Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Talkotājas piezīmes, kopjot grāvi Liepājas šosejas malā, jeb ironiska talkas reportāža ar skumjām beigām 12

Rakstu, atsaucoties uz aicinājumu aprakstīt pavasara talku. Iesākums jau bija cerīgs, mēs – divas kantora pelēkās peles – nolēmām pamētāties pa lielceļa Rīga – Liepāja grāvi.

Ar saviem baltajiem cisu maisiem devāmies cerībā, ka mūs kāds no tā grāvja izvilks un aizvedīs tālu, tālu, kur tie «sātanu musuri» nav jālasa. Bet tā arī neviens neizvilka. Tik daudz lielceļa laineru aizžvidzināja garām...Bet vistrakāko «nokdaunu» dabūjām brīdī, kad tomēr brauca tie īstenie sapņu prinči. Kamēr mēs tos pēdējos 50 metrus līdz kopējai kaudzei nesām, kā ērglenes iepletušās ar tiem smagajiem maisiem, tie «džipisti» tā arī neapstājās, lai mums palīdzētu tos raganu spļaudekļus līdz objektam nogādāt. Tā stundu stāvējām domādamas – vai nu mūsu laiks nav pienācis, vai arī pagājis garām.Pa to laiku paspējām ieraut pa graķītim uz Āra Melngalvja vieglām smiltīm, izlasījām vienas sievietes spriedumus, kādām jābūt paimeitiņām. Bet ko sieviete var spriest par seksualitāti, ja loģiskāk būtu, ka vīrieši teiktu, ko viņi grib sievietēs ieraudzīt. Neloģiski. Mēs, tās «musuršicas», arī jau nekotējamies ielas tirgū.Zolīdās kundzes tā arī teica – ne mēs mēslojam, ne arī iesim lasīt. Bet tās dumās pašvaldībnieces (tādas kā mēs) kādu brīdi dienējām kaut kā labā, lai šie caurbraucēji mēslos nenoslīktu. Tad nu nospriedām: kuriem viss «do lampočki», «Latvenergo» varētu tagad spuldzītes piedāvāt, un visa šoseja būtu vienās ugunīs. Vispār jau secinājām, ka valsts meži, valsts ceļi un citi valsts objekti ir tieši tās vietas, kur var tā mierīgi izgāzt, zinot, ka nākošgad atkal kāds salasīs.Daži jau bija gatavojušies priecīgi – pat uzlīme «Uz darbu kā uz svētkiem!» bija. Motociklistu bari izspietoja uz savām zonām. Bija, ko redzēt. Un bēdīgi nebija, tikai nevajadzēja to avīzi lasīt.2010. gada 24. aprīli apsprieda Tankiste, kurai gaisma caurules (trubas) galā.

Pievieno komentāru

Komentāri 12

ohbože

vopšem, dāmas sarāvušās ne pa jokam! :)) Lai saprastu, par ko ir runa,pirms lasīšanas jāsaraujas arī mums :)

pirms 9 gadiem, 2010.04.27 13:50

ohbože

vopšem, dāmas sarāvušās ne pa jokam! :)) Lai saprastu, par ko ir runa,pirms lasīšanas jāsaraujas arī mums :)

pirms 9 gadiem, 2010.04.27 13:50

Lacis..

man liekas, ka kaads te ir centies uzrakstit "nenormali krutu rakstu superstiliigaa manieree", bet aplauzies un sarakstijis sviestu..

vareja autors vismaz beigaas iisumaa domu uzrakstit, ko gribeja pateikt.. :)

pirms 9 gadiem, 2010.04.26 13:21

jēpis

Viņa pati saprata ko ir uzrakstījusi?
Varbūt biežāk vajag dzert,tad tā galva tik traki neapreibs!

pirms 9 gadiem, 2010.04.26 11:05

egle1

Vienkārši dāma rakstīja ar domu - mēs tās labās, mēs te kopjam, a jūs džipos braucat, mēslojat un nepalīdzat! Fui!
Skatieties, skatieties, mums tik nimba ap galvu trūkst!
Manas domas, izlīdi talkot, talko un muti ciet, nevis filozofē. Ja gribi filozofēt, nu tak neej uz to talku.

pirms 9 gadiem, 2010.04.26 09:43

duriks

izlasot rakstu,pirmā doma bija vai es vai tās rakstītājas ir sutā...pilnīgs murgs.

pirms 9 gadiem, 2010.04.26 08:52

egle1

Es arī nesapratu - vai džipistiem bija jāpiebremzē un jāiekrauj ''musora'' maisi džipā un kaut kur jāaizved vai kā. Vai viņas (dāmas) negribēja talkot, bet gaidīja, ka kāds aizvedīs uz kafēēēē.
Stulbs raksts, piekrītu tombo.

pirms 9 gadiem, 2010.04.26 08:00

tetley

Teksts tik samudžināts, ka vispār nevar saprast par ko ir runa un nav arī vēlēšanās iedziļināties.

pirms 9 gadiem, 2010.04.26 00:35

tombo

Ja pašvaldībā strādā šitik ar intelektu neapgrūtinātas sejas, tad nav brīnums, ka valsts iet uz grunti.

pirms 9 gadiem, 2010.04.25 23:48

Lietotāju raksti