Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pret lielveikalu diktātu

Pašlaik nevienam nav noslēpums par piegādes līgumu, kas slēgti starp lielveikalu tīklu un ražotājiem, nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem noteikumiem.

Kā vairākkārt izskanējis plašsaziņas līdzekļos, lielveikalu tīkli slēdz tādus līgumus, kuros praktiski visa atbildība un riski, tajā skaitā mazumtirgotāja, tiek uzvelti ražotājam. Tādējādi tas faktiski spiests uzņemties daļu ar tirdzniecību saistīto izdevumu un, lai kompensētu tos, lielveikalu tīkliem piegādātajai produkcijai tos pieskaitīt normālajai pārdošanas cenai.Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts. Taču vienlaikus plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka šajos lielveikalu tīklu līgumos ar ražotājiem ir ierobežojoši noteikumi ražotājiem savu produkciju pārdot citiem mazumtirgotājiem par zemāku cenu, kā tā tiek pārdota lielveikaliem. Tādējādi ražotājs, lai saglabātu iespēju savu preci tirgot lielveikalu tīklā, spiests pārējiem mazumtirgotājiem savu produkciju pārdot par cenu, kas ir nepamatoti paaugstināta, lai gan pārējie mazumtirgotāji savos līgumos neietver iepriekš minētos nevienlīdzīgos un netaisnīgos nosacījumus saistībā ar mazumtirgotāja finansiālo risku uzvelšanu ražotājam. Šādi radīta situācija, kurā lielveikali diktē pārtikas produktu cenas Latvijā citās pārtikas mazumtirdzniecības vietās, kuras šā iemesla dēļ nespēj šos pārtikas produktus tirgot lētāk nekā lielveikalos, jo papildu nepamatoti paaugstinātajai produkcijas cenai ir spiestas pašas uzņemties un tajā ierēķināt arī ar mazumtirdzniecību saistītos finansiālos riskus. Šie lielveikalu tīkli tādējādi ļoti būtiski ierobežo un samazina iespējas citām mazumtirdzniecības vietām ar tiem konkurēt, vienlaikus mākslīgi uzturot nepamatoti augstas pārtikas produktu cenas Latvijā. Tas ļoti būtiski ietekmē pārtikas cenu līmeni Latvijā un līdz ar to arī rupji aizskar patērētāju intereses. Šāda situācija liecina par abu lielveikalu tīklu atbilstību Konkurences likumā noteiktajam dominējošajam stāvoklim.Mūsuprāt, šāda situācija ir tiešā pretrunā ar Konkurences likumu, kurā noteikts, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Tas pats likums aizliedz un atzīst par spēkā neesošām vienošanās par nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Vēl Konkurences likums paredz vairākas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas izpausmes piemērus, starp kuriem ir preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam un netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana, kas, mūsuprāt, tieši atbilst šim gadījumam. Par minētajiem pārkāpumiem likums Konkurences padomei atļauj tirgus dalībniekam piemērot naudas sodu līdz pat pieciem procentiem no iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Taču Konkurences padome nav atzinusi nevienu no šiem līgumiem par spēkā neesošiem, nav pieprasījusi šiem lielveikalu tīkliem tos grozīt, kā arī nav piemērojusi nopietnus naudas sodus par šādu ļoti būtisku pārkāpumu, kas, mūsuprāt, radījis miljoniem latu zaudējumus, visiem Latvijas patērētājiem pārmaksājot par pārtikas precēm. Tajā pašā laikā patērētāji turpina pārmaksāt par pārtikas precēm un to cenas turpina augt neadekvāti reāli iespējamajam izdevumu kāpumam. Uzskatām, ka situācija ar mākslīgi uzturētajām, neadekvātajām pārtikas produkcijas cenām risināma nekavējoties. Konkurences padomei nebija nekādas nepieciešamības gaidīt Konkurences likuma grozījumu spēkā stāšanos, jo pašlaik tas aizliedz un ļauj atzīt par spēkā neesošām iepriekš minētās darbības. Cik vēl miljoni latu Latvijas patērētājiem būtu jāiztērē, pārmaksājot par mākslīgi paaugstinātajām pārtikas produktu cenām, lai atbildīgās valsts iestādes beidzot kaut ko sāktu darīt? Uzskatām, ka Konkurences padomei nekavējoties jāpieprasa visu dominējošo lielveikalu tīklu noslēgtie līgumi ar ražotājiem un par Konkurences likuma neatbilstošiem un spēkā neesošiem jāatzīst noteikumi, kas ražotājam liek uzņemties nevis ar ražošanu, bet mazumtirdzniecību saistītos finansiālos riskus, kas jebkādā veidā ierobežo konkurenci mazumtirgotāju vidū un ražotāja iespējas par brīvi noteiktu cenu pārdot savu produkciju citiem mazumtirgotājiem. Nevar un nedrīkst pastāvēt situācija, kad dominējošie mazumtirgotāji diktē cenas Latvijā, jo tādējādi cieš visi Latvijas patērētāji.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti