Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirmizrāde Bērvircavā

Sesavas pagasta Bērvircavas kultūras namā sestdien notika vietējā amatatierteātra pirmizrāde.

Daudzos sanākušos skatītājus aktieri Ilze Beide, Gunta Garbuzova un Vaļiks Mareckis iepazīstināja ar mūsu novadnieka Mārtiņa Zīverta kamerlugu «Zaļā krūze». Luga iestudēta režisores Vijas Zelmenes vadībā.M.Zīverts dzimis Mežmuižā. Mācījies Berķenes skolā, beidzis Hercoga Pētera ģimnāziju, iesācis studijas Romas universitātē, bet finansiālu iemeslu dēļ atgriezies Latvijā un līdz 1934.gadam strādājis laikrakstā «Jaunais Zemgalietis» un nodarbojies ar lugu rakstniecību, kas ar panākumiem izrādītas Latvijas teātros.1944.gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Zviedriju, kur, strādājot dažādus gadījuma darbus, nodarbojies ar lugu rakstīšanu trimdas latviešu skatuvēm, izveidodams bagātīgu kamerlugu devumu, kurās darbojas no trim līdz pieciem aktieriem. Tās bija samērā viegli iestudējamas daudzās valstīs aiz dzelzs priekškara, kur patvērumu bija atraduši mūsu tautieši. Savās kamerlugās M.Zīverts centās parādīt Eiropu pēc otrā Pasaules kara, tā sekas, pārdzīvojumus skaudrajā trimdinieku un karu pārdzīvojušo cilvēku dzīvēs.Kamerluga «Zaļā krūze» sarakstīta 1949.gadā. Tās sižets un saturs ieinteresē skatītājus. Luga uzskatāmi iepazīstina ar augstajiem morāles principiem, kas valdīja sabiedrībā pēc pārciestā kara šausmām. Katrs skatītājs par to var pārliecināties un salīdzināt, kā cilvēcei par sliktu šodienas sabiedrība devalvējusi draudzību un uzticību mīļoto cilvēku attiecībās. Cerams, ka turpmākās viesizrādēs ar lugu darbīgie aktieri varēs iepazīstināt skatītājus arī uz citām skatuvēm un turpinās uzsākto M.Zīverta citu sarakstīto lugu izrāžu iestudēšanu. Lugas pirmizrāde bija veltījums rakstnieka 105.dzimšanas dienas atcerei.Man personīgi tikšanās Bērvircavā ar iestudējuma dalībniekiem bija tikšanās ar jaunību, kad strādāju mazajā Skursteņu skolā. Toreiz lugas iestudējām vecajā Annas skolā, kuras vairs nav. Pēc kolhoza «Avangards» nodibināšanas visa kultūras un sabiedriskā dzīve pārcēlās uz Bērvircavas lielo koka ēku, kur iestudējām pat R. Blaumaņa lugas «Ugunī» fragmentus. Varēju pārliecināties, ka pēc 60 gadiem amatierteātris darbojas pat vēl labāk nekā toreiz, kad mums nebija tik labu režisoru un pieredzes aktieru mākslas darbos.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti