - jābrauc tik ātri, lai neradītu apdraudējumu satiksmei. Jauna tehnika, protams, vajadzīga. Glābšanas motorlaiva mums ir, bet piekabīte mūsu paštaisīta. Ja mēs nebūtu uztaisījuši piekabīti, tad motorlaiva nebūtu mobila. Tagad mēs varam braukt uz izsaukumiem, bet vajadzīgs laiks, lai ielaistu motorlaivu ūdenī. Piebrauc, atpakaļgaitā iestum. Jebkurā vietā to izdarīt arī nevar. Ielaišanas vietas uz vienas rokas pirkstiem pilsētā var saskaitīt.Andis Šeršņovs

Pievieno komentāru

Komentāri 3

es

http://www.sva.lv/pudens/2007/jelgava.php

es vēl nevaru beigt dusmoties par to ka mums nav peldvietu - redz sabiedrības veselības aģentūra (skat.adresi) ir devusi atļauju pelst visos ūdeņos kas apkārt Jelgavai.... pat Svētes upē par kuru es piemirsu... tik aizmirst piebilst, ka peldvietu jau tur nav...nav par sakārtotu krastmalu.... bet nekas peldat vien ļautiņi.... ūdens labs pelst var tik ja aizķersieties aiz ūdenszālēm paši būsiet vainīgi, ja tādēļ ka nav kur izmest atkritumus cilvēki visu piemēslo - eh tie jau cūkas.... bet īstenībā ir vainīgas pašvaldības kas nav novērsušas visiem zināmo - cilvēki ies peldēt, jo vassarā ir karsti, cilvēki pie ūdens lietos dzērienus , ēdienu u.c. radīsies atkritumi, kurus nav kur izmest- nu visi nevar nobraukt uz kanariņu salām kur oficiāli ir iekārtotaas peldvietas kur ir atkritumu urnas utt. lielākā daļa paliek tepat un peras pa Viesturu dīķi vai Lielupes malas aizaugušajiem zaņķiem.... bet pašvaldības kā jau kuro gadu plivina nevainīgas actiņas - mēs nezinājām, mēs nedomājām....:D:D

pirms 12 gadiem, 2007.08.16 15:44

es

.. iznāk braukt katru dienu pa Rīgas- Jelgavas šoseju Cenu pagastā - tur kur karjers - nu ziniet... riebjas... var jau taisnoties , ka Cenu pagastam nav nekādas atbildības par krasta sakārtošanu, bet tas jau ir barbarisms!!... nav pat uzliktas ceļazīmes, lai autiņi samazina ātrumu, katrs kas griežas iekšā vai ārā apdraud satiksmes drošību.... smiltis tur ir izdangātas, netīrs... BET IR VASARA, ĀRĀ 30 pēc Celsija, nu karsts... vai apzināta bezdarbība arī nav sodāma pēc likuma??? ir ir... šajā gadījumā Ozolnieku novada pašvaldība veic bezdarbību, kas apdraud satiksmes un cilvēku drošību, es domāju ka ilgi jau nebūs jagaida, kad kāds smagais saskriesies ar kādu vieglo turpat pie karjeras... tad jau varēs plātīt rokas.... bet es domāju ka šādus negadījumus var novērst un pašvaldībai ir jārūpējas par savas daļas sakopšanu šajā ūdenstilpnē.... bez peldvietas ierīkošanas, bet krastmalu, ūdensmalu sakārtot neviens neliedz, izlikt brīdinājuma zīmes par to ka te nav sankcionēta peldvieta un katrs pelž uz savu atbildību, sakārtot ceļa zīmes arī neviens neliedz un tad varētu teikt - mēs darījām visu kas mūsu spēkos un ko pieļauj likums!!!!

pirms 12 gadiem, 2007.08.16 15:26

es

... Jelgavas rajonā ir Driksas, Vircavas, Platones, Iecavas upe Protams arī Lielupe... liela upe...karjeru ka vai cik.... tik pelst nav kur.... var jau pašvaldība taisnoties - nav līdzekļu peldvietām utt... bet vai ir labāk ja cilvēki tā kā tagad vienalga brien peldēt kaut kādos džungļos, aizaugušos krastos, līčos... riskē, peld..atkritumus kur izmest nav..... un protams slīkst un piecūkojas upes malas..... nu ierīkojiet maksas peldvietas..... un kas notiek šajās it kā nelicncētajās peldvietās - ārprāc!!! zemūdens koki, zari , ūdenszāles - pašvaldība plāta rokas - paši vainīgi ja slikstat, tā nav peldvieta... utt... TAD JAUTĀJUMS VIENS - KĀDA ŠTRUNTA PĒC MUMS TĀDA NEIZDARĪGA PAŠVALDĪBA???, nu neveidojiet pludmales, bet veidojiet sakārtotas krastmalas - ar atkritumu konteineriem, ar attīrītu ūdens malu, ar smuku zīmi - ka šeit nav sertificēta peldvieta un katrs peldās uz savu atbildību - bet lai nekaitinātu likteni un iedzīvotāji varētu redzēt, ka pašvaldība rūpējas par saviem iedzīvotājiem... ārā tak karsts un baseinu mājās lielākai daļai nav un nebūs.....

pirms 12 gadiem, 2007.08.16 15:17

Lietotāju raksti